Garāžas “jālegalizē” vai jānojauc 12
Uz manas mantotās zemes atrodas vairākas padomju laikā uzceltas garāžas. Kam tās pieder, nevaru noskaidrot tāpēc, ka tās nav reģistrētas ne Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, ne zemesgrāmatā. No garāžu īpašniekiem gribu prasīt zemes nomu, taču viņi ar mani neielaižas nekādās sarunās. Kā rīkoties? Kam ir tiesības reģistrēt šīs garāžas? Irēna Kupča Rīgā
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir noteikts, ka šajā gadījumā garāžu uzmērīšanu un reģistrēšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastrā var ierosināt: paši to īpašnieki; zemes īpašnieks; pašvaldība – par tiem nekustamiem īpašumiem, kas pēc likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Tā kā ar šo nodokli apliekamo ēku uzskaitījumā ir arī garāžas, pašvaldībai ir šādas tiesības. Tomēr pašvaldība drīkst to darīt, ja konkrētā būve ir uzbūvēta un kopš tās būvniecībai izdotās atļaujas derīguma beigu termiņa pagājuši vairāk nekā seši mēneši.
Kā paskaidro Valsts zemes dienesta kadastra un reģistru departamenta kadastra metodikas daļas vadītāja Jana Supe, ja zemes īpašniece izlemtu pasūtīt šādas nenoskaidrotas piederības būvju kadastrālo uzmērīšanu un reģistrēšanu, tad viņai jādodas uz Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas Klientu apkalpošanas centru Rīgā, Puškina ielā 14. Ja šīs ēkas apliek ar nekustamā īpašuma nodokli, tad zemes īpašniece vēl varētu lūgt pašvaldībai reģistrēt viņai nepiederošās būves Nekustamā īpašuma valsts kadastrā.
Par šādām Rīgā uzceltām būvēm, par kuru reģistrēšanu īpašnieki neliekas ne zinis, tiesības iesniegt datus Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā ir Rīgas pilsētas būvvaldei.
Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Ieva Luste vēsta, ka būvvalde jau paguvusi iesniegt Valsts zemes dienestam datus par aptuveni 130 dažādām būvēm.
Taču iesniegt datus reģistrēšanai Valsts zemes dienestā var tikai tad, ja tādi vispār ir pašvaldības rīcībā, proti, ja šo garāžu būvniecība savulaik notikusi likumīgi, – bijis izstrādāts projekts, bijusi izdota būvatļauja, ēkas uzceltas un nodotas ekspluatācijā. Zemes īpašniece to varētu noskaidrot, vēršoties ar iesniegumu Rīgas pilsētas būvvaldē Rīgā, Amatu ielā 4.
Tā kā garāžas ir uzceltas pirms vairākiem gadu desmitiem, būvvaldes rīcībā varētu nebūt būvniecības likumību apliecinošu dokumentu. Taču, kā Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ar to vien varot nepietikt, lai tā pati varētu prasīt to nojaukšanu. Ja arī garāžu īpašnieki nespētu nekā pierādīt būvniecības likumību, to varētu prasīt zemes gabala īpašniece tiesā.
Cits ceļš – legalizēt savulaik būvētās garāžas. Lai savulaik šādu bez dokumentiem būvētu garāžu vai citu ēku būvniecību atzītu par likumīgu, tās “legalizēšanai” būvvaldē jākārto visa ar būvniecību saistītā procedūra, tostarp jāsaņem plānošanas un arhitektūras uzdevums; jāpasūta būvprojekts; jāsaņem būvatļauja; “legalizējamais objekts” jānodod ekspluatācijā. Atliek tikai noskaidrot, kas uzņemsies šīs klapatas, ņemot vērā, ka procedūras saistītas ar samērā lieliem naudas izdevumiem.
Būvniecības likumā noteikts, ka zemes gabalu var apbūvēt tā īpašnieks vai cita persona, kas noslēgusi līgumu ar attiecīgā zemes gabala īpašnieku. Ja ar šo legalizēšanu gribētu nodarboties garāžu īpašnieki, jebkurā gadījumā būtu nepieciešama zemes gabala īpašnieces piekrišana. Ja zemes un uz tās celto ēku īpašnieki nespēj vienoties savā starpā ne par garāžu legalizēšanu, ne par zemes nomas maksas noteikšanu, viņu strīdu var izšķirt tikai tiesā.
