* 0
Kad cilvēks priecājas, viņa pašnovērtējums kļūst augstāks un pasaule rādās gaišākās krāsās. Zinātnieki ir veikuši daudzus pētījumus, kas pierāda – atveseļošanās notiek ātrāk, ja cilvēks smaida un ir priecīgs. Smieklu terapija pie mums nav sevišķi populāra, taču tā patiešām palīdz. Klauni slimnīcā nav tāpat vien, pa jokam, bet ir uzticami palīgi dakteriem. Turklāt psihologi iesaka rītu sākt nevis ar kriminālo ziņu lasīšanu, bet gan ar ielūkošanos joku un anekdošu lappusēs. Manuprāt, humora izjūta ir viena no lielākajām vērtībām, kas cilvēkam dota.
Britu filozofs Saimons Kričlijs ir sacījis: “Humors savā labākajā izpausmē ir padarīt redzamu to, kas ir noklusēts, atklāt mūsu pieņēmumus un apšaubīt tos. Patiesi labs humors atzīst pasauli, kurā mēs dzīvojam, un reizē to apšauba.”
Grūti nepiekrist, un gandrīz neiespējami atturēties no reālās pasaules kārtības likšanas kosmiskās… atvainojos, komiskās saules gaismā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka dzīve piedāvā, pat uzbāžas ar dažādām situācijām, lai ļaudis, kuriem netīk atklāti birdināt asaras, varētu visu sagriezt jocīgos leņķos. Turklāt realitāte piedāvā arī daudzveidīgu instrumentu klāstu – ņem tikai attiecīgos rīkus un konstruē jokus vesels. Lūk, daži: viltus pretnostatījums, pārspīlējums, stilu sajaukums, ačgārns salīdzinājums, mānīgs apstiprinājums, divējāda vārdu jēga, burtisks metaforas izskaidrojums, absurds un paradokss.
*
Humors ir īpašs veids, kā atspoguļot cilvēcisko stāvokli. Tas bieži vien ir skumjš. Bezspēcība, saskaroties ar dažādām parādībām reālajā dzīvē, reizumis ir tik liela, ka pašaizsardzības nolūkos, šķiet, vieglāk ir smieties, nevis raudāt. Humors savā ziņā nozīmē garīgu uzvaru pār savu laiku, apkārtni, ideoloģiju, stereotipiem, kuros dzīvojam. Bez tam, apdomājot jocīgu, ironisku, paradoksālu, absurdu izteikumu, anekdoti vai situāciju, tiek iedarbināts domāšanas mehānisms.
