Par vēsturi un Porziņģi 3
Garezera vasaras vidusskolā mācības šogad sākušās 29. jūnijā; četrās klasēs zinības apgūst 114 jaunieši vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Kas viņus motivē parastās skolas brīvlaikā, kad ārā smaida vasara, sešas nedēļas sēdēt vēstures, latviešu valodas stundās un piedalīties citās nodarbībās? “Te ir draugi!”, “Vakaros var spēlēt voleju!” viņi atbild. Bet mammas un tēvi atzīst, ka sūtīt atvases uz vasaras mācībām ir vispirms viņu izvēle. Turklāt Garezerā arī vismazākajiem – bērnudārza vecuma “bizbizmārītēm” un “sprīdīšiem” – ir nodarbības (šogad tās apmeklē 36 bērni), kā arī nometnes jaunāko klašu skolēniem, kur šogad 53 dalībnieki. Tā nu, ieguvuši draugus jau piecu, astoņu vai desmit gadu vecumā, viņi vēlas atgriezties Garezerā vēl un vēl. Par divām nedēļām nometnē vecāki maksā tūkstoš dolārus, bet par sešām nedēļām vasaras vidusskolā – jau divarpus tūkstošus dolāru. Jo Garezers tiek uzturēts no ziedojumiem un maksājumiem par mācībām, nometnēm un dažādiem sarīkojumiem.
Rīts vidusskolēniem sākas zālē ar kopēju lūgšanu, kuru vada pašreizējā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas arhibīskape Lauma Zušēvica. Viņa jau gadu desmitiem skolā ir mācījusi ticības mācību. Šoreiz uzrunas temats ir – ko nozīmē būt labam namturim. Lauma novēl visiem vidusskolēniem kopā radīt prieku, labu sajūtu, ko paņemt līdzi uz mājām.
Esmu atvedusi Garezera bibliotēkai “LA” apgādā izdoto grāmatu “100 Latvijas vēstures relikvijas”. Tā kā vēstures stundā skolotāja Irēne Elksnis-Geistere piemin Ernestu Gliku, parādu bildi, kāda izskatās slavenā Glika Bībele. Bet ceļu uz bibliotēku man rāda pazīstamais “Čikāgas piecīšu” dziedātājs Alberts Legzdiņš, kurš “amatu apvienošanas” kārtībā Garezerā ir gan bibliotekārs, gan futbola tiesnesis.
Latviešu valodas stundā bērni apgūst latviskās galotnes. Atbildot uz jautājumu “kur?”, pēdējais patskanis jāpastiepj garāks. “Kur tu dzīvo?” audzēkņiem vaicā skolotāja, un atbildes skan “Čikāgā!”, “Minesotā!”, “Konektikutā!”.
Vairāki jaunieši nupat jūnijā ir bijuši Latvijā kā Amerikas Latviešu apvienības programmas “Sveika, Latvija!” dalībnieki. Uz jautājumu, kas visvairāk palicis prātā, viņi atbild: “Stūra māja, Liepājas Karostas cietums, Jāņu svinēšana Bebrenē un latviešu pirtis!”
Viena no nodarbībām saucas “Debates par aktualitātēm”. Skolotājs Artis Inka vispirms pastāsta gan par Latvijā, gan Amerikas latviešu sabiedrībā apspriesto basketbolista Kristapa Porziņģa nievīgo izteikumu par Latviju ielas intervijā un tam sekojošo atvainošanos. Skolotājs vaicā, kā jaunieši to vērtē. Viņi diskutē, argumentē, un domas dalās. Viena meitene saka, ka sportists bija iedomīgs un ka viņam bija jāsaprot “neteikt stulbas lietas”, cita spriež, ka jāpiedod, pamatojot – tāpēc ka katram jāpadomā arī par to, ko pats varbūt kādreiz nepareizi izdarījis.
Vidusskolā ir stingri noteikumi. Jaunieši tiek brīdināti: nedrīkst lietot nekādu alkoholu. Pat viena alus pudele var būt par iemeslu tam, ka Garezers nekavējoties jāpamet un nauda par neizmantoto laiku netiek atdota.
Beidzamajā vasaras vidusskolas gadā jaunieši kārto pārbaudījumus un saņem apliecības par šīs vidusskolas beigšanu. Skolas direktore Sandra Kronīte-Sīpola stāsta, ka audzēkņi, stājoties universitātēs, var uzrādīt sertifikātu, ka noteiktā līmenī apguvuši latviešu valodu, un tā tiek ieskaitīta kā svešvaloda, līdz ar to augstskolā var izvēlēties apgūt kādu citu mācību kursu.
Turklāt zināšanas, ko iegūst vasaras vidusskolā, jauniešiem noderēs, arī rakstot universitātei eseju, ko tāpat uzņemšanas komisijas ņem vērā, izraugoties nākamos studentus.
