Garisons rosina diskutēt par NBS skaitliskā sastāva palielināšanu un kara laika nodrošinājumu 48
Latvijā ir jābūt diskusijai par risinājumiem potenciālā uzbrucēja atvairīšanai, un tāpēc jāvērtē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skaitliskā sastāva palielināšana, robežu nocietināšana, kara laika nodrošinājums un sabiedrības noturība, sociālajā tīklā “Facebook” paudis bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons.
Skatoties, kas notiek mediju telpā attiecībā uz kara draudu diskusiju, Garisons uzskata, ka te kārtējo reizi apliecinās 1940.gada lēmuma par nepretošanos PSRS okupācijai sekas un tā rezultātā radītais mazvērtības komplekss.
Šis viens vēsturiskais lēmums un tālākā notikuma attīstība ir atstājusi ļoti būtisku ietekmi uz mūsu pašapziņu un atspoguļojas arī esošajās diskusijās. Tā ir Latvijas lielā atšķirība no somiem, kas saprot, ka viņi ir spējīgi sakaut krievus un tam arī gatavojas.
Pirms vairākiem gadiem, kad Krievija žvadzināja ieročus pie robežām, Garisonam bijusi saruna ar Somijas kolēģi, kuram viņš jautājis, vai Somiju tas neuztrauc. Garisons esot saņēmis atbildi, ka Somija ir spējīga pāris dienās mobilizēt tādu skaitu bruņoto spēku vienībās, kas spēj bez problēmām atvairīt Krieviju, ja tā izdomā pārkāpt Somijas robežu.
“Šis man ir iespiedies atmiņā, jo mums būtu jācenšas panākt to pašu ne tikai militāro spēku ziņā, bet arī mūsu prātos. Tad nebūs jābaidās arī, ko domā ārvalstu investori, jo nevar sagaidīt, ka investori būs labākās domās kā paši Latvijas iedzīvotāji,” uzsvēris Garisons.
Diskusija par to, vai NATO līguma 5.pants darbosies uzbrukuma brīdī, pēc minūtes vai divām nedēļām, ir pilnīgi bezjēdzīga, jo te visiem ir taisnība, uzskata Garisons. Vienlaikus daudz kas būšot atkarīgs no faktoriem, kas ir ārpus mūsu kontroles, jo īpaši politiķi un politiskie procesi NATO valstīs.
Ņemot vērā minēto, diskusija sabiedrībā beidzot jāpievērš tam, kas tad ir izdarāms, lai Latvija pati būtu maksimāli stipra un novērstu karu, norāda bijušais AM valsts sekretārs.
“Un gala galā, cik tas viss maksā un cik daudz mēs kā sabiedrība esam gatavi par to maksāt un ko iegūsim no tā. Situācijā, kad nu jau retais Eiropā noliedz kara iespējamību un pat Eiropas Komisija, kas līdz šim ir nievājoši attiekusies pret visu militāro, sāk runāt, ka jāgatavojas karam, mēs nedrīkstam stāstīt, ka mums te viss ir kārtībā un mēs iztiksim ar civilizētām un modernām metodēm, lai ko arī tas nozīmētu,” uzsvēris Garisons.
Viņaprāt, diskusijai jābūt par to, kas ir vajadzīgas, lai sagatavotos un būtu spējīgi atsist uzbrucēju, cik tas maksā, cik ātri īstenojams un kādu aizsardzību sabiedrība iegūs no konkrētā pasākuma.
Jau patlaban esot skaidrs, ka pat 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai šīs svarīgākās lietas nenodrošinās, jo īpaši, ja nevēlamies lētas pretkājnieku mīnas, bet dārgas un sarežģītas tehnoloģijas.
Ņemot vērā minēto, ir četras būtiskas jomas, par ko jādiskutē, kā tās finansēsim un cik ātri īstenosim. Pirmkārt, NBS skaitliskā sastāva palielināšana, otrkārt, robežu nocietināšana, treškārt, kara laika nodrošinājums, krājumi un ražošana un, ceturtkārt, sabiedrības noturība.
Garisona rosinātie priekšlikumi gan nav nekas jauns un jau patlaban vismaz daļu jau ir sākts realizēt. Piemēram, Ministru kabinets otrdien apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, kura īstenošanai paredzēts tērēt 303 miljonus eiro. AM arī paziņojusi, ka šī gada galvenie uzdevumi arī būs sākt NBS struktūras palielināšanu, nākotnē paredzot personālsastāva pieaugumu līdz 31 000 karavīru un 30 000 apmācītu un apbruņotu rezerves karavīru.
