Gardu šašliku var izcept arī uz pannas. Ar padomiem dalās Latvijas gruzīniete Nona Tauriņa 0
Lai kā latvieši censtos svinēt Jāņus atbilstoši senlatviešu tradīcijām, visbiežāk Līgo svētku galdā centrālo vietu pārliecinoši ieņem šašliks, atstājot ķimeņu sieru un pīrāgus vien kā piedevu. Visticamāk, katram latvietim ir sava iemīļotā šašliku marinādes recepte, iecienītais zīmols jau gatavajam un veikalos pieejamajam gaļas marinējumam. Vai vismaz zināms cilvēks, kas prot pagatavot šašliku visgaršīgāk. Kulinārija ir improvizācijai pilnīgi brīva zona, tomēr šašlika dzimtene ir nevis Latvija, bet Kaukāza valstis. Zinātāji stāsta, ka viens no garšīgākajiem šašlikiem tiek gatavots tieši Gruzijā.
Gruzīniete Nona Tauriņa jau 20 gadus dzīvo Latvijā un labi zina gan tradicionālo, gan latvisko šašlika variāciju. Viņa kategoriski nav ne par vienu, ne otru virtuvi, bet līdzīgi kā savā dzīvē ļauj gruzīniskajam un Latvijā ierastajam apvienoties labākajā. Nona uz Latviju savulaik pārcēlusies, jo apprecējās ar latvieti, kurš līdzīgi kā abu draugi un radi ļoti iemīļojis gruzīnu šašliku jeb mcvadi, kas atšķiras no tā, kādu to ēdam mēs, latvieši, tāpēc svētku reizēs Nonai lūdz gatavot šašliku tieši pēc gruzīnu receptes. Lai gan Gruzijā šašlika gatavošana un cepšana ir vīriešu pārziņā, Nonas ģimenē vīrs gaļu cep, bet par tās marinēšanu atbild viņa. Nonas saime neiztiek bez šašlika arī Līgo svētkos.
Treknumiņš un garšvielu minimums
Jautāta, ko domā par veikalos pieejamiem jau gataviem šašlikiem, Nona izsakās lakoniski un toleranti: “Mani tas neuzrunā, šašliku gatavoju pati.” Tāpēc lūdzu viņu dalīties ar saviem šašlika noslēpumiem, uz ko viņa smejot atbild – visa pamatā esot pavisam vienkāršas lietas. Pirmais priekšnosacījums, lai šašliks sanāktu garšīgs, – laba un svaiga gaļa. “Mūsu draugi un arī tālāki paziņas mājās paši audzē cūkas. Protams, tāda gaļa nav salīdzināma ar to, ko varam nopirkt veikalā vai tirgū. Tāpēc šašliku gatavošanai parasti cenšamies izmantot mājās audzētu cūkgaļu,” stāsta Nona. Reizēs, kad tāda nav pieejama, tirgū atrodama jau gadiem zināma pārdevēja, pie kuras pērkot gaļu Nona zina – vilšanās nebūs. Nenoliedzami, arī gaļas gabalam esot liela nozīme. “Šašlikam piemērotākā ir cūkas kakla karbonāde vai pavēderes cauraudzītis, kur liesums mijas ar treknumiņu – tas gaļu padara sulīgāku,” uzsver gruzīniete. Gruzijas atsevišķos reģionos vairāk iecienīts šašliks no jēra vai aitas gaļas, tomēr biežāk to gatavo no cūkas.
Gruzīni tradicionāli šašlika marinēšanai izmanto trīs pavisam elementāras sastāvdaļas – uz kilogramu gaļas ņem 500 gramus sīpolu, 2 tējkarotes maltu melno piparu un sāli pēc garšas. Pēc gaumes un vēlēšanās citi pievieno arī 3 – 4 lauru lapas. “Pusmēnestiņos sagrieztus sīpolus pārberiet gabalos sagrieztai gaļai. Pievienojiet piparus, sāli un lauru lapas un kārtīgi ar rokām samaisiet. Var cept drīz pēc tam, var atstāt ievilkties līdz nākamajai dienai. Pirms cepšanas vēlams no gaļas noņemt sīpolus, un, kad gaļa izcepta, sīpolus atkal tai pievienot,” recepti stāsta Nona, taču uzsver, ka ir stereotipiski domāt, ka gruzīni ēd tikai klasiski gatavotu šašliku.
Mūsdienās šašliks arī Gruzijā tiekot marinēts gan vīnā, gan sinepēs un medū, gan dažādās citās sastāvdaļās. Latvijā bieži izmantotajā etiķa un daudzu dažādu intensīvu garšvielu marinādē gatavota gaļa gan Nonai neiet pie sirds, taču kā lielisku papildinājumu klasiskajai gruzīnu šašlika receptei viņa izmanto citrona sulu, ko pārslaka gaļai īsi pirms cepšanas. “Etiķis gaļu sausina un padara sīkstu. Tāpat maina krāsu, turklāt, pārsātinot to ar spēcīgām garšvielām, zūd pašas gaļas garša,” pārliecināta Nona.
Liesmas apdzēš ar vīnu
Arī šašlika cepšanai esot kāda nianse – Latvijā, cepot šašliku, pieņemts ogļu liesmas apdzēst ar ūdens šļakstu, Gruzijā tam izmanto vīnu, un Nona pārliecināta, ka tas gaļai piešķir īpašu garšu. “Bet garšīgu šašliku var izcept arī mājās uz pannas. Tikai vajag cept nevis eļļā, bet sviestā. Uzkarsētā sviestā, uz lielas uguns karsējot pannu, strauji apcep gaļu no vienas un otras puses, tad liesmu samazina, uzliek pannai vāku un lēnām pasutina gaļu aptuveni 20 – 25 minūtes,” norāda gruzīniete. Viņai šķiet, ka vislabāk esot, ja šašliks ir galvenais ēdiens, ko bauda ar zaļumiem un adžikas vai tradicionālo gruzīnu tkemali jeb plūmju mērci, bet piedevās izmanto dārzeņus – tomātus, gurķus vai citus pēc vēlēšanās, arī maizi.
Gruzīniete uzskata, ka cilvēki viņas dzimtenē un Latvijā krasi neatšķiroties. Jā, varbūt temperaments nedaudz virstošāks esot gruzīniem, taču tam Nona atradusi ļoti vienkāršu skaidrojumu – šeit vienkārši nav tik daudz saules kā Gruzijā. Tā dod lielu enerģiju, tāpēc arī cilvēkos tur esot vairāk ekspresijas: “Tagad, vasarā, kad Latvijā saules daudz vairāk nekā citos gadalaikos, cilvēki staro, smaida, ir priecīgi, ir darbīgāki un gatavi svinēt dzīvi. Manuprāt, tas viss saules ietekmē.” Jāņi un Līgosvētki Nonai ļoti patīk. Tos pavada ģimenes un draugu lokā. Gruzijā arī atzīmējot vasaras saulgriežus, taču ne tā un ne tik bagātām un skaistām tradīcijām kā Latvijā.
