– Ko jūs varat pastāstīt par tām dienām, kad jūs sagūstīja? Ir cilvēki, kas apgalvo, ka esat viens no kaujiniekiem, kuri ļoti neviennozīmīgi vērtējami kauju situācijās. Kāpēc jūs kā Augstākās radas deputāte devāties tur karot? 3
– Es toreiz vēl nebiju Augstākās radas deputāte. Es nekad neesmu bijusi kaujinieks. Esmu Ukrainas armijas virsniece. Sāku kā ierindniece, mācījos un uzdienēju līdz vecākajam leitnantam. Kad biju vēl ierindniece, es zvērēju savai Ukrainas tautai, ka aizsargāšu tās teritoriālo vienotību un savu cilvēku dzīvību, tāpēc es vienkārši pildīju savai tautai doto zvērestu.
– Tātad jūs neesat starp tiem 15 krimināliem kaujiniekiem, kurus, kā apgalvo Krievija, tagad ir jātiesā par tādām šausmu lietām kā marodierisms un genocīds frontē?
– Krievija mani sauca par noziedznieci un runāja tieši tā, kā jūs tagad uzskaitījāt. Tā runā Krievija. Es pati personīgi nekad neesmu aizmirsusi, kas ir virsnieks un kas ir virsnieka gods. Nekad neesmu nodarbojusies ar marodierismu un ienīstu to! Un kā militārpersona lieliski nošķiru iespējamās un nepieļaujamās kara metodes.
– Vai jūs jūtat, ka manos jautājumos vai Eiropas līderu runās parādās domas, kuras savā ziņā ir Krievijas inspirētas? Kas šajā informatīvajā karā šobrīd uzvar? Eiropa? Ukraina? Krievija?
[Gara klusuma pauze.]
– Informatīvais karš ir ļoti nopietna lieta. Ir grūti pateikt, kurš šobrīd tajā uzvar, bet domāju, ka muļķot cilvēkus var līdz zināmam laikam. Vēlāk meli vairs nestrādā – strādā patiesība un sirsnība. Es strādāšu ar šīm metodēm – es nevadīšu zemisku karu ar dubultiem standartiem, kā to dara Krievija. Es vēlos, lai arī Ukraina rīkojas kā es. Es gribu, lai Eiropa var uzticēties Ukrainai kā savam partnerim un zina, ka jebkura noruna un dotais vārds tiks izpildīts.
– Un pašreizējā vara? Oligarhi? Un cilvēki uz ielas – vai viņi ir ar jums? Viņi tic, ka jūs viņus vedīsiet pa šo “taisno celiņu”?
[Klusuma pauze.]
– Jūsu valstī taču jau trīs reizes ir bijusi revolūcija! Vienmēr ir liels pacēlums un tad atsalums…
– Es labi apzinos, kā pret mani izturas mana tauta. Es to sajutu, kad biju cietumā. Tauta mani ļoti stipri atbalstīja un deva man jēgu dzīvot. Es labi apzinos, cik ļoti esmu parādā par atbalstu pirmkārt savai ukraiņu tautai un, protams, arī pārējiem labvēļiem pasaulē. Es darīšu visu, lai manī nebūtu jāviļas. Es darīšu visu, lai Ukraina un tās tauta sasniegtu rezultātu – cienīgu dzīvi mums savā zemē.
– Vai tas viss piepildīsies – jūsu programmas maksimums ir atgriezties dzīvē, kādā jūs dzīvojāt pirms Krievijas agresijas?
– Ziniet, brīnumi piepildās, kad tu pats ar savām rokām tos realizē! Es vēl nezinu, kā es to sasniegšu, bet es zinu, ka šo ideju dēļ esmu gatava sadegt kā Žanna d’Arka. Esmu gatava kalpot Ukrainai – izdomāt, izstrādāt, ieklausīties un iemācīties, veikt soli pēc soļa, lai apgūtu vajadzīgās reformas, pasaules apvāršņus, lai nepieļautu tās manas tautas vilšanās pēc mūsu revolūcijām. Es zinu, ka katram jāsāk ar sevi. Es sāku ar sevi un rādu piemēru, un ticu, ka mums viss izdosies!
Intervija tapusi sadarbībā ar “RīgaTV 24” raidījumu “TOP5 ar Ansi Bogustovu”
