– Vai jūs vēlētos kļūt par savas valsts prezidenti? 3
– Es gribētu, lai mana valsts dzīvotu tā, lai neatkarīgi no tā, kurš būs prezidents, tās attīstības virziens nemainītos un cilvēku labklājība pieaugtu. Lai valsts virzītos pareizā virzienā.
– Kā jūs skaidrotu jūsu atbrīvošanas cenu? Putins tagad sper nākamo soli un pieprasa sankciju atcelšanu. Uz Maskavu un Pēterburgu steidzas vairāki Eiropas līderi. Vai jūs piekrītat, ka bijāt tā visa cena?
– Viena cilvēka dzīves cena ir tikai viena cilvēka dzīves vērta. Par manu dzīvi Krievijai atdeva divus krievu karavīrus. Jautājums ir, vai ar cilvēka dzīvi var maksāt par viņa valsts pazemošanu? Tas ir spiediens pret viņa valsti un ņirgāšanās par viņa tautu. Nē! Tā ir pārāk dārga cena! Krievijai ir jāsaprot, ka kaimiņiem ir jāsadzīvo mierā un draudzībā, nepretendējot uz cilvēku dzīvēm un viens otra teritoriju. Es domāju, ka sankcijas pagaidām ir vietā. Tās ir jāsaglabā.
– Tiek spriests, ka tagad vasarā vēl uz pusgadu sankcijas pagarinās. Bet rudenī atkal pārskatīs un no nākamā gada sākuma sankcijas tomēr atceltu. Jūs to sauktu par nodevību?
– Es to saukšu par vājumu.
– Vājumu pret Putinu, kura rīcībā ir nafta un gāze, kas vienmēr ir klāt esošs elements šajās diskusijās? Kā mums citādi reaģēt, jo ziemā saruna jau būs citāda?
– Es saprotu. Es lieliski saprotu, ka sankcijas visai Eiropai rada nekomfortablu sajūtu. Arī Eiropa diemžēl piedzīvo ne mazums problēmu. Bet, ja skatās nevis uz sadzīvisko komfortu, mēs, ukraiņi, atdodam par mieru Eiropā savu dzīvību. Ja Krievija iznīcinās Ukrainu un ukraiņu tautu tā, kā viņi to šobrīd dara Krimā ar Krimas tatāriem un ar ukraiņiem Donbasā, tad tā [Krievija] ies tālāk uz Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju, Moldovu. Un mēs lieliski saprotam, ko nozīmē “labs krievu lielais brālis”, mums ir vēl atmiņas par PSRS. Ja mēs padosimies, ja Eiropa nodos šīs robežas, tad Krievija diezgan ātri var kļūt par Francijas, Vācijas, Anglijas tiešu kaimiņu. Tad gan viņiem šīs kaimiņattiecības nepatiks.
