Garīguma meklējumi kopā ar “Pareizticīgajiem dziedoņiem” 0
Ievērojot gadiem koptu tradīciju, arī šā gada sākumā slavenais Maskavas vīru koris “Pareizticīgie dziedoņi” aicinās ieklausīties garīgā mūzikā vīru balsu majestātiskajā skanējumā. No 8. līdz 10. janvārim koris koncertēs trīs Latvijas pilsētās – Cēsīs, Rīgā un Rēzeknē.
Rietumeiropas muzikālajās aprindās krievu baznīcas koru dziedāšana allaž radījusi sajūsmu, jo īpaši, ja runa ir par krievu oktāvistu majestātisko skanējumu. Dziedāšanas kaisme krievu pareizticīgo kora klausītāju aizrāvusi gan senāk, gan šodien. Uzskata, ka krievu pareizticīgo kora dziedāšanā izpaužoties īstenā krievu tautas dvēseles degsme.
Oktāvistu dziedājuma tradīcijās veidotais Maskavas vīru koris “Pareizticīgie dziedoņi” jeb “Pravoslavnije pevčije” dibināts 1992. gadā, apvienojoties labākajiem profesionālajiem dziedoņiem no Maskavas baznīcu koriem. Kora dibinātājs, diriģents un mākslinieciskais vadītājs Georgijs Smirnovs – kormeistars un muzikologs – ir Maskavas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas fakultātes absolvents.
Pirms “Pravoslavnije pevčije” izveidošanas G. Smirnovs bijis vairāku Maskavas profesionālo vīru koru un baznīcas koru diriģents un kormeistars, viņš arī studējis krievu baznīcas dziedāšanas vēsturi. Būdams izdevniecības “Muzika” redaktors, viņš sagatavojis izdošanai vairākus krievu garīgās mūzikas krājumus. Īpaši atzīmējamas ir 1989. gadā izdotās Sergeja Rahmaņinova “Vesperes” – pēc 70 gadu ilgas aizmirstības tas bija viens no pirmajiem krievu garīgas mūzikas izdevumiem. 2012. gadā G. Smirnovs kļuva par arhiereju kora vadītāju Ostankinas baznīcā.
Savulaik komponists Ādolfs Adāns, 1838. gadā noklausījies Sanktpēterburgas Galma kapelas koncertu, atzīmējis, ka kora basu skanējums viņam atgādinājis ērģeļu skaņas un atstājis spēcīgu iespaidu uz klausītāju nervu sistēmu. Hektors Berliozs šo pašu kori klausījies, kad 1847. gadā apciemojis Krieviju, pēcāk rakstot, ka kora basi varējuši nodziedāt skaņu “la” viszemākajā reģistrā. Arī Roberts Šūmanis 1844. gadā salīdzinājis krievu oktāvistu dziedāšanu ar pērkondimdošām ērģeļu skaņām. Kādu XVII gadsimta franču ceļotāju krievu basu monumentālais spēks saviļņojis tik ļoti, ka viņš iedomājies: varbūt rezonatora vietā koris izmanto svētbilžu sienu.
Krievijā, kur izcilu vīru koru nav mazums, G. Smirnova dibinātais “Pravoslavnije Pevčije” pelnīti uzskatāms par labāko kori, kas turpina jau kopš XVI gadsimta Krievzemē pastāvošo dziedošo diakonu koru tradīcijas. Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat XX gadsimtam ar īpašu uzsvaru uz pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūziku. Jau kopš pirmajiem koncertiem koris pārsteidz klausītājus ar savu profesionālo meistarību, cēlo skanējumu un īpašo gaisotni.
“Pravoslavnije pevčije” piedalījies daudzos starptautiskos festivālos Maskavā, Vācijā, ASV, Šveicē un Itālijā, arī akcijā “Pasaule bez kājnieku mīnām” Ženēvā – tās patronese bija princese Diāna.
Kopš 1998. gada “Pravoslavnije pevčije” pastāvīgi koncertē Latvijā pēc Hermaņa Brauna fonda uzaicinājuma (45 koncertus ir apmeklējuši 35 000 klausītāju). Kora repertuārā ir krievu garīgā kormūzika kopš tās pirmsākumiem līdz pat 20. gadsimtam. Īpašais akcents ir pirmsrevolūcijas Maskavas skolas komponistu mūzika, tostarp – A. Kastaļska, P. Česnokova, A. Grečaņinova skaņdarbi. Arī šajā reizē Pareizticīgo Ziemassvētku dziedājumi izskanēs “Pareizticīgo dziedoņu” balsīs.
Varbūt noder
8. I 19.00 Cēsīs, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” (EUR 10 – 15),
9. I 18.00 Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Lielajā zālē (EUR 5 – 10),
Biļetes “Biļešu serviss” un “Biļešu paradīze” tirdzniecības vietās.
10. I 19.00 Rīgā, Rīgas Domā (EUR 7 – 35).
