L.R.: Vai pēdējos mēnešos, pirms Ilze Kreicberga nāca amatā, jūs esat ticies ar veselības ministri Andu Čakšu? 0
Esmu. Vairākas reizes.
L.R.: Vai esat nesen runājis par šo iespējamo…
…(pārtraucot) es lasīju tos muļķīgos komentārus internetā, ka četri vīri runāja ar Andu Čakšu – Pēteris Apinis aizgājis prom, pārējie iznākuši piesārtušiem vaigiem… Muļķīgs komentārs. Ar ministri tiekoties, mēs runājām par finansēm. Es esmu Veselības ministrijas stratēģijas padomē. Tā, ka nav nekāds brīnums, ka tur reizēm iegriežos. RSU arī ir Veselības ministrijas pārraudzībā esoša iestāde. Bet es viņus pārāk netraucēju, eju, kad mani aicina. Nenoliedzu, ka esmu ticies ar Andu Čakšu.
L.R.: RSU māca ne vien ārstus praktiķus, bet arī veselības administratorus. Vai jūs varat minēt pēdējo gadu labākos zinātniskos darbus, no kuriem mēs varētu secināt, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
Nevaru nosaukt zinātniskos darbus. Programmai, kuru īstenojam kopā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu “RISEBA”, pirmie absolventi bija pagājušā gada aprīlī. Šī gada februārī absolvēja nākamie. Mēs ceram, ka viņi, ieguvuši šo dubultizglītību, būs tie, kas varēs iet medicīnas iestāžu valdēs un administrēt. RISEBA iedod vairāk vadības kompetences, mēs – medicīniskās, un veidojas kombinēts speciālists, kas šodien ir pieprasīts. Tā ir pilnīgi jauna studiju programma – ir daudz viesprofesoru, ir ārvalstu prakse. Mēs skatāmies uz viņiem cerīgi, ka viņi būs tie cilvēki…
L.R.: ..kuri veic reformas?
Reformas veiks tā paaudze, kura nebūs ar vienu kāju padomju sistēmā un ar otru kāju tirgus sistēmā. Gadi ir atstājuši milzīgu iespaidu un ir jāpaiet zināmam laikam, lai cilvēki sāktu domāt vairāk tirgus sistēmā, kas strādā citādāk. Mēs šodien vēl neesam izrāvušies no vecajām tradīcijām, jo iespaids ir bijis pārāk liels, un mēs bieži vien vārdos sakām – jā, bet darbos… Tirgus sistēma ir skaudra, cilvēkiem tā nav vienmēr patīkama. Vakar lasīju, kāpēc igauņiem izdevās labāk – viņi straujāk pārlēca pēcpadomju posmam, kurā mēs iestigām. Viņi neievilka privatizāciju, kas bija pie mums, un kaut kā ātrāk to kāju paspēja izvilkt laukā no vecās sistēmas. Tieši tāpēc igauņi aizgājuši mums priekšā. Savukārt lietuvieši saņēmās pirms gadiem 15. Ja vēl ap 2000. gadu mēs bijām Lietuvā lektori kursos, tad šodien ir otrādi – mēs varam braukt mācīties no viņiem. Kauņas universitātes slimnīca attīstās ar lielu vērienu. Kaut kāds fenomens Lietuvā notika!
L.R.: Es šogad biju Lietuvā un runājos ar mediķiem. Viņiem joprojām kukuļdošana medicīnā ir normāla prakse. Mums tomēr tāda pieeja ir krietni sarukusi.
Un ko mēs Latvijā izdarījām? – Palikām ārstus zem KNAB lupas, neiedodot viņiem cienījamu algu. Neceļot mediķu algas, mēs tieši vai netieši atbalstām privāto medicīnu – arvien vairāk ārstu izvēlas strādāt privātajā medicīnā. Tas ir atsaucies uz vairākām jomām medicīnā – esam palikuši iedzinēji, kur agrāk bijām līderi.
Tomēr es esmu pozitīvi noskaņots, raugoties uz jauno paaudzi, kas ienāk medicīnā. Tas, ka notiek paaudžu maiņa, un tas, ka jaunie ir ne vien ar Eiropas, bet pasaules domāšanu, varētu palīdzēt mums izraut kāju no vecās sistēmas. Redzu, kā piepildās mana sena drauga, vācu profesora teiktais – lai notiktu lielas pārmaiņas, ir jānomainās vairākām paaudzēm!
