Anda Līce: Politiskā ainava atgādina kartupeļu lauku augustā 7
Šovasar man sakārojās īsta laucinieku ēdiena. Izpētījusi Kurzemes gaļsaimnieka ražojumu vitrīnu Madonā, izvēlējos kūpinātu krūtiņu, sastāvu izlasīju, kad pirkumu pārnesu mājās. Izrādījās, bez pašas gaļas tur ir vēl desmit sastāvdaļas, kuras apzīmē ar E. Par dažām brīnījos īpaši – par biezinātāju un garšas pastiprinātāju. Kas gan cūkgaļā būtu jābiezina un kāda vēl garša jāpastiprina, ja kūpinājuma smarža ir jūtama jau pa gabalu? Agrāk pietika ar garšaugiem un sāli.
To pašu var jautāt arī par mūsu politiskajām partijām, tās garšu mēģina pastiprināt ar pareiziem vārdiem un programmām, kamēr dažu darbi ož tā, ka jāspiež deguns ciet. Mūsu politiskā ainava atgādina kartupeļu lauku augustā – kaut gan laksti sākumā ir nobrūnējuši tikai lauka noēnotajā daļā, slimība jau ir skārusi visu lauku, un tas nozīmē, ka šajā vietā nākamgad kartupeļus stādīt nedrīkst. Bet politiķi to dara jau kuro gadu. Re, kā sasaucas noēnots lauks ar ēnu politiku! Kā šovasar kļuva redzams, mums diemžēl valsts politika top noēnotās vietās, un, lai tās nekad neizgaismotos, par to rūpējas prokuratūra un tiesa. Par atsevišķiem politiķiem ir dzirdēts sakām – tas ir politiskais zvērs, vēsture pazīst daudzus tādus zvērus. Tie ir cilvēki ar saasinātu ožu, uzmanīgi un izmanīgi, tādi, kas neapstājas nekā priekšā. Viņi nekad neatmet savus varas instinktus un neapmierinās ar iegūto.
Garšas pastiprināšana ir mediju lauks. Tur var ieraudzīt zilus brīnumus. Piemēram, kad nesen Krievijas prezidents Putins devās divu dienu braucienā uz Sibīriju un atpūtās Tivas Autonomajā Republikā, fotogrāfi un žurnālisti ņēmās vaiga sviedros, lai tautai parādītu, cik muskuļots ir prezidenta torss, kādu varenu līdaku ir medījis divas stundas, niris un peldējis. Šos kombinētos kadrus rādīja valsts televīzija. Un neviens neuzdrošinājās atgādināt prezidentam, ka vismaz skata pēc viņam būtu jānoliek vainags to miljonu piemiņai, kuri savā laikā tajos plašumos tika nobendēti ar VDK ziņu, kur vēlākos gados kalpoja arī pašreizējais prezidents.
Kā tikai visus šos gadus “Rīdzenes sarunu” dalībnieku garša nav pastiprināta Latvijas presē un televīzijā! Slēptā un tiešā reklāma ir duļķojusi sabiedrības apziņu, un tagad, kad acīs pūstā migla krīt, cilvēki ieļaunojas. Pamatotas dusmas ir viena lieta, naids un kāre atriebties – kaut kas pavisam cits. Tāpat kā agrāk, uzticoties negodīgajiem, daudzi sevi nekontrolēja, tāpat tagad daudzi nekontrolē savas dusmas. Bet dusmas nav gudrs padomdevējs. Mums beidzot ir jāmācās dzīvot bez garšas pastiprinātājiem.
