Vērojams pieprasījuma bums pēc ārstniecības augiem 0
Anita Pirktiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pasaulē strauji palielinās pieprasījums pēc ārstniecības augu produktiem, kas kalpo kā alternatīva ķīmiskajiem ārstniecības, kosmētikas līdzekļiem un pārtikai.
Izpētīts, ka Eiropā vien savvaļā var sastapt vairāk nekā 30 000 augu sugu, no kurām līdz 4000 iespējams izmantot medicīnas, pārtikas vai kosmētikas vajadzībām. Tomēr līdz pat 90% no tirgū izmantotajiem ārstniecības augiem tiek ievākti savvaļā un tikai 10% tiek kultivēti.
Savvaļā ievākto ārstniecības augu kvalitāte ir ļoti mainīga, neprognozējama un bieži neatbilst pārstrādātāju prasībām – tā atkarīga no ģeogrāfiskā reģiona, konkrētās augšanas vietas apstākļiem, augošās populācijas īpašībām. Tāpat ārstniecības augu ievākšana savvaļā var apdraudēt populāciju pastāvēšanu, tāpēc arvien nozīmīgākas kļūst prasmes ārstniecības augu komerciālai audzēšanai.
Lielākie audzētāji – Vidzemē
Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija par 2021. gadu rāda, ka Latvijas 20 lielāko ārstniecības augu audzētāju saraksta augšgalā aizvadītajā gadā bija divi uzņēmējam Gundaram Skudriņam piederoši un Smiltenē reģistrēti uzņēmumi – SIA “Field and Forest” un SIA “Vidzemes mežsaimnieks”.
Par abiem kopā tie saņem atbalstu par ārstniecības augu audzēšanu 269,05 ha platībā, kas ir 1,5 reizes lielāka nekā nākamajiem 18 lielākajiem ārstniecības augu audzētājiem kopā. G. Skudriņa uzņēmumi audzē septiņus ārstniecības augus – ārstniecības kumelīti, lavandu, arniku, ehināciju, krūzmētru, piparmētru un radiolu. Kopš 2012. gada tos pārstrādā.
Uzņēmums arī piedalās ES fondu projektos, pētot aizvien plašāku garšaugu un ārstniecības augu lietojumu.
Trešā lielākā ārstniecības augu audzētāja ir Rīgā deklarētā uzņēmējam Aldim Kalinkam piederošā SIA “Forte Invest”, kas atbalstu saņem par ārstniecības augu audzēšanu 32,15 ha platībā.
Gandrīz 30 ha platībā šos augus audzē Dobeles novada Krimūnu pagasta ZS “Rūķīšu tēja”, bet 21,86 ha platībā – ZS “Dunduri” Salacgrīvas novadā. Vairāk nekā 10 ha platībā ārstniecības augus audzē arī Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā (14,18 ha), Mārupes pagastā (12,61 ha), kā arī Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (10,07 ha). Pārējās ārstniecības un garšaugu deklarētās platības ir 3–7 ha lielas.
LAD atzīmē, ka atbalstāmo kultūru sarakstā ir iekļautas šādas kultūras: topinambūri, lavanda, garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere), kumelīte, kliņģerīte, cigoriņš, ārstniecības gurķene.
Atbalsta piešķiršanā saskata ačgārnības
Zeltīte Kaviere, kas ārstniecības augus audzē kopš 1993. gada, norāda uz daudzām ačgārnībām šābrīža atbalsta piešķiršanas kārtībā un arī nozares ministrijas izpratnē par to, kas tad ir ārstniecības augi. Z. Kaviere Vaidavas pagasta Gaujas nacionālā parka teritorijā izveidotajā bioloģiskajā saimniecībā “Silkalni” savvaļas ārstniecības augus audzē 11 ha lielā platībā, kultivētie ārstniecības augi saimniecībā aug 4 ha platībā, taču “Silkalnu” ārstniecības augu audzētāju sarakstā nav, lai gan pēc platības tai vajadzētu būt sestajai lielākajai saimniecībai. “Lauku atbalsta dienests manas ārstniecības augu pļavas, neraugoties uz to, ka tās zied, reģistrēja kā ilggadīgo zālāju.
Nav zināms, kas izdomāja, bet LAD atbalstāmo ārstniecības augu sarakstā ir augi, ko Latvijā neviens nepieprasa.
No Izraēlas, ASV man zvana un prasa pelašķi, gaiļbiksītes, vībotnes, pienenes, nātres, asinszāli, un es jau varētu to visu audzēt, bet, piemēram, par pelašķu audzēšanu atbalstu nesaņemšu, jo tie tiek uzskatīti par nezāli. Tāpat arī nātres, pienenes, kosa – šie augi taču augot tāpat vien! Ārzemnieki kumelītes un piparmētras, arī melisu nekad neprasa. Šīs kultūras citās valstīs var izaudzēt daudz lētāk nekā Latvijā. Bet tādi atzīti ārstniecības augi kā rudzupuķe, kaķumētra, pūķgalve nez kāpēc ir iekļauti nevis ārstniecības, bet nektāraugu sarakstā,” teic Z. Kaviere.
Jāpaskaidro, ka ārstniecības augu audzētāji saņem teju trīsreiz lielāku atbalstu – 300 eiro/ha – nekā klasisko kultūru un arī nektāraugu audzētāji.
Uz jautājumu, kāda ir atbalstāmo ārstniecības augu sarakstā iekļaujamo augu kārtība un kāpēc ārstniecības augu platības dienests pārveido par ilggadīgajiem zālājiem, LAD atbildēja: “To, par kuriem ārstniecības augiem var saņemt atbalstu, nosaka noteikumi. Ja lauksaimnieki uzskata, ka sarakstā iekļaujami vēl citi ārstniecības augi un var to pamatot, aicinām iesaistīties sarunās, kad norit noteikumu izstrāde.” Z. Kaviere gan atzīmē, ka par šo samezglojumu runā jau daudzus gadus, tomēr aizvien bez rezultāta.
Viņa arī vērš uzmanību uz aizvien neatrisināto vislielāko problēmu ārstniecības un garšaugu nozarē – skaidras nākotnes vīzijas trūkumu. “Vai vēlamies laukos redzēt vien lielos ārstniecības augu audzētājus? Ja nu arī mazajam ražotājam, kas ārstnieciskās tējas vai garšaugus audzē, piemēram, 0,8 ha platībā, ir savi pircēji un viņš audzē tirgū pieprasītu produktu?” vaicā Z. Kaviere un turpina:
“Lauku atbalsta dienests, kā liecina nosaukums, ir radīts, lai atbalstītu zemniekus, augu audzētājus, nevis otrādi – gudrotu, kā neatbalstīt. Ja gribam, lai Latvijas lauki attīstītos, plauktu, ir svarīgi domāt ne tikai par lielajiem audzētājiem, bet arī tiem, kas audzē sev pieejamās nelielās platībās un ražo kādai tirgus nišai ārkārtīgi vērtīgu un garšīgu produkciju, un ir jāatbalsta arī tā lauku sieva, kura varbūt viena pati dzīvo kādā viensētā un grib darboties, nevis pārtikt no pabalstiem…”
Savvaļas augi ar komerciālu potenciālu
Kamēr tradicionālo ārstniecības un garšaugu audzētāji cīnās par atbalsta iespējām, tikmēr tiek īstenoti labi apmaksāti pētniecības projekti mazāk tradicionālu un pat eksotisku augu komerciālai kultivēšanai.
Vides risinājumu institūta pētnieki sadarbībā ar bioloģisko saimniecību SIA “Field and Forest” un Latvijas Organiskās sintēzes institūtu 2022. gada pavasarī noslēdza pētījumu “Inovatīvi risinājumi pavasara savvaļas ārstniecības un aromātisko augu audzēšanas tehnoloģijās un izmantošanā”, ko līdzfinansēja Eiropas reģionālās attīstības fonds (ERAF).
Projektā vērtēja deviņu pavasarī ziedošu augu sugu potenciālu komerciālai audzēšanai. Uzsvars tika likts uz Latvijas vietējo savvaļas populāciju ievākšanu un vērtēšanu katrai no pētītajām deviņām sugām: gaiļbiksītei, smaržīgajai madarai, parastai zalktenei, parastai māllēpei, pļavas silpurenei, parastai kreimenei, efeju sētložņai, lielajai strutenei un raspodiņam. Šiem augiem esot augsts komercializācijas potenciāls.
Pētnieki atzīmē, ka augu atbilstību komerciālajai kultivēšanai nosaka dažādi faktori – ķīmiskā sastāva kvalitāte, agronomiskie radītāji (vai un kā katra suga pielāgojas audzēšanas apstākļiem), ekonomiskais ieguvums. Pētījuma zinātniskā vadītāja Arta Kronberga: “Projekta laikā veicām dažādus pētījumus gan par katras sugas vairošanas tehnoloģijām, gan audzēšanu, gan pētījām drogu ķīmisko sastāvu.
Pētījumā redzējām lielas atšķirības starp ievāktajām savvaļas populācijām gan pēc to adaptēšanās audzēšanai laukā, gan pēc ķīmiskā sastāva profila. To, cik sugas bija atšķirīgas, varēja novērot arī pēc potenciālajām ražas ievākšanas reizēm gadā: gaiļbiksītei – viena divas, strutenei – līdz četrām, silpurenei – viena divas, māllēpei – divas līdz trīs, maijpuķītei – viena, raspodiņiem – līdz trim, smaržīgajai madarai – viena divas, efeju sētložņai – no vienas līdz četrām, zalktenei – viena vairākos gados.
Iegūtie rezultāti apliecināja, ka katrai no sugām no komerciālās audzēšanas perspektīvas ir gan stiprās, gan vājās puses, un to, kura suga tiks audzēta turpmāk, izvēlēsies uzņēmējs.”
Žeņšeņa un baldriāna audzēšanai – reāli ieteikumi
2021. gadā noslēdzies sadarbības projekts “Inovatīvu žeņšeņa un Ķīnas zirdzenes audzēšanas tehnoloģiju un pārtikas produktu izstrāde”, kura realizācijā piedalījās SIA “Field and Forest” sadarbībā ar Vides risinājumu institūtu un SIA “Bargi”. Projekta laikā uzkrātas pirmās zināšanas par divu žeņšeņa sugu komerciālās audzēšanas iespējām Latvijā – parastā (Panax ginseng) un Amerikas žeņšeņa (P. quinquefolium).
Lielā pieprasījuma dēļ žeņšeņa atradnes savvaļā ir būtiski samazinājušās, tāpēc abas sugas tiek kultivētas. Tradicionāli žeņšeņu audzē Dienvidkorejā, Ķīnā, Japānā, Krievijā, Kanādā un ASV.
Mūsdienās to komerciāli audzē arī valstīs ar Latvijai līdzīgu klimatu – piemēram, Vācijā un Baltkrievijā. Ženšeņu iespējams audzēt arī Latvijas klimatiskajos apstākļos. Pagājušajā gadsimtā Latvijā, Tukuma apkārtnē, ir bijusi plašāka mēroga žeņšeņa audzētava, taču šobrīd lielās platībās žeņšeņs Latvijā netiek audzēts.
Savvaļā žeņšeņa sakne ir vācama pēc 25–30 gadiem, taču, audzējot komerciāli, pie ražas var tikt krietni ātrāk – P. quinquefolium saknes var novākt, jau sākot ar ceturto gadu, bet P. ginseng – 6.–8. gadā pēc stādīšanas. Novākšanu nelielās platībās veic ar rokām, bet lielākās platībās izmanto tehniku, piemēram, pielāgo kartupeļu racējus.
Pētījumā izkristalizējušās galvenās atziņas, kas jāievēro, audzējot žeņšeņu: jāņem vērā šā auga prasība pēc ēnojuma – tam jāsasniedz 70–90% no pilna dienas apgaismojuma; augsnei jābūt irdenai, trūdvielām un barības vielām bagātai, ar pH virs 6; sēklu sagatavošana sējai ir viens no kritiskajiem punktiem žeņšeņa audzēšanā, jo to sadīgšanai nepieciešami īpaši apstākļi; nedrīkst pieļaut temperatūras pazemināšanos augsnē zem mīnus 4 °C, jo tad saknes iet bojā.
Savukārt baldriāns ir labi piemērots komerciālai audzēšanai Eiropā un plašāk tiek audzēts Nīderlandē, Polijā, Vācijā u. c. Statistikas datos baldriāna platības Latvijā nav uzskaitītas, tāpēc nav skaidrs, cik plašs ir audzētāju loks un kādās platībās baldriāns tiek audzēts.
Laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam tika pētītas baldriāna audzēšanas tehnoloģijas, SIA “Field and Forest” sadarbojoties ar Vides risinājumu institūtu, ERAF atbalstītā projekta “Medicīnisko un aromātisko augu ģenētiskās daudzveidības palielināšana” ietvaros. Baldriāna izmēģinājumi tika iekārtoti vairākos hektāros, kas palīdzēja saprast audzēšanas stiprās un vājās puses. Uzkrātā pieredze apliecināja, ka baldriāns Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ļoti perspektīva suga komerciālai audzēšanai un tam ir iegūstama laba sakņu raža. Pētījums arī pierādījis, ka Latvijā savvaļā augušais baldriāns nav tieši izmantojams komerciālai audzēšanai, tāpēc nepieciešams audzēt citās valstīs izveidotās šķirnes.
Viss nav jāizdzer tējās
Zeltīte Kaviere savā “Silkalnu” saimniecībā audzē, vāc, kaltē, smalcina un piegādā dažādiem pārstrādātājiem vairāk nekā 100 veidu veselības augu drogas. Viņas sagatavotie augi nonāk populāru Latvijas farmācijas, kosmētikas un pārtikas uzņēmumu tēju maisījumos, tinktūrās, sīrupos, atspirdzinošos dzērienos, sejas krēmos un citos produktos, tāpēc uzņēmēja uzsver: “Nav visi ārstniecības augi jāizdzer tējās! No tiem var gatavot ļoti daudz citus tirgū konkurētspējīgus produktus, piemēram, sīrupus, tinktūras, augu izvilkumus. Katram no manis audzētajiem 100 augiem pretī ir pircējs, lai gan neviens no šiem augiem netiek izaudzēts nedz tonnās, nedz simtos kilogramu. Taču kopumā katru gadu sagatavoju vismaz pusotru tonnu kaltētu augu. Sadarbojos gan tikai ar tiem, kuri jau laikus pasaka, ko un kādā daudzumā vēlēsies pirkt. Taču vācu un audzēju arī augus, kas ziemā var būt noderīgi ārstiem, farmaceitiem, kādam pirtniekam. Manuprāt, ir svarīgi iemācīties izmantot jebkuru augu visos iespējamos veidos, par kuriem varbūt nemaz nenojaušam, – vai tā būtu ķimenīte vai kartupelis. Teju no katra auga var sagatavot ēdienu, tā piedevu, dzērienu, ārstniecisku izvilkumu, hidrolātu, kosmētisku līdzekli, pildījumu spilvenam vai bērnu rotaļlietai un daudz ko citu. Papētot, ko tikai mūsu saimnieces izgudro un realizē, var vien brīnīties un priecāties. Tā ka tirgus ir, pārstrādes iespējas arī, vajag tikai lielāku atbalstu no valsts puses.”
Dažu populārāko garšaugu vērtīgās īpašības
* Garšaugi un ārstniecības augi, kas vienlaikus var būt gan vieni, gan otri, sastopami teju katrā piemājas dārzā. Garšaugi un tējas augi lielākoties ir dekoratīvi – zied dažādos laikos, ir aromātiski, var būt gan daudzgadīgi, gan viengadīgi. Lielākajai daļai šo augu piemīt ne tikai dekorativitāte un piesātināta garša, bet arī ārstnieciskas īpašības. Pateicoties ēteriskajām eļļām, ko satur daudzu garšaugu lapas un sēklas, tiem piemīt antibakteriāla iedarbība, tie palīdz izvairīties no zarnu trakta infekcijām, palīdz organismam pārstrādāt smagu ēdienu u. c.
* Latvijas piemājas dārzos visizplatītākais garšaugs ir dilles, bet citviet pasaulē visvairāk audzē pētersīļus, baziliku un koriandru jeb kinzu. Praksē pierādījies, ka mūsu klimata apstākļos ļoti labi pārziemo izops, raudene jeb oregano, kas Latvijā aug arī savvaļā, dažādas piparmētru un krūzmētru šķirnes, kaķumētru sugas, daudzgadīgā rukola, timiāns un kalnu mētra, kā arī viens no vissenākajiem garšaugiem – lupstājs.
* Dilles, kas ir visiecienītākais garšaugs mūsu platuma grādos, satur C, B un P vitamīnus, karotīnu un kalciju. Speciālisti atzīmē, ka diļļu lietošana uzturā veicina gremošanu, diļļu tēja ieteicama elpceļu iekaisuma un bezmiega gadījumā, kā arī jaunajām māmiņām piena vairošanai, bet kā ārstniecisku līdzekli dilles nav ieteicams lietot cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu.
* Arī pētersīlis ir populāra garšviela latviešu virtuvē. Tas ir bagāts ar vitamīniem A, C, E un K, antioksidantiem un šķiedrvielām. Ir labs kālija, dzelzs un magnija avots, veicina gremošanas sistēmas darbību.
* Baziliks – viens no pasaulē visizplatītākajiem garšaugiem – satur A, K un C vitamīnus, magniju, dzelzi, kāliju un kalciju. Pateicoties ēteriskajām eļļām, bazilikam piemīt arī antibakteriāla iedarbība, tas ir bagāts ar antioksidantiem. Pārtikā lieto svaigas vai kaltētas lapas, pievienojot salātiem, pastai, mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
* Koriandram ēdamas ir visas tā daļas, bet pie mums lielākoties uzturā lieto lapas un sēklas. Koriandra lapas satur daudz askorbīnskābes, karotīna un rutīna. Koriandrs veicina vielmaiņu un ir labs medusaugs.
* Piparmētrai raksturīgo garšu un smaržu rada ēteriskā eļļa – lapā vidēji tā ir 2–3%. Uzturā lieto svaigas vai kaltētas piparmētru lapas un jaunos dzinumus. Piparmētras plaši lieto ārstniecībā – kā diurētisku līdzekli, pret bezmiegu, klepu, mutes dobuma dezinficēšanai. Tās veicina gremošanu un ēstgribu, tām ir sāpes remdinoša un antiseptiska iedarbība.
* Citronmētras lapās ir daudz C vitamīna, karotīna un ēteriskās eļļas. Citronmētra nomierina nervu sistēmu, labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību. Veicina gremošanu, uzlabo ēstgribu. Svaigas citronmētras lapas lieto iekaisumu un kukaiņu kodumu ārstēšanai.
EKSPERTA VIEDOKLIS
Latvijas klimats – piemērots ārstniecības augiem
Arta Kronberga, Dr. agr., vadošā pētniece: “Ārstniecības un aromātiskie augi noteikti varētu būt viena no iespējām Latvijas zemniekiem, īpaši bioloģiskajā lauksaimniecībā, jo lielākā daļa šo sugu ir mazāk prasīgas pret audzēšanas apstākļiem, daļa ir daudzgadīgas. Mūsu klimats un augsnes ir pateicīgas ārstniecības augu audzēšanai, kā arī tiek iegūtas drogas, kas atbilst kvalitātes prasībām. Nozīmīgs aspekts ir arī potenciālie ieņēmumi, ko var iegūt no hektāra. Saskaņā ar LLKC datiem bruto segums, audzējot ziemas kviešus intensīvi, 2021. gadā bija 565 eiro, bet piparmētrām otrajā audzēšanas gadā bruto segums ir 6460 eiro.
Latvijā iespējams audzēt arī eksotiskākus un vienlaikus pieprasītus augus, piemēram, žeņšeņu. Šādu sugu audzēšana samazina to piegādes ķēžu garumu.
Tomēr jārēķinās, ka, uzsākot ārstniecības un aromātisko augu audzēšanu, katrai sugai nepieciešams piemērot atbilstošāko audzēšanas tehnoloģiju, atlasīt Latvijas klimatam piemērotākās šķirnes, kā arī nepieciešams veidot to audzēšanai atbilstošu tehnisko bāzi – gan stādījumu un sējumu kopšanai uz lauka, gan ražas pēcapstrādei un uzglabāšanai.
Vides risinājumu institūta pētnieki jau ir uzkrājuši lielu pieredzi dažādu ārstniecības augu sugu audzēšanas tehnoloģiju izpētē, tāpēc varētu sadarboties ar tiem, kuri vēlas audzēt ārstniecības augus.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
