Gatavai labībai raundapu nesmidzina 0
Vai tie zemnieki, kuri pirms graudaugu kulšanas nosmidzina laukus ar raundapu, nav saucami pie kriminālatbildības par kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai lielos apmēros? Vai vispār tiek kontrolēti graudaugi, lai pārtikā nenonāktu ķimikāliju saindēti produkti? Ja kontrolē – kas un kā to dara? Citādi mirstam kā mušas no nepārbaudītiem medikamentiem, nepārbaudītiem graudiem. Melita Zeiza Siguldā
Pārbaudes veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Šā dienesta Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Inga Aizpure teic, ka Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi, tostarp raundaps, kas satur darbīgo vielu glifosātu un kas ir sistēmas iedarbības herbicīds.
Ar šādiem herbicīdiem drīkst apsmidzināt graudaugu sējumus pilngatavības stadijā septiņas dienas pirms pļaujas. Rapšu sējumos tos atļauts lietot, ja sēklu mitrums ir mazāks nekā 30%, un tad, kad notiek dabiska rapšu sēklu nogatavošanās – vismaz 14 dienas pirms ražas novākšanas. Glifosātu saturošos augu aizsardzības līdzekļus lieto, lai ierobežotu īsmūža un daudzgadīgās viendīgļlapju un divdīgļlapju nezāles, kas var apgrūtināt ražas novākšanu un radīt ražas zudumus ražas novākšanas laikā. Tas ir mīts, ka to izmanto ražas nogatavināšanai.
Kāpēc tad izplatījušās šādas runas? “Jā, kādreiz smidzināja divas nedēļas pirms novākšanas, – jo ziemājus sēja uzreiz pēc ražas novākšanas un vajadzēja iznīdēt nezāles,” atzīst Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. “Pēdējos gados ražas novākšanas paradumi ir mainījušies. Agrāk ražu tikai sākām vākt augusta beigās, bet pēdējos četrus piecus gadus sākam vāk jau jūlija beigās un līdz 20. augustam lauks ir tīrs. Sezona garāka! Nomiglot paspējam pēc ražas novākšanas un pirms rudens aršanas.”
Šogad līdz augusta beigām veiktas 410 pārbaudes un noņemti 37 paraugi. Šajās pārbaudēs nav konstatēti būtiski pārkāpumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas satur darbīgo vielu glifosātu, kā arī noņemtajos paraugos darbīgās vielas glifosāta atliekas ir konstatētas pieļaujamās robežās.
RPIVA asociētais profesors biologs Jēkabs Raipulis atzīst, ka priekšstats, ka glifosāta herbicīdi ir nekaitīgi, nav īsti pareizs. Runājot konkrēti par rapšu sēklām, tajās tomēr paliekot preparātu atliekas. Vai tās nonāk arī mūsu pusdienu šķīvī, atkarīgs no audzēšanas apstākļiem, herbicīda devām, ražas uzglabāšanas apstākļiem, jo vielas pamazām sadalās.
Par glifosfātu pārtikā lasiet šodienas “Praktiskā Latvieša” numurā rakstā “Rapšu eļļā pesticīdu atliekas?”
