Foto – Ārijs Liepiņš, Vilnis Trops, Edvīns Erkmanis, Dace Kokareviča un Ēriks Blumbergs

Koncerts, pīrāgi un vēlējumi 3

Viens no emocionālākajiem jubilejas notikumiem ir krāšņais salūts piektdien, 3. jūlijā. Salūtu Garezeram uzdāvinājuši Inese un Ričards Drīhausi. Latvijas Goda konsuls Čikāgā Roberts Blumbergs stāsta, ka Drīhausu ģimene ir dāsni ziedojusi dažādām latviešu aktivitātēm, toskait simttūkstoš dolāru atvēlējusi Latvijas Universitātei.

Reklāma
Reklāma
Kristaps Strūbergs ir atrasts; nogādāts speciālistu rokās 19
Kokteilis
Vēzis – Kamambērs, Svari – Gouda: noskaidro, kurš siers atbilst tavai zodiaka zīmei
Zinātnieki noteikuši maksimālo vecumu, līdz kuram var nodzīvot cilvēks
Lasīt citas ziņas

Visplašākās svinības notiek sestdienas vakarā. Tās sākas ar lieluzvedumu, kurā piedalās dejotāji un dziedātāji. Koncerta laikā Garezera prezidents Imants Ejups svinīgi paziņo, ka “Dziesmu lejas” skatuve nosaukta diriģenta Roberta Zuikas vārdā. Aizkustina koristu dziedātā “Saule, Pērkons, Daugava”, “Svētī debesīs šo zemi”, “Gaismas pils” un citas mīļas, pazīstamas melodijas, tāpat skaļus aplausus nopelna žiperīgie dancotāji, dejojot “Laucinieku deju” un “Meita puišus dancināja”.

Vienu mirkli šķiet, ka esmu Latvijā, piemēram, Kandavas brīvdabas estrādē, kur, tāpat kā “Dziesmu lejā”, skatītāju rindas izkārtojušās piekalnē. Bet citi ciemiņi no Latvijas – grupa “Pērkons” – atzīst, ka vienubrīd bijusi sajūta kā Saldus estrādē, un priecājas, ka izdevies iekustināt aktīvai līdzdzīvošanai un dejošanai daudzus koncerta apmeklētājus Garezerā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jā, atminos, kā atklāšanas uzrunā “G-50” jubilejā salīdzināja goda viesis, Latvijas vēstnieks Amerikā Andris Razāns: brīžiem zempaziņā zūd robeža starp oriģinālu – Latviju – un kopiju – Garezeru.

Kurš grandiozs latviešu sarīkojums gan paiet bez tirdziņiem? Protams, tāds ir arī šeit. Pie Amerikas latviešu izglītības nozares pārstāves Daces Koplandes var iegādāties no Latvijas atvestās grāmatas bērniem un pieaugušajiem, pie tautastērpu darinātājas Lienas Kaugaras nopērkamas Kurzemes mēlenes, Nīcas vainagi un audumi tautiskiem brunčiem. Ir arī māla trauki, sudraba rotaslietas un citas mantas. Daļu no ieņēmumiem pārdevēji ziedos Garezeram. Tāpat Garezera kasi ar nozīmīgu summu – 50 tūkstošiem dolāru – papildina golfa spēlētāji, kuri par savu līdzdalību Arņa Skultes atklātajā golfa turnīrā katrs samaksājuši prāvu dalības maksu. Golferi aicina ikvienu Garezera draugu turpmāk mēnesī ziedot 19,65 dolārus (simboliska summa, jo centra dibināšanas gads ir 1965).

Izcilas saimnieces – kā Ināra Blumberga, kuras ceptos pīrāgus reiz Mārtiņš Rītiņš demonstrējis vienā no Čikāgas televīzijas kulinārijas raidījumiem, – ir sacepušas gardumus un uzdāvinājušas tos viesu ēdināšanai. “Garezera mednieki” savukārt piedāvā pašu gatavotu stirnas gaļu. Arī nauda par pārdotajiem ēdieniem ir ziedojums Garezeram.

… Apsveikumu Garezera saimei bija atsūtījusi Latvijas valsts eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “50 gadi ir pagājuši, kopš Garezers kā gaišas latvietības jāņuguns ir izstarojis savu gaismu, siltumu un slavu kā viesmīlīga, dzirkstoša un mājīga latvietības saliņa pār visu Ziemeļamerikas kontinentu un tālu pāri tā robežām.” Var tikai pievienoties viņas vēlējumam: “Lai ilgs un svētīts mūžs Garezeram, turpinot pulcināt visus tos, kam dārga ir Latvija un piederība latviešu kopībai.”

Pateicos par atbalstu ceļam uz 
Gar­ezeru Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdim Jānim 
Kukainim un Blumbergu ģimenei 
par viesmīlību.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.