– Vai kara beigas būs tad, kad visas okupētās teritorijas tiks Ukrainai atdotas? Ir cilvēki, kas saka, ka Krimas situācija var palikt šāda pat uz 50 nākamajiem gadiem, līdzīgi kā reiz ievilkās PSRS okupācija Baltijā. Vai varbūt tas ilgs, kamēr Putins ir Kremlī? 3
– Neviens cilvēks nav mūžīgs. Ja nākamais Krievijas prezidents būs cilvēks ar veselo saprātu, nevis personīgām, slimām ambīcijām, tad es domāju, viss sakārtosies. Kara beigas ir tad, kad cilvēki vairs nemirst. Kad beidz nogalināt, kad apklust ieroči.
– Bet Minskas līgumā bija divas puses. Vai jūs piekrītat tām uzstājīgajām balsīm Eiropā, kas atkārto, ka Ukraina tikai uz papīra un ne visos punktos ir izdarījusi savus solītos darbus?
– Es izskaidrošu, kā es redzu Minskas vienošanos. Tas, kā tur ir sarakstīti līguma punkti un to izpildes secība, ir ne visai pareizi, tāpēc arī neviens tos nevēlas izpildīt. Tas vienkārši nav iespējams. Pirmkārt, ir jāpārtrauc uguns. Otrkārt, atdot gūstekņus, apmainot “visus pret visiem”. Pagaidām Krievija nav uguni pārtraukusi, tāpēc “visus pret visiem” arī nevēlas mainīt. Tālāk būtu jāizved Krievijas spēki ārpus Ukrainas robežas un jāpārtrauc tās ietekme. Tad uz pusgadu būtu jāieved miera uzturēšanas spēki, kuru klātbūtne izmērdētajā kara teritorijā analizēs un plānos atjaunošanas darbus vai jaunu procesu atjaunošanu. Tāpat tur būs ļoti daudz nelegālo ieroču, kas ir jāatņem, jo citādi tie nebeigs šaut, jo nonākuši neprātīgu cilvēku rokās. Tikai pēc pusgada pēc šādas reģiona nomierināšanas ir iespējamas vēlēšanas. Un šo īpašo statusu Donbasa reģionam var noteikt tikai visa tauta – tātad visas Ukrainas referendums. Vai nu katrs Ukrainas apgabals saņemtu īpašo statusu – tādā veidā decentralizējot valsti, vai arī, ja esam Ukraina kā vienota valsts, tad nevienu atsevišķi mēs nevaram atdalīt. Mēs esam vienota valsts.
– Bet es saprotu, ka tie, kuri šobrīd ir Donbasā, patiesībā gribētu palikt ar Putinu. Vismaz pēc atsevišķām aptaujām, ja tām var uzticēties. Vienkārši šādā referendumā cilvēki var nobalsot, ka viņi labāk paliek ar Krieviju.
– Jūs laikam nesapratāt, kāds referendums. Es runāju par visas Ukrainas referendumu, vai piešķirt Donbasam īpašo statusu.
Donbasā šobrīd nav savas autonomās varas. To nekā citādi kā Ukrainas daļu nevar uztvert. Krimā bija noteikta sava autonomija, bet Donbasā Krievija realizēs dubulto sagrābšanu. Ja domā par to, ko paši iedzīvotāji vēlas, – es teiktu, ka savulaik cilvēki noticēja Krievijai, noticēja Putinam, bet viņi nesaņēma no vecākā brāļa to, ko gribēja. Viņi saņēma tikai karu savā zemē, savas tautas pazemošanu un slepkavošanu. Tāpēc tagad gan viņi [Donbasa reģionā], gan mēs skatāmies vienā virzienā. Mēs esam ukraiņi!
– Jūs esat pārliecināta, ka viņi jūtas kā ukraiņi? Viņi runā krieviski, domā krieviski, televīzija ir no Krievijas. Citiem vārdiem, šis separātisma jautājums tāpat atgriezīsies – ne kā karš, bet vismaz kā Krievijas ietekme.
– Smadzenes, protams, var izskalot katram. Saprotams, ja visu laiku skaties tikai Krievijas TV, var apkārtnē pierast pie Krievijas cilvēkiem u.tml. Tas nozīmē, ka mēs maz esam līdz šim sarunājušies ukraiņu valodā. Tāpēc tagad to labosim. Un ticiet, mēs vēl spēsim viens pret otru pagriezt savu skatu.
