Gārsenē saista draudzīgie cilvēki 0
MĀRĪTE un VILNIS NASTAJI dzīvo un strādā vienā no iedzīvotāju skaita ziņā mazākajiem Latvijas novadiem – Aknīstē, teritorijā, daļa no kuras cara Krievijas laikā ietilpa Kauņas guberņā, bet pēc Brīvības cīņām, taisnojot Latvijas–Lietuvas robežu, atgūta, kaimiņiem pretī atdodot jūras krastu pie Būtiņģes.
Kopīgā dzīve rit Gārsenē, bērni ELVITA un ILGVARS vēl paspējuši absolvēt Gārsenes pamatskolu, kas līdz šī mācību gada sākumam darbojās pilī, tagad abi mācās Jēkabpils Agrobiznesa koledžā un nav pārliecināti, vai atgriezīsies uz dzīvi dzimtajā pagastā. Mārīte piebilst: lielākoties novadā atgriežas jaunieši, kuru ģimenēm pieder saimniecība. “Lielākā pilsētā tomēr labākas iespējas atrast darbu,” pragmatiski vērtē Elvita, kura sekojusi mātes pēdās un mācās grāmatvedību. Ilgvars, kurš apgūst datorista profesiju, gan jau prāto par pārkvalificēšanos uz kādu specialitāti, kur jākustas, jādarbojas fiziski. Ne uz Rīgu, ne ārzemēm vecākā brāļa Andra pēdās gan jaunieši vismaz šobrīd vēl nepošoties.
Cilvēki, kuri Nastaju ģimeni pazīst, teic: tās galvenā iezīme ir turēšanās kopā. Mārīte un Vilnis dejo vecākās paaudzes deju kopā “Dejotprieks”, Mārīte arī dzied ansamblī. Elvita un Ilgvars dejojuši skolas kolektīvā, Elvita arī dziedāja korī un iesaistījusies Agrobiznesa koledžas ansamblī.
Jautāti, vai kultūras dzīve novadā ir gana aktīva, visi atbild apstiprinoši, piebilstot: reti gadās brīvs vakars, kad vienkārši sēdētu mājās: vai nu mēģinājums, vai kāds radošais pulciņš, koncerts, amatierteātra izrāde… “Grūtāk varbūt tiem novada iedzīvotājiem, kuriem nav darba un tādēļ rocība neatļauj visu piedāvājumu izmantot,” spriež Mārīte. Elvita savukārt stāsta, ka viņai Gārsenē vislabāk patīk tieši cilvēki – tas, cik visi ir vienoti un izpalīdzīgi, gatavi, par to neko neprasot, palīdzēt viens otram un iesaistīties pagasta dzīves uzlabošanā.
