Turīgākais Latvijas novads pirms pašvaldību vēlēšanām nepaliks bez vadības, citur vēl meklē 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Turīgākais Latvijas novads pirms pašvaldību vēlēšanām nepaliks bez vadības. Par Garkalnes novada priekšsēdētāju pirmdien, 22. martā, ievēlēts Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs (LZS), nevis viņa partijas biedrs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš, kā tika prognozēts iepriekš.
Taču divas citas pašvaldības – Jēkabpils pilsēta un Dundagas novads, kur arī atkāpušies mēri, – ar jaunas vadības ievēlēšanu nesteidzas.
Dundagas novadā tas ir jāizdara līdz 28. martam, jo pēc šī termiņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var rosināt domes atlaišanu – tiesa, tā jau tagad strādā nepilnā sastāvā, jo divi deputāti nolikuši mandātus.
Garkalnes novada dome bez vadības palika marta sākumā, kad no amata atkāpās priekšsēdētājs Alvis Zīriņš (“Saskaņa”), to pamatojot ar nepieciešamību konsolidēt politiskos spēkus pirms Garkalnes iekļaušanās jaunajā Ropažu novadā.
Toreiz prognozēja, ka mēra amatā varētu atgriezties ilggadējais pašvaldības vadītājs Bauze-Krastiņš (LZS). Neoficiāli zināms, ka viņš arī bija uz tādu iespēju noskaņojies, bet partijas iekšienē notikušas diskusijas, kurās vērtēts, vai Zaļo un zemnieku savienības startam vēlēšanās nekaitēs mediju uzbrukumi Bauzem-Krastiņam par viņa agrāko darbību.
Tajā Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus, kas gan esot novērsti. Tāpēc nolemts mēra amatam virzīt pieredzējušo pašvaldības deputātu E. Treibergu.
Vajag kādu, kas uzsit kulaciņu
Uz jautājumu, kāpēc E. Treibergs tomēr kļuva par priekšsēdi, viņš atbildēja, ka Bauzem-Krastiņam vēlēšanu sagatavošanas procesā “tāpat būs darba pilnas rokas”.
E. Treibergs piekritis uz nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem vadīt domi, lai pēc iekļaušanās jaunajā novadā Garkalne nepazaudētu tās labās lietas, kas tajā ir.
Piemēram, Garkalnē ir sava pašvaldības policija, kas ir nodrošināta gan ar mašīnām, gan laivām, kā citur neesot. Tāpat domē esot profesionāli speciālisti – būtu žēl, ja kāds no viņiem zaudētu darbu jaunajā pašvaldībā.
Vairākās jomās apkārtējie novadi atpaliekot, uzskata E. Treibergs. Tāpēc, viņaprāt, esot svarīgi visus deputātus vienot darbam pašvaldībā, lai Garkalnes politiķi Ropažu novada domē iegūst pietiekami lielu ietekmi.
“Un tad vajag kādu, kas atnāk, uzsit to kulaciņu uz galda un pasaka – tagad beidzam sapņot un strādājam!” “Latvijas Avīzei” sacīja E. Treibergs.
Viņam tas esot izdevies Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP), sadarbībā ar ministrijām gādājot par lauksaimnieku interesēm. Šāda pieeja esot nepieciešama arī pašvaldībā. Konsultējoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), E. Treibergs ir noskaidrojis, ka amatus domē un biedrībā apvienot viņam nav liegts. T
aču jaunais priekšsēdis nolēmis LOSP izmantot atvaļinājumu. Par E. Treiberga ievēlēšanu nobalsoja desmit deputāti, pret balsoja tikai Latvijas Reģionu apvienības domnieki.
Dundagai esot labi tāpat
Februāra beigās domes priekšsēdētāja amatu atstāja arī Jēkabpils mērs Aivars Kraps, kurš mandātu domē ir saglabājis. Viņu un vēl vairākas personas KNAB tur aizdomās par nelikumībām pašvaldības veiktajos iepirkumos, tad mēram arī piemēroja liegumu ieņemt šo amatu.
A. Kraps apturēja darbību partijā “Latvijas attīstībai”, kurā tikai nesen bija iestājies. Uz jautājumu, vai viņš kandidēs vēlēšanās, A. Kraps 23. martā “Latvijas Avīzei” sacīja, ka nedēļas nogalē pieņems lēmumu, jo tad arī partija plāno iesniegt kandidātu sarakstu, bet viņam neesot nekādu šaubu, ka tas būšot spēcīgākais.
Jēkabpilī domes priekšsēža pienākumus tagad pilda vietniece Kristīne Ozola, kura savukārt nesen pievienojās partijai “Progresīvie”. Jaunais mērs domei jāievēl līdz aprīļa beigām. A. Kraps teica, ka par to plānots spriest pēc Lieldienām.
“Teorētiski viss ir iespējams – man arī var noņemt liegumu,” sacīja politiķis, ar to domājot ierobežojumus vadīt domi.
Nedēļas nogalē paies divi mēneši, kopš bez vadības ir Dundagas novada dome, kur no amata atkāpās gan priekšsēdētājs Aldis Felts, gan viņa vietnieks Jānis Mauriņš. Jaunu vadītāju domei ievēlēt neizdevās, kā pagaidu risinājums bija tās vadību uzticēt izpilddirektorei Janitai Vandai Valterei, kuras pilnvaras gan nav tik plašas kā vēlētam priekšsēdim.
Pa šo laiku divi deputāti – Madars Burnevics un Vilnis Skuja – ir nolikuši deputātu mandātus. Vismaz vienā gadījumā nākamais kandidāts nav piekritis nākt domē. A. Felts otrdien “Latvijas Avīzei” nevarēja pateikt, vai līdz nedēļas nogalei Dundagā būs jauns priekšsēdis. Viņaprāt, tas ir lieki, jo tagad esot redzams, ka dome strādā tāpat, sēdes notiek un ietaupoties līdzekļi.
Iedzīvotāji arī neesot sūdzējušies, ka viņiem pietrūktu domes priekšsēdētāja. Uz atgādni, ka ir atšķirība starp iedzīvotāju vēlētu amatpersonu un izpildvaras pārstāvi, A. Felts atbildēja, ka izpilddirektoru izraugās domnieki, kas ir vēlēti.
Tas, ka VARAM var rosināt pašvaldības domes atlaišanu, arī A. Feltu nebiedē: “Ja atlaidīs, tad atlaidīs.” Tādos gadījumos galīgo lēmumu pieņem Saeima, pašvaldībā ieceļot pagaidu administrāciju.
