“Gaso” apstrīd gāzes kaitīgumu 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Atsaucoties uz 17. februārī laikrakstā “Latvijas Avīze” publicēto rakstu “Ardievas gāzes katliem”, dabasgāzes sadales sistēmas operators AS “Gaso” apstrīd Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktores Dagnijas Blumbergas izteikumus par dabasgāzes ietekmi uz vidi, norādot, ka tie ir maldinoši un vispusīgi neataino situāciju. Kā zināms, uzņēmums ir vērsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), lūdzot atcelt Rīgas domes lēmumu, ar kuru no 2025. gada paredzēts aizliegt galvaspilsētā uzstādīt vai nomainīt apkures katlus, kas darbināmi ar dabasgāzi.
AS “Gaso” valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane nepiekrīt RTU institūta direktores teiktajam, ka arī granulu katli ir videi un gaisa kvalitātei draudzīgs apkures veids, jo neizdala CO2 emisijas. “Globālā kontekstā, raugoties uz biomasas atjaunošanās ciklu, var pieņemt, ka granulu katli ir videi draudzīgāki, tomēr biomasas degšanas procesā rodas tiešs, lokāls piesārņojums, tostarp aptuveni divreiz lielāki CO2 izmeši. Piedevām Blumbergas kundze nepiemin visu kaitīgo izmešu klāstu, ko rada granulu katli un kas ir būtiski lielāks nekā no dabasgāzes apkures katliem,” norāda I. Pētersone-Godmane, atsaucoties uz Eiropas Vides aģentūras datiem.
Tie liecina, ka granulu katli ar jaudu līdz 50 kW rada aptuveni divas reizes lielāku NOx, 14 reizes lielāku CO (tvana gāzes), 37 reizes lielāku SOx, 300 reizes lielāku PM un 2480 reizes lielāku smago metālu piesārņojumu salīdzinājumā ar dabasgāzes iekārtām. “Iegūstot vienu kWh enerģijas no dabasgāzes, atmosfērā nonāk vien 0,2 kilogrami CO2, kas salīdzinājumā ar koksni rada par 49% mazākus izmešus,” secina AS “Gaso” vadītāja.
D. Blumberga informēja, ka, apkurinot mājokļus ar dabasgāzi, uz katru saražoto megavatstundu tiek izdalītas 0,2–0,25 tonnas CO2. Tāpat viņa uzsvēra, ka katliem, kuros dedzina cieto kurināmo, ir jābūt noteiktai pieļaujamajai cieto daļiņu koncentrācijai dūmgāzēs, bet Latvija līdz šim nav ieviesusi Eiropas Savienības Ekodizaina direktīvu, kas to paredz. Tāpēc līdz ar atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem šie jautājumi būs jāsakārto, uzstādot dūmgāzu attīrīšanas iekārtas.
I. Pētersone-Godmane, pretēji D. Blumbergas teiktajam, atzīst, ka privātmāju ar dabasgāzes apkuri, kas atrastos tiešā daudzdzīvokļu ēku tuvumā, ir maz. “Nesalīdzināmi vairāk daudzdzīvokļu ēku tuvumā ir tādu privātmāju, kurās apkure tiek veikta ar malku vai granulām. Un to radītais gaisa piesārņojums daudzdzīvokļu namu iemītniekiem ir daudzkārt kaitīgāks, piemēram, radītais smalko putekļu piesārņojums ir simtiem reižu (!!!) lielāks,” ir pārliecināta AS “Gaso” vadītāja. Viņa norāda, ka granulas iegūst uz Latvijas mežu noplicināšanas rēķina.
“Piedevām lielākais granulu ražotājs Latvijā februāra sākumā medijos atzina, ka līdz nesenam laikam granulu ražošanai izmantoja tikai vietējos materiālus, taču pirms trijiem gadiem tas mainījās. Siltā ziema apturēja mežizstrādi Latvijā, savukārt Skandināvijā to izdarīja mežu ugunsgrēki. Koksne Baltijas valstīs kļuva dārga. Tātad granulas nav pilnībā no vietējām izejvielām ražots kurināmais. Tāpat 2019., 2020. gadā Latvija importēja ap 800 000 tonnām šķeldas, t. sk. radioaktīvo šķeldu no Baltkrievijas,” uzsver I. Pētersone-Godmane.
Viņa atgādina, ka Eiropas Savienībā dabasgāze un atomenerģija vismaz līdz gadsimta vidum ir atzīta par pamata energoresursiem, un Eiropas Komisija kodolenerģiju un gāzi ir pasludinājusi par zaļo enerģiju. “Dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, taču pārredzamā nākotnē dabasgāzes tīklos plūdīs arī daļa no atjaunojamiem energoresursiem biometāna formā, bet tālākā nākotnē arī ūdeņraža piejaukums būs lielāks un dabasgāze noteikti kļūs par zaļāku energonesēju,” teic I. Pētersone-Godmane.
