* 0
Mums visiem pieder vienas iedarbīgas garīgās zāles, ko lietojam vai ik dienu, turklāt bez maksas. Nu, protams, smiekli! Un aprīļa pirmā diena ir vislabvēlīgākā, lai to skaidri apzinātos un turpinātu labdabīgi smieties visa gada garumā. Taču ar mēru, jo, kas par daudz, tas par skādi.
Ļaudis runā, ka aprīļa jokošanās sākusies XVI gadsimtā. Tolaik pāvests Gregors aizstāja Jūlija kalendāru, kas bija atpalicis no Saules laika par desmit dienām, ar Gregora kalendāru, ko izmantojam vēl mūsdienās.
Ak, drūmie viduslaiki – radio, televīzijas, interneta nebija, ar laikrakstiem un lasītprasmi arī samērā bēdīgi, tāpēc ziņas par pārmaiņām līdz daudziem nemaz nenonāca vai arī nonāca, bet aizmirsās. Šķelmīgiem gudriniekiem to tikai vajadzēja, lai apceltu nezinātājus un aizmāršas. Atlika viņiem ieskaidrot, ka Jaunais gads joprojām tiek svinēts pirmajā aprīlī, un pašiem gardi pasmieties.
Tā nu asprāši turpina jokot vēl šobaltdien. Tiesa, šodien vairs neizdosies pat ar ļoti nopietnu ģīmi kādam iestāstīt par Jaungada svinēšanu šajā mēnesī, ir jāizdomā citas pasaciņas. Vienīgi būtu labi, ja jokotājs spētu iejusties otra ādā un savu upuri neaizvainotu. Citādi, kas zina, kā pasmiešanās beigsies.
*
Atminos, manu vecvecāku mājai blakus dzīvoja kaimiņš, kurš pirmo aprīli nevarēja ciest ne acu galā. Šajā dienā viņš mēdza ieslēgties un mājā nevienu neielaida. Šādi rīkojoties, iespējams, viņš kaut ko ieguva, bet varbūt arī zaudēja. Vai nu kaimiņa ego bija samilzis tik liels, ka necieta ne mazāko joku par sevi, vai arī kāds viņu iepriekš bija tik ļauni izjokojis, ka pietika visam mūžam. To neviens nezināja, un pats viņš nevienam nestāstīja.
Tomēr vienu lietu es toreiz bērnībā atskārtu – vislabāk ir pasmieties pašam par sevi, nevis par citiem. Arī veselīgāk. Taču, lai vai kā, smieties vajag – gan par sevi, gan par tiem, kas paši dara visu, lai par viņiem pasmaidītu.
*
Pateicoties zinātnes nozarei getoloģijai, kas pēta smieklu iedarbību, nevienam vairs nav noslēpums, ka smiešanās palīdz zaudēt svaru un vienlaikus veidojas prieka jeb laimes hormons. Smiekli nostiprina imūnsistēmu un palīdz atbrīvoties no spriedzes, kā arī veicina vielmaiņu un holesterīna noārdīšanos organismā. Viena minūte sirsnīgu smieklu aizstāj pusstundu ilgu atslābināšanās treniņu.
Smieklu laikā tiek masēta diafragma un saules pinums, padziļinās elpošana, saspringtie muskuļi atslābinās, pulss un asinsspiediens mazliet paaugstinās, labāka kļūst šūnu apgāde ar skābekli.
Cilvēki, kuri smejas, ir simpātiski, jo smaids valdzina. Par to īpaši vajadzētu aizdomāties vīriešiem – viņi smejas mazāk nekā sievietes. Kurš dzimums var lepoties ar garāku dzīves ilgumu? Tas, kurš biežāk smejas.
