Garastāvoklis nokritis zem nulles…depresijas neizdibināmie tuneļi 0
No katriem simt cilvēkiem depresija skar septiņus, pat bērnus un pusaudžus, liecina Eiropas valstu statistika.
Ne jau velti šogad sākta valsts apmaksāta ambulatora palīdzības programma pusaudžiem ar augstu depresijas un pašnāvības risku, kuru nodrošina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Pusaudžu resursu centra speciālisti.
Līdz 75% palielināts arī zāļu kompensācijas apjoms depresīvu traucējumu ārstēšanai.
Konsultē arī skaipā
Kopš oktobra sākuma Rīgas pusaudžiem pieejama profilaktiska atbalsta programma, lai pasargātu viņus no depresijas un domām par pašnāvību, kura paredz bezmaksas psiholoģisko palīdzību un dažādu speciālistu konsultācijas. No veselības aprūpes budžeta šogad plānots sniegt palīdzību ap 20, bet 2010. gadā – jau 80 pusaudžiem.
Lai pieteiktos konsultācijai, nav nepieciešams ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījums, to var izdarīt gan pats pusaudzis, gan viņa vecāki. Nav jāuztraucas par to, ka būs jāapmeklē ārstniecības iestāde, vai par to, ka par vizīti uzzinās skolasbiedri vai draugi, jo programma notiek Pusaudžu resursu centra telpās.
Centra speciālistiem, kuru vidū ir gan klīniskie psihologi, psihiatri, narkologi un psihoterapeiti, gan sporta treneri, fizioterapeiti un sociālie darbinieki, šajā ziņā ir liela pieredze, jo viņi jau sniedz palīdzību pusaudžiem, kuriem ir alkohola, narkotiku vai citu atkarību riski, paškaitējuma tieksmes, piemēram, uz ķermeņa graizīšanu, un citas uzvedības vai psiholoģiska rakstura problēmas.
Atbalsta programmas vadītājs psihologs Nils Konstantinovs stāsta, ka pirmajā tikšanās reizē notiek situācijas izvērtēšana, bet pēc tam pusaudzis viens vai kopā ar vecākiem vienojas par nākamajiem atbalsta soļiem, piemēram, sarunas ar psihologu vai uztura speciālistu, ikdienas režīma maiņa.
Vecākiem jārēķinās ar to, ka sesijās būs nepieciešama arī viņu klātbūtne, jo viņu atbalstam un izpratnei ir milzīga nozīme. Palīdzība ilgst no viena līdz pat trim mēnešiem, bet pēc tam “follow up” programmā tā var turpināties pat gadu pēc konsultācijām. Starp citu, konsultācijas iespējams saņemt ne tikai klātienē, bet arī interneta saziņas platformā “Skype”.
Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes un Slimību profilakses un kontroles centra pētījumu
Latvija ieņem sesto vietu Eiropas Savienībā pabeigto pašnāvību ziņā vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem,
bet šī vecuma puišu vidū statistika ir vēl nesaudzīgāka, ierindojot Latviju piektajā vietā.
Par pašnāvības riska faktoriem pusaudžu vidū uzskata depresiju, fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību, problēmas skolā vai attiecībās, konfliktu ar draugiem vai vecākiem, sociālo izstumšanu, alkohola vai narkotiku lietošanu ģimenē, neplānotu grūtniecību.
Ne vienmēr jālieto medikamenti
Psihiatre Lada Stoligvo stāsta, ka hroniski pazeminātu noskaņojumu, kas vēl nesasniedz depresijas līmeni, sauc par distīmiju. Nepārtraukti nomākto garastāvokli, kurš parasti izpaužas jau pusaudža vecumā, vecāki visbiežāk uzskata par rakstura īpatnību un nestāsta par to ģimenes ārstam, kur nu vēl psihiatram, baidoties, ka būs jālieto medikamenti.
“Ne jau vienmēr distīmijas vai vieglas depresijas ārstēšanai jālieto antidepresanti. Bieži vien pietiek ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām,” uzsver Lada Stoligvo. Neārstēta tā ne tikai nelabvēlīgi ietekmē jaunieša pašvērtējumu, bet stresa vai psihoemocionālas pārslodzes dēļ bieži vien pāraug depresijā.
Tā saucamajai īslaicīgajai depresijai raksturīgas pēkšņas un dziļas emocionālās bedres, kurās cilvēks bez kāda redzama iemesla iekrīt pat 10–15 reizes gadā.
Drūmais noskaņojums var būt tik intensīvs, ka liedz pieņemt saprātīgus lēmumus, darboties, pat izkāpt no gultas.
Pēc dažām dienām seko “izniršana” – labā oma atgriežas un cilvēks var turpināt ierasto dzīvi. Lada Stoligvo uzsver, ka šādos gadījumos nevajag gaidīt, līdz drūmais noskaņojums ieilgst, bet jau laikus meklēt ārsta palīdzību.
Daļa depresijas pacientu cieš no garastāvokļa kāpumiem un kritumiem, kuri var būt ļoti krasi vai mazāk izteikti, atkārtoties vairākas reizes nedēļā vai pat dienā. Bieži vien garastāvokļa pacēluma fāzi, kurai raksturīga ārkārtīga pacilātība un darba spējas, uzskata par normālu stāvokli un ārstam par to nemaz nestāsta.
“Ja vairāk nekā divas nedēļas no vietas nemainīgi ir nomākts garastāvoklis, zūd miegs un ēstgriba, ja grūti veikt ikdienas pienākumus, koncentrēties un pieņemt lēmumus, moka bezcerības sajūta, nav vēlēšanās tikties ar cilvēkiem, darīt to, kas vienmēr sagādājis prieku, it īpaši, ja radušās arī domas par pašnāvību, noteikti jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista,” biežākās depresijas pazīmes min psihiatre.
Klasiskās depresijas simptomi ir nomākts garastāvoklis, palēnināta domāšana un pazemināta kustību aktivitāte, kam bieži vien pievienojas pazemināta interese un spēja izjust prieku, enerģijas trūkums, neadekvāta vainas sajūta, pazemināts pašvērtējums; suicidālas – uz pašnāvību vērstas – domas vai uzvedība, kā arī kognitīvo funkciju traucējumi: neizlēmība, grūtības koncentrēties, atmiņas traucējumi, domāšanas gausums.
Pašnāvības riska pazīmes
* Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu: es labāk gribētu būt miris, labāk nebūtu nemaz piedzimis, šādai dzīvei nav jēgas, es gribētu aizmigt un nepamosties un tamlīdzīgi;
* norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;
* dzīvesveida un režīma maiņa – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;
* krasas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;
* pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, piemēram, pastiprināta alkohola lietošana;
* pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes it kā uz nesatikšanos;
* pēkšņa vērtīgu, nozīmīgu lietu atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla.
