Foto – Juris Zīģelis

Garīgās mūzikas festivāla izskaņā – pirmatskaņojums Baltijā 0

Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma koncertā 7. septembrī Rīgas Domā gaidāms pirmatskaņojums Baltijā – Bendžamina Britena laikabiedra, britu komponista Maikla Tipeta opuss “Mūsu laika bērns”. Koncertā piedalās Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Māra Sirmā vadībā, solisti Ieva Šļubovska-Kancēviča, Ieva Parša, igauņu tenors Olivers Kūsiks, Rihards Mačanovskis un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Oratorija “Mūsu laika bērns” ir piesātināts un saturiski spēcīgs stāsts par nacistu režīma īstenotajām represijām ar ebreju bērna acīm. Komponista mērķis bija sacerēt muzikālu protestu, izaicinot vienaldzīgo un apātisko politisko varu. Oratorijas libretā ir gan dzejai līdzīgas meditācijas par gadsimta vidus krīzi, gan pestīšanu sološi fragmenti ar spiričuelu dziedājumiem. M. Tipeta “Mūsu laika bērns” ir laicīga satura oratorija. Otrā pasaules kara sākumā sarakstītās oratorijas librets risinās divos atjautīgi sasaistītos līmeņos – viens ir paša M. Tipeta nopietnās un Tomasa Stērna Eliota dzejai līdzīgās meditācijas par gadsimta vidus krīzi, bet otrs – pestīšanu sološi fragmenti no Džeimsa Veldona Džonsona amerikāņu nēģeru garīgo dziesmu grāmatas. Neskatoties uz to, ka ir pagājuši vairāk nekā 75 gadi, oratorijas vēsts par varas ļaunumu, šajā gadījumā fašismu, un meklējumiem pēc gaismas, atpestīšanas arī mūsdienās skan kā aktuāls brīdinājuma zvans. Oratorija ir rakstīta arī kā paša komponista pārdomas par tumsas un gaismas eksistenci katrā cilvēkā, par visām pasaules mātēm un bērniem, par individuālu un kolektīvu atdzimšanu.

Diriģents Māris Sirmais teic: “M. Tipeta skaņurakstam piemīt plaši elpojošas melodiskās līnijas un lieliska prasme rīkoties ar ritmu kā ar oriģinālu izteiksmes līdzekli. M. Tipeta agrīnās daiļrades kvintesence atspoguļojas oratorijas “Mūsu laika bērns” pirmspēdējā korī: “Es apzināšos savu ēnu un savu gaismu, un tad beidzot varēšu būt vienots veselums.”.”

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Tipets bija savdabīga un talantīga personība, kuru līdz ar Bendžaminu Britenu uzskatīja par vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta britu komponistiem. M. Tipeta daiļradi var uzlūkot par individualizētu neoklasicismu, kur kompozīcijas atspoguļo M. Tipeta personīgo nostāju par filozofiskiem un sociāliem jautājumiem. Viņš mūzikā bija ciešā sasaistē ar savu laikmetu, dziļi apzinoties to traģiskumu, bet kā mākslinieks palika uzticīgs optimistiska humānisma vēstij.

Viņš bija dzejnieks, sapņotājs, skaņrades meistars, kā arī dedzīgs pacifists, kas spēja iedzīvināt vīzijas par pagātnes, tagadnes un nākotnes vienotību tikai sev raksturīgā izteiksmīgumā.

7. IX 20.00 Rīgas Domā

Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs, www.bilesuparadize.lv

Cena: no EUR 7 līdz 30.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.