Foto: Ieva Lūka, LETA

Garnadžiem jauni upuri – Latvijas lauksaimnieki, no kuriem tiek zagti pat traktori: “Cilvēks uzliek galvā kapuci, un ekrānā viņu atpazīt nevar” 53

Kopš zemkopjiem sākusies jaunā sezona, uzdarbojas agronoziedznieki, kas iekāro moderno, dārgo lauksaimniecības tehniku. Sociālajos tīklos informē, ka apzagtas saimniecības, ievietoti video, kuros zagļus fiksējušas novērošanas kameras. Galvenokārt zog augu aizsardzības līdzekļus, instrumentus, GPS antenas, monitorus un vadības blokus, ziņo Liepajniekiem.lv.
Piektdienas, 10. maija, vakarā saņemta informācija, ka Vērgales pagastā nozagtas lauksaimniecības ķimikālijas, kā arī dažādi instrumenti par vairāk nekā 10 000 eiro lielu summu. Valsts policijā par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

“Kurzemes Vārds” sazinājās ar cietušo. Viņš nevēlējās, ka avīzē uzrādītu viņa vārdu un saimniecību, bet pastāstīja, kādos apstākļos zādzība notikusi. Precizēja, ka zaudējumi lēšami 15 000 eiro apmērā.

Augu aizsardzības līdzekļi glabājās konteinerveida noliktavā aptuveni 50 metru attālumā no mājām. Taču tā nebija aizslēgta, tā ka zagļiem durvis bija vaļā. Agrākos gados no garnadžiem cietuši arī citi novada lauksaimnieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sazināmies ar dažiem, bet viņi atsakās ar “Kurzemes Vārdu” dalīties bēdīgajā pieredzē. Cits negrib, ka min viņa īsto vārdu, cits – ka vispār raksta par viņa saimniecību. Baidās tai piesaistīt uzmanību.

Kādam sakrājušās dusmas. Saimniecība apzagta vairākkārt, bet īpašnieks ne reizes nav atzīts par cietušo. “No tā, ka par to uzrakstīsiet, jau nekas nemainīsies,” viņš argumentē atteikumu.

“Sameklējiet citu [zemnieku]! Pirms diviem gadiem katrā trešajā sētā nozaga ķīmiju un vēl daudz ko citu. Arī šogad Dienvidkurzemē saimniecības ir apzagtas. Lai policija pastāsta, informācija viņiem ir!”

Ilgonis Goba (vārds mainīts) apstrādā zemi Lietuvas pierobežā un atceras, ka tam apvidum pirms gadiem pāri vēlās akumulatoru zagšanas vilnis. Nevarēts vien nobrīnīties, kādos veidos zagļi iekļuva aizslēgtos angāros.

“Tad mēs, vietējie zemnieki, ātri telefoniski sazinājāmies un kādā reizē to baru meistarīgi nogrābām – uz karstām pēdām ar visiem pierādījumiem. Taču tas jau neko nedeva. Vienu aizturēja, bet nākamajā rītā izlaida ārā, jo pa nakti bija samācījies, kā jārunā. Viņš neko nezinot, nozieguma vietā nemaz neesot bijis. Un izmeklētājs palika par muļķi. Citu tā arī nenotiesāja, pakratīja ar pirkstu un palaida, lai iet,” I. Goba īsti netic taisnīgam sodam.

Izrādījās, ka zemnieku akcija bija vien par iebiedēšanu pārējiem zagļiem, nekas vairāk. “Lielo tehniku aizved pāri robežai,” turpina I. Goba.

“Iepriekš noskata, kur stāv, cikos noliek, neviens traktoru neiet zagt uz dullo. Tepat aizdzina ekskavatoru. Beigās jau atrada kaut kur Lietuvā, bet nekas iepriecinošs nebija. Zagļi pārsit numura zīmes, un, kamēr ekspertīze to pierāda, paiet ilgs laiks. Taču vajadzētu ātri – ras-ras, lai cilvēks var turpināt strādāt.”

Reklāma
Reklāma

Zagļi gudrāki par zemniekiem. Ar savu ierīci pārķer signālu brīdī, kad spēkrata lietotājs aizslēdz durvis, un pēc tam tās var dabūt vaļā.

Zagšanas shēmā ir noziedznieku ķēde, pa kuru tehnika nonāk melnajā tirgū, zemnieks pārliecināts.

“Vienu daļu aizved pāri robežai. Tu ej pa pēdām pakaļ, bet pēkšņi traktora riepu nospiedumi pārvēršas mašīnas nospiedumos. Uzbraukts uz treilera, un prom ir. Dažreiz laimējas – traktors dubļos nogrimst, tālāk netiek. Dzirdēts, ka ceļā pietrūkst degvielas, arī tad to pamet.”

“Man tāda problēma, paldies Dievam, līdz šim nav bijusi,” par zagšanu saka Vērgales zemnieks Ivars Šekavs.

Iespējams, sava nozīme lokācijai, tā esot diezgan grūti pieejama. Saimnieks arī salicis videonovērošanas kameras, kā arī sētā ir suns.

Parasts duksis ir tikai ziņotājs, taču skaļš rējējs var būt labs sargs. To apliecina video feisbukā.

Augšdaugavas novadā nakti divi zagļi mēģināja izsūknēt no traktora degvielu. Suns sāka riet, un šie ņēma kājas pār pleciem.

Lai suns būtu uzticams teritorijas un mantas sargs, tas speciāli jāapmāca, saka suņu īpašnieki. Taču tāds skolots reksis var arī aizskriet pakaļ bukam, tā ka jātur iežogotā teritorijā. Savukārt no tās netiks ārā ieklupt nelūgtam viesim krāgā.

Tehniku pēc iespējas jāglabā ēkās ar signalizāciju, teritorijai jābūt apgaismotai, jāuzstāda videonovērošanas kameras, kurās jāiezīmē virtuālās līnijas.

Un arī tad nevar būt līdz galam drošs, ka videonovērošanu neslāpēs, pieredzē dalās sociālo tīklu lietotāji.

“No zagšanas kameras nepasargā. Cilvēks uzliek galvā kapuci, un ekrānā viņu atpazīt nevar, vienīgi redzi laiku, kad kaut kas ir noticis,” I. Šekavs gan pieļauj, ka kameru mirgošana visapkārt varētu likt zaglim aizdomāties par dzīvi. Un varbūt aiziet tukšā.

Zemnieks zina, ka agrāk kādā saimniecībā nozagti vairāki traktori. Daļu zagļiem izdevies aizdzīt, daļu šie pametuši pusceļā, appūtuši ar ugunsdzēsības aparātiem, lai slēptu pirkstu nospiedumus.

Arī Virgas zemnieks Gijs Gūža uzstādījis kameras, atslēgas neatstāj tehnikā aizdedzē, viņam arī savi slepenie tehniskie risinājumi, lai ar tehniku nemaz nevarētu pabraukt.

“Traktortehnika gan novietota angārā, gan stāv sētā, un ir viens angārs lauka vidū, kam māju pat nav tuvumā,” saimnieks stāsta, ka tur neglabā vērtīgo tehniku, lai gan noskrūvēt detaļas var jebkam.

“Mūsu saimniecību apzaga, pirms es sāku saimniekot, bet tie bija vietējie pazīstamie cilvēki, kuri neprata kaunu. Taču izlūkotāji ir manīti. Bijuši gadījumi, ka naktī lido droni; zagļi izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Aplido, apskatās no augšas visu, ko viņiem vajag, un zina, kurā vietā kas stāv un jāņem,” turpina G. Gūža.

Zagļi esot augsti kvalificēti. Kad viņi gatavojas nopietniem noziegumiem, tad ieguldot lielus līdzekļus, lai noskatīto nozagtu.

Vai zemnieks apdrošinājis savu tehniku? “Tai, kas līzingā ar banku aizdevumu, ir riski apdrošināti, bet tā tehnika, kas īpašumā, – īsti ne,” viņš atzīst.

“Neesmu ļoti liels zemnieks, un man nav daudz jaunas ļoti dārgas tehnikas. Ja visu saimniecību grib apdrošināt, ir lielas izmaksas; apdrošinātājs jau nekad nepaliks zaudētājos. Tāpēc arī negribu gadiem maksāt tūkstošiem eiro vienam zagšanas gadījumam. Beigās apdrošinātājs vienalga var pateikt, ka man nebija izpildīta kāda prasība, un palikšu ar garu degunu.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.