Gārsa palīdz veselībai! Kad? 4
“Kādu slimību ārstēšanai izmanto gārseni jeb gārsu? Kā to pareizi sagatavot lietošanai? Vai tā jākaltē tējām? Kādā temperatūrā? Varbūt vajag sagatavot citādāk? Un kā lietot?” Jānis Sproģis Valkas novadā
Podagras gārsa (Aegopodium podagraria) ir mežos, krūmājos un dārzos ļoti bieži sastopams augs. Kaut gan svaigas lapas satur līdz 85 % ūdens, gārsa ir vērtīga pārtikā, jo tās sastāvā ir liels daudzums C vitamīna un minerālvielu, arī olbaltumvielas, cukurs, šķiedrvielas, karotīns, holīns, organiskās skābes, flavonoīdi, fermenti, fitoncīdi, ogļhidrāti, kumarīni, nedaudz ēterisko eļļu. Aprēķināts, ka 100 g svaigu lapu ir 16,6 mg dzelzs, 2 mg vara, 1,7 mg titāna. Arī saknes satur ēterisko eļļu, saponīnus, cieti un ogļhidrātus, tādēļ gārsu var pieskaitīt pie vērtīgākajiem savvaļas augiem, ko izmanto uzturā. Ēnā augušās lapas ir sulīgākas un vērtīgākas, nekā saulainā vietā plūktās.
Pirms ziedēšanas svaigas jaunās lapas izmanto uzturā. No tām gatavo salātus, pievieno zupām un gaļas ēdieniem. Parasti 1 – 2 minūtes blanšē karstā ūdenī, kātus nomizo. Var lietot arī vārītas un pasniegt ar sviestu un ceptiem sīpoliem.
Uzglabāšanai gārsu saldē, sāla vai skābē tāpat kā kāpostus, bet kātiņus – marinē. Lapas var sažāvēt, saberzt pulverī un vēlāk pievienot ēdieniem kā garšaugu.
Ārstnieciskiem nolūkiem izmanto gan svaigas, gan kaltētas lapas. Tās sagatavo bez īpašiem nosacījumiem – plānā kārtā kaltē vispirms ēnainā, labi vēdināmā telpā, beigās var likt krāsnī, ja temperatūra nepārsniedz +25…+30 °C. Saknes izrok pēc ziedēšanas perioda beigām, nomazgā aukstā ūdenī un kaltē ēnainā vietā. Lapas uzglabā slēgtā stikla, saknes – koka traukā. Dziednieciskās īpašības droga saglabā 1 – 2 gadus.
Tautas medicīnā gārsu lieto pret hipovitaminozēm, kuņģa un zarnu trakta, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, ārīgi – pret locītavu sāpēm, it īpaši pret podagru,tādēļ augam tāds nosaukums. Uzlējumiem piemīt arī pretiekaisuma, organismu spēcinoša, mīkstinoša, diurētiska, brūces dziedējoša, sāpes mazinoša, temperatūru pazeminoša un pretalerģiska iedarbība. Izmanto pret cingu un dažām anēmijas formām, pastiprina aknu detoksikācijas funkcijas, veicina liekā šķidruma izvadīšanu.
Svaigas sasmalcinātas lapas apliekamo veidā ir līdzeklis iekaisumu un brūču dziedēšanai. Tās mazina sāpes, liekot pie vārīgajām vietām, un palīdz eksudatīvās diatēzes, podagras, reimatisma un citu iekaisuma procesu gadījumā.
Pavasarī lapu sulu lieto kā vitamīnu avotu, garšai pievienojot nedaudz medus.
Gārsas uzlējumu gatavo, trīs tējkarotes lapu aplejot ar divām glāzēm verdoša ūdens, un nostādina divas stundas. Lieto pa pusglāzei četras reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Novārījumam divas ēdamkarotes gārsas lapu uzlej glāzi ūdens un 15 minūtes karsē ūdens peldē, tad 45 minūtes ļauj ievilkties. Nokāš, pievieno karstu ūdeni līdz sākotnējam apjomam un dienas laikā izdzer nelielām porcijām.
No saknēm gatavo vannas, kas palīdz poliartrīta gadījumā. Šai nolūkā sasmalcina 40 g drogas, aplej ar vienu litru verdoša ūdens un vāra 10 minūtes. Pusstundu nostādina un pievieno vannai. Šāda pelde ieteicama pirms naktsmiera.
Mājas kosmetoloģijā svaiga, sasmalcināta gārsa izmantojama sejas maskai, kaltēta – arī roku vannām un matu skalošanai.
Par to, ka gārsa varētu kādam kaitēt, ziņu nav. Taču augu var izmantot audumu krāsošanai dzeltenos un zaļos toņos.
