Nav tik svarīgi uzzināt, kurš ir maisā. Galvenais – kāpēc. Saruna ar LVI direktoru Gunti Zemīti 9
Pēc vairāku mēnešu ilgas “rīvēšanās” beidzot ir cerības, ka ar Ministru kabineta lēmumu 2014. gada 5. augustā izveidotā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisija sāks darbu un ķersies pie Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem “čekas maisiem”. Izejot no Tieslietu ministrijas pakļautības, par komisijas jaunajām mājām ir kļuvis LU Latvijas Vēstures institūts (LVI) O. Kalpaka bulvārī 4. Šīs intervijas tapšanas brīdī vēl nebija pabeigta procedūra komisijas darbam nepieciešamā finansējuma pārcelšanai no Tieslietu ministrijas budžeta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tālāk LU rīcībā. Līdz ar to saglabājās administratīvas neskaidrības. Taču sarunā ar žurnālistiem Voldemāru Krustiņu un Viesturu Sprūdi LVI direktors Guntis Zemītis uzsvēra: “Jācer, ka beidzot visas pretrunas būs atrisinātas un sāksies reāls darbs.”
– Saprotam, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma čekas dokumentu pētīšanas komisiju uzticējusi LU Latvijas Vēstures institūtam, ka to darīs jūsu darbinieki.
– Institūts jau nepētīs, tikai administrēs. Mūsu loma ir garantēt, ka nebūs politiska vai ierēdņu spiediena, ka nauda, kas paredzēta pētniecībai, tam arī tiks izlietota. Institūtam vēl jāvienojas ar komisiju par darba uzdevumiem un tā tālāk. Es domāju, ka pašreizējais komisijas sastāvs saglabāsies un Kārlis Kangeris paliks kā komisijas vadītājs. Ja viņš uzskatīs, ka jāpiesaista vēl kādi jauni cilvēki, mēs to darīsim. Bet tur jau nav tikai vēsturnieki. Tur ir arī juristi un citi.
– Bet ne katrs, kuram doktora grāds, ir piemērots un sagatavots tādam darbam.
– Kad sākās runas, ka VDK dokumentu izpētes komisija jāizformē, jo tā kavējas un netiek galā, biju diezgan skeptisks. Jo redzu spēles laukumu un redzu, ka mums nav daudz cilvēku, kas varētu tādus darbus profesionāli veikt. Vienmēr jau varēs atrast kādus, kas vēlēsies nākt un darīt, taču jautājums, vai viņi būs pietiekami profesionāli un pieredzējuši. Es nevaru atbildēt par juristiem, bet tikai par vēsturniekiem. Lai strādātu šajā komisijā, viņiem jāpārzina padomju laikmets, jābūt ar arhīvu darbu pieredzi, krievu valodas zināšanām, padomju sistēmas un birokrātisko tradīciju izpratni. No vēsturniekiem tur patlaban strādā Kārlis Kangeris, Artūrs Žvinklis, Ainārs Bambals, Jānis Ķeruss, Jānis Taurēns, Raimonds Cerūzis, Gatis Liepiņš un Bonifācijs Daukšts, kurš gan tagad jau izslēgts no komisijas. Vēl ir Latvijas tiesību vēsturnieks Jānis Lazdiņš. Ritvars Jansons aizgāja no komisijas, kad kļuva par Saeimas deputātu, bet šobrīd, ja komisija ir institūta, ne Tieslietu ministrijas pakļautībā, tad, iespējams, viņš var atgriezties.
