Turīgu skolotāju, trīs bērnu tēvu tiesā par dušas želejas zādzību. Garnadži no veikaliem iznes miljonus 6
“2015. gada 1. martā ap pulksten 13 /pers. B/, atrodoties akciju sabiedrības “Drogas” veikala Līvānos pašapkalpošanās zālē, nolēma mantkārīgā nolūkā slepeni nozagt veikala preci. Realizējot šo nodomu, /pers. B/ no plaukta veikala pašapkalpošanās zālē slepeni paņēma skropstu tušu “Maybelline” 10,65 eiro vērtībā, kuru ielika savu virsdrēbju kabatā un, par to nenorēķinoties, pagāja garām kasei. Tādējādi /pers. B/ slepeni, mantkārīgā nolūkā nozaga akciju sabiedrībai “Drogas” piederošo mantu, kā vērtība – 10,65 eiro – veido nelielus apmērus. Tādā veidā /pers. B/ izdarīja 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas pieskaitāms pie mazāk smagiem noziegumiem. [..] Apsūdzētās /pers. B/ personību raksturojošie dati – agrāk sodīta 13 reizes [..]. /pers. B/ uzvedību negatīvi ietekmē alkohola lietošana, kā arī azartspēļu spēlēšana var būt par iemeslu, lai izdarītu atkārtotus likumpārkāpumus. [..] Tiesa atzīst, ka apsūdzētā ir sodāma ar piespiedu darbu, jo tā būtu apsūdzētajai iespēja sniegt konkrētu labumu sabiedrībai un pārdomāt un analizēt iepriekš pieļautās kļūdas, un tas arī ir reāli izciešams sods, kas ir izciešams bez izolācijas no sabiedrības.” Tas ir fragments no Preiļu rajona tiesas šā gada 21. janvāra lēmuma. Tiesas spriedums ir krietni garāks, tā nolasīšanā, neskaitot apsūdzēto, piedalījās vēl četras personas – tiesnese, sekretāre, tulce, prokurore. Pirms tam bija policijas izmeklēšana, dokumentēšana, procesa virzīšana utt. Neskaitāms iesaistīto personu loks, aprakstīti kaudzēm papīru. Tas viss 10 eiro vērtas tušas dēļ.
Deviņas reizes sodīts zaglis veikalā paņem 200 ml šokolādes pienu un šokolādīti. Skolēns – šokolādes, elektrisko skuvekli, viskiju, dārza šķēres un vitamīnus. 90 gadus vecs sirmgalvis – melno ikru kārbiņu. Arī šo zādzību izskatīšana nonākusi tiesā. Cik daudz tam tiek tērēti policijas, prokuratūras, tiesas resursi? Vai nevajadzētu sīko zādzību lietu izskatīšanu vienkāršot, lai vairāk spēku veltītu nopietniem un smagiem noziegumiem? Taču tas nav tik vienkārši, kā varbūt sākumā liekas.
Bet, pirms analizēt izmeklēšanas un sodīšanas procesu, palūkosim, kas un ko zog. Garnadžiem vilinošākā un viena no zādzībām vieglākajām vietām ir pašapkalpošanās veikali. Pēc Valsts policijas datiem, no pagājušajā gadā vairāk nekā vienpadsmit tūkstošiem sākto kriminālprocesu neliela apmēra zādzību sakarā trīsarpus tūkstoši saistīti ar veikaliem – skaidrs, ka absolūti lielākā daļa tie ir pārtikas lielveikali.
Nelielie apmēri nemaz nav tik nelieli
Cik vispār zog un nozog veikalos, ir precīzi neizmērāms lielums. Jo veikalos nozagto parasti noraksta un par to policijai neziņo. Bieži pieķertos zagļus palaiž vaļā, gan žēlojot tos, gan nevēloties tērēt laiku ar policiju, gan neredzot jēgu, jo bieži zādzības patiešām ir par ļoti mazu naudu. Piemēram, aptaujājot veikalu tīklus, “Rimi” un “Maxima” pārstāvji norādīja, ka, pieķerot zagli, vienmēr ziņo policijai, bet “ELVI” vispirms piedāvā zaglim “situāciju atrisināt uz vietas”, preci atdot. Un tikai tad, ja zaglis tam nepiekrīt, ziņo policijai.
Nelielo veikalu prakse ir dažāda. Piemēram, veikala vadītāja Ķekavas novadā Elita Uzrauga 25 gadu laikā tikai reizi par zagli ziņojusi policijai, jo tas bija izcili nekaunīgs, parasti iztiekot ar audzināšanu un preces atdabūšanu. Starp citu, krimināltiesību eksperts Andrejs Judins apgalvo, ka cietušajam nav juridiska pienākuma ziņot policijai, bet nu būtu jāsaprot – ja zagli palaiž, viņš, visticamāk, atnāks vēlreiz, tāpēc vispareizāk būtu viņu tomēr nodot policijas rokās.
“Rimi”, “Maxima” un “ELVI” nedalās ar informāciju, cik daudz viņiem nozog, cik daudz garnadžu pieķer. Tādu ziņu nav arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai. Tās izpilddirektors Noris Krūzītis saka: “Veikalus var saprast, jo tas ir viņu tēla jautājums, tas daudz ko liecina par kārtību, preču izvietojumu, problēmām ar personālu. Starp citu, arī paši veikala darbinieki zog…”
SIA “Iepirkumu grupa” (kas pārstāv tīkla “Top!” 221 veikalu) mārketinga vadītāja Ilze Priedīte gan atklāja, ka kopumā nozogot aptuveni 0,5 – 1% no veikalu apgrozījuma (2014. gada “Top!” mazumtirdzniecības preču apgrozījums bija 207 miljoni eiro). Bet 5 – 40% gadījumu (kā nu kurā vietā) garnadzis tiek pieķerts un nozagtais atgūts. Taču summa tāpat sanāk iespaidīga. Ja pieņem, ka “Maxima” ar 676 miljonu eiro (2015. gads) apgrozījumu un “Rimi” ar vēl lielāku apgrozījumu situācija daudz neatšķiras, stāsts ir par miljoniem.
Kāda augsti stāvoša, ar tirgotājiem saistīta amatpersona, kas lūdza neminēt savu vārdu, teic, ka pēc pasaules pieredzes pārtikas lielveikali 1 – 2% preču noraksta nederīguma, defektu vai nozagšanas dēļ. Pēc amatpersonas aplēsēm, veiksmīgi tiek nozagti 0,1 – 0,2% preču. Ja parēķina, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2015. gadā mazumtirdzniecības preču apgrozījums pārtikas veikalos bija 2,7 miljardi eiro, tad sanāk, ka garnadži no tiem piesavinājušies preces par 3 – 6 miljoniem eiro. Un šiem cipariem vēl jāpieskaita nočieptais citos veikalos, tirgū un citās vietās.
