Garšīgie sacerējumi 0
Uzņēmējs Didzis Neļķe piepulcējams kulinārijas entuziastiem, kas virtuvē pavadīto laiku neuzskata par izniekotu; gluži otrādi – maltīte viņa izpratnē ir lielisks attiecību padziļināšanas līdzeklis draugu lokā.
Bez traumām
Didzim Neļķem nav nekādu traumējošu atmiņu par brīžiem, kad lielie neļauj bērnam celties no galda, kamēr mazais nav iztukšojis šķīvi. Tādā ziņā vecāki bija ļoti demokrātiski: lai puika neēd, ja negrib vai negaršo. Bet parasti pie dūšas gāja viss, ko ģimenei priekšā cēla omīte. Viņas ceptās kotletes bija vienreizējas, tāpat gaļas pankūkas ar noslēpumaini romantisku nosaukumu “Komm morgen wieder”. Kad Dieviņš omi pasauca servēt debesu galdus, viņas vietā stājās mamma. Matemātikas pasniedzēja būdama, viņa ievēroja virtuves galvenās formulas, taču ik pa brīdim atļāvās eksperimentus. Galvenokārt ar našķiem, un Maijas Neļķes torte “Skudru pūznis” ir nepārspēts kolektīvajos cienastos Šķibes pamatskolā, kur viņa joprojām strādā. Pati receptes uzturētāja savu meistarstiķi vērtējot atturīgi – tik gards kā senāk vairs nesanāk, jo obligāti izmantojamā kondensētā piena kvalitāte mainījusies un slikto pusi…
Augstskolas kopmītņu maltīšu augstā dziesma bija cepti kartupeļi, ja nesen saņemta stipendija. Tā vienmēr ātri beidzās, tomēr studentam Neļķem pat domas neesot bijis taupības nolūkos pašam kaut ko gatavot. Kritiskā situācijā varēja it kā garām skrienot ielūkoties pie krustmātes – viņa strādāja kafejnīcā un viesmīlīgi pacienāja ar svaigi ceptām smalkmaizītēm.
Gastronomiskie plenēri
– Gatavot sāku ne jau tādēļ, ka būtu stipri izvēlīgs vai neapmierināts ar pieejamajām maltītēm. It kā pati no sevis atnāca interese par kulināriju: sāku šķirstīt recepšu grāmatas, un radās vēlme kaut ko izmēģināt, – saka Didzis Neļķe. – Kad sanāca, bija āķis lūpā!…
Ideja ēdiena gatavošanu un cienastu pārvērst interesantā laika pavadīšanā dzima draugu saietos:
– Nu, kas tad lielākoties notiek?… Jubileja, vārda diena vai cits iemesls – gaviļnieks uzklāj galdu, visi pasēž. Pēc tam sievas nodalās vienā kaktā, vīri arī kaut kur, bērni dauzās savā bariņā. Dažreiz viesību izskaņā palika tāda kā mazuma piegarša tīri cilvēciskās saskarsmes ziņā, un, izrādās, ne tikai man vienam. Draugu lokā bija arī citi, kuriem patīk rosīties virtuvē, un tā saskanīgi iesoļojām jaunā ģimenisko viesību pakāpē, ko paši jokodamies saucam par gastronomiskajiem plenēriem.
Uz plenēru aicinātās ģimenes jau iepriekš vienojas par tēmu un tās ietvaros gatavojamu maltīti, lai rastos daudzveidība. To panākt nav grūti, un svinēšana izvēršas jautros piedzīvojumos un atklājumos.
Plenērā, kas notika zem vareņiku (latviski laikam pareizi saka: vārenīši?) lozunga, viesi ar sajūsmu izmēģināja mājastēva Didža makaronu gatavošanas mašīnu. Kā pats saka, to vienā sajūsmas mirklī bija iegādājies, reizi padarbojies un ielicis dziļākā plauktā. Nu šī manta noderēja, gatavojot mīklu, kurā pēc tam “saiņoja” dažādus pildījumus. Tur nu bija tā-ādi fantāzijas lidojumi!…
Pašam ļoti paticis ķirbjiem veltītais plenērs pagājušajā rudenī. Izrādījās, no šiem dārzeņiem iespējams sagatavot visdažādākās maltītes, piparotu našķi ieskaitot.
Katrā plenērā ir 4 – 5 ēdieni, ko galdā ceļ pakāpeniski. Būtībā – degustācija un jautra pieredzes apmaiņa.
Ēdiens kā veidojums
Maltīti gatavojot, Didzis Neļķe diezgan stingri turas pie receptes. Tas, viņaprāt, nodrošina labu iznākumu. Nu jau pieredze ir tik liela, ka prot lasīt starp rindām un gluži instinktīvi jūt – kaut kas pamācībā noklusēts. Arī pazīstami pavāri, kuru piedāvātās meistarklases viņš palaikam apmeklē, piekrīt: no virtuves padomu tekstiem nereti izkrīt profesionāļiem pašsaprotamas un par sīkumiem uzskatītas lietas, bet nepieredzējušam šie knifi var izrādīties ļoti ciets rieksts.
– Man patīk gatavot zupas, – saka Neļķe. – Patīk tā ritmiskā pakāpenība: pēc katra produkta pievienošanas tu pagaršo un secini, vai ir sasniegts vēlamais. Būtībā tu veido garšu un līdz ar to pašu ēdienu.
Līdzīgs process ar salātu mērcēm. Pašu salātu jomā neko īpaši jaunu vairs neizdomāsi, ja nu vienīgi labi pazīstamos komponentus drusciņ citādi saliek, bet aizdarus gan iespējams bagātināt un pilnveidot. Neparastāks akcents mērcē atsvaidzina jebkurus salātus.
Pēdējos piecos gados ģimenē sākuši ēst veselīgāk, par to īpaši nepiedomājot:
– Abi ar mīļoto sievieti daudz strādājam. Vakaros ilgi stāvēt pie plīts nav ne laika, ne enerģijas. Uztaisām dārzeņu salātus, klāt ātri pagatavojamu liesu gaļiņu vai zivi. Tā garšo arī bērniem – gan mazsālīta uz maizes, gan krāsnī vesela izcepta.
No Didža Neļķes pieredzes jeb kā izcept sulīgu vistas fileju*
Negraiziet un nedauziet vistas krūtiņu; tikai viegli apkaisiet ar sāli un svaigi maltiem pipariem un pamatīgi uzkarsētā pannā (vislabāk čuguna) taukvielās cepiet 1 – 2 minūtes, lai no visām pusēm aprauj brūnu (sākumā panna gaļu it kā pieķer, bet, garoziņai veidojoties, palaiž vaļā).
Apbrūninātās filejas lieciet citā pannā vai veidnē un ievietojiet iepriekš uzkarsētā cepeškrāsnī, kur mazāka izmēra krūtiņas jānotur 7 – 8 minūtes, brangākas – 10 – 11.
Pēc noteiktā laika izņemiet no krāsns un neaiztieciet vēl 10 minūtes, lai filejas sula ieplūst atpakaļ gaļas šķiedrās (ķeroties klāt ar nazi tūlīt pēc cepšanas, sula iztek un iegūstam sausu gabalu).
Kad 10 minūtes pagājušas, ar labi asu nazi krūtiņu sagrieziet medaljonos jeb šķērsām gaļas šķiedrojumam un izbaudiet jauko pārsteigumu, cik maigs ir katrs kumosiņš.
* Šos noteikumus principā var izmantot, gatavojot arī citas filejas. Tiesa, atšķirsies cepeškrāsnī turamais laiks, ko ātri noskaidrosiet varbūt jau pirmajā piegājienā.
