6
Zagļi naudas sodus nemaksās
Ir divas lielas problēmas: resursi, ko valsts tērē tiesvedībai, un sodu efektivitāte – zagļi zog un atgriežas zagt, no kā atkal cieš veikalnieki.
“Risinājumu juridiski īsti neredzu. Pie mums uz Saeimu bija atnākuši tirgotāju pārstāvji, kuri piedāvāja neliela apmēra zādzības izņemt no Krimināllikuma un izskatīt kā administratīvus pārkāpumus. Bet domāju, ka būs tikai sliktāk, jo vairāk nekā 15 diennakšu arestu iedot nevarēsim. Liksim naudas sodus? Bet zagļi nemaksās. Lielāks bubulis tomēr ir kriminālsods, kas pie vainas pastiprinošiem apstākļiem ir pietiekami bargs. Arī piespiedu darbi ir labi – vismaz sabiedrībai kāds labums. Bargākus sodus nevar piemērot – tas izjauks sodu sistēmu, tad par laupīšanu būs jādod mūža ieslodzījums un par vardarbību – nāves sods…” komentē krimināltiesību eksperts A. Judins.
Bet resursi lietu izmeklēšanā un iztiesāšanā aiziet milzīgi. Tomēr A. Judins uzskata, ka mehāniski nevar rēķināt, cik izmaksā, piemēram, vienas 20 eiro lielas zādzības izmeklēšana.
Advokāts Edgars Štāls aicina izvērtēt, kas ir galvenais. Ja resursi, tad skaidrs, ka lietu izskatīšana jāvienkāršo, tikai vai sabiedrība no tā kaut ko iegūs un varbūt zags vēl vairāk?
“Ja kā atskaites punktu izvēlas taisnīgumu, tad tas nav mērāms naudā vai resursos: jāpaliek pie sistēmas, ka gan cietušais, gan apsūdzētais var sevi aizstāvēt. Administratīvajā tiesvedībā pamatsods ir naudas sods, ko cilvēki nemaksās un zags vēl nesodītāk,” domā advokāts.
Tirgotāju pārstāvis N. Krūzītis tomēr uzskata, ka zādzības līdz zināmai summai vajadzētu dekriminalizēt, uz ko A. Judins atbild – vienam desmit eiro ir liela nauda, citam – nav sērkociņa vērti, turklāt šajos laikos precēm vērtība strauji mainās, būs haoss, piemēram, te konkrēts telefons maksā 300 eiro, te – 30, pēc kāda laika – 3 eiro.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa atklāj, ka tiesneši labprāt izskata neliela apmēra zādzības, jo gandrīz vienmēr tās ir vienkāršas un skaidras. “Bet par tērētiem resursiem arī es esmu aizdomājusies. Nesaku, ka dators varētu uzlikt sodu, bet varbūt varētu padomāt par kaut kādu standartu. Ja reiz veikalā cilvēks kaut ko nozog, ko tur daudz izmeklēt, pratināt, pārbaudīt pierādījumus, vainīgajam izmantot aizstāvību – prokurors uzliek ar priekšrakstu sodu, un viss,” lēš tiesnese.
“Par lietu izskatīšanas vienkāršošanu patiešām varētu padomāt. Uz policijas protokola pamata: šodien noķēra un rīt uz tiesu. Bet tas nav tik vienkārši, kā izklausās – tas ir darbs valsts institūcijām, lai ieviestu tādu sistēmu,” piekrīt A. Judins, kurš tomēr nelolo ilūzijas, ka zādzības kādreiz pilnībā varētu izskaust.
Strādās pie izmeklēšanas vienkāršošanas
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins norāda, ka policijai nav mērķa panākt sīku zādzību dekriminalizāciju, bet tā strādājot pie šo zādzību izmeklēšanas vienkāršošanas. Noteikts, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm līdz 2016. gada 30. jūnijam jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu.
Starp Valsts policijas piedāvātajiem risinājumiem ir: novērst pārpratināšanu; ietvert vairākas darbības vienā protokolā; neatgriezt lietu atpakaļ papildu izmeklēšanā; pēc iespējas mazāk izmantot cietušo un liecinieku pratināšanu klātienē, tā vietā ieviest elektronisko pastu un citas modernas sazināšanās iespējas; arvien biežāk izmantot prokurora priekšrakstu soda noteikšanai; izslēgt ekspertīzes.
Tieslietu ministrija ir pret neliela apmēra zādzību dekriminalizāciju, man norāda ministrijas pārstāve Lana Ivulāne: “Sabiedrības apziņā kriminālatbildība ir visbargākā no visām juridiskās atbildības formām, neskatoties uz piemērotā soda veidu un apmēru. Pats fakts par saukšanu pie kriminālatbildības ir preventīvs līdzeklis kā pret apsūdzēto, tā arī attiecībā pret citām personām. Savukārt administratīvā atbildība sabiedrības apziņā netiek pietiekami novērtēta, tiek uzskatīts, ka to piemēro par maznozīmīgiem formāliem pārkāpumiem neatkarīgi no piemērotā soda veida un bardzības.” L. Ivulāne piebilst – jāņem vērā arī tas, ka sīka zādzība neizdošanās gadījumā var pārvērsties laupīšanā, nozieguma izdarītājs pret cietušo var vērst vardarbību, rezultātā var tikt apdraudēts ne tikai personu īpašums, bet arī dzīvība un veselība. Tas nozīmē, ka, dekriminalizējot sīkās zādzības, var pieaugt arī citu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas īpatsvars.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Pilnībā dekriminalizēt šo noziedzīgo nodarījumu nedrīkst, jo zādzības nelielā apmērā augšējā robeža ir 370 eiro, kas ļoti daudziem iedzīvotājiem ir būtiska summa. Pašreiz varētu būt runa par apakšējās sākuma robežas noteikšanu, no kuras sākas kriminālatbildība par zādzību nelielā apmērā, bet par zādzību nelielā apmērā līdz kriminālatbildības iestāšanās robežai noteikt administratīvo atbildību. Bet vismaz man nav nekas zināms, ka šāda iniciatīva tiktu virzīta vai izskatīta.”
FAKTI
* Sīkās zādzības likuma izpratnē ir neliela apmēra zādzības, kur nozagtā mantas vērtības augšējā robeža Latvijā ir minimālā mēnešalga jeb šobrīd 370 eiro, zemākās robežas nav.
* Krimināllikuma 180. pants par zādzību, krāpšanu, piesavināšanos nelielā apmērā paredz cietumsodu līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.
* Pēc Tiesu sistēmas informācijas datiem, 2015. gadā no pirmās instances tiesās saņemtajām 10 475 krimināllietām 2337 jeb 22,3% bija 180. panta sakarā. Pērn notiesāta 1901 persona, no kurām 814 nokļuva cietumā, 146 saņēma nosacītu cietumsodu, 1054 izcieta piespiedu darbu, 5 maksāja soda naudu (90 – 95% gadījumu no šiem noziegumiem bija klasiskās zādzības, atlikusī daļa – krāpšana, piesavināšanās). Šogad līdz 19. maijam par šiem neliela apmēra nodarījumiem notiesāti 712 cilvēki.
* Kriminālprocesu skaits, kas 2015. gadā Valsts policijā uzsākti pēc 180. panta, ir nedaudz virs 11 tūkstošiem, kas ir apmēram ceturtā daļa no visu Valsts policijas sākto kriminālprocesu skaita.
