Garantējot elektrību, upurē kokus 0
AS “Sadales tīkls” ķērusies pie vērienīgas elektrolīniju trašu tīrīšanas visā Latvijā. Meža īpašnieki secina: “Tas atkal uz mūsu rēķina!”
Jau otro gadu AS “Sadales tīkls” aktīvi tīra trases zem elektrolīnijām, zāģējot arī tos kokus, kas atrodas ārpus līniju aizsargjoslām, taču lūstot var uzkrist elektrības vadiem. Līdz ar to cilvēki, kuru mājām pienākošās elektrolīnijas iet cauri mežiem, var justies mazāk atkarīgi no dažādām dabas stihijām. Taču meža īpašnieki, kuru mežos notiek bīstamo koku zāģēšana, uzskata, ka šos darbus varētu organizēt labāk, neatstājot nozāģētos kokus visā garumā guļam mežā sapūšanai.
Šogad AS “Sadales tīkls” plāno no bīstamajiem kokiem atbrīvot elektrolīnijas 4000 ha platībā, tērējot tam 2,5 miljonus latu. Šajos darbos iesaistītas astoņas mežizstrādātāju brigādes, kas strādā visā Latvijā, un viens helikopters, ar kura palīdzību elektrolīniju malā augošajiem kokiem tiek apzāģēti zari.
AS “Sadales tīkls” valdes loceklis Raimonds Skrebs: “Neraugoties uz to, ka elektrolīnijās tiek investēti lieli līdzekļi, dabas stihiju izraisīto elektrības padeves pārrāvumu skaits katru gadu pieaug – 2010. gadā tie bija nepilni 20 tūkstoši, bet pērn jau gandrīz 29 tūkstoši gadījumu. Tāpēc esam ķērušies šai lietai klāt ļoti nopietni un nolēmuši iztīrīt visas trases zem elektrolīnijām, kas iet caur mežu, īpašu uzmanību pievēršot bīstamajiem kokiem.”
AS “Sadales tīkls” Ekspluatācijas departamenta vadītāja vietnieks Artis Kacēvičs stāsta, ka uzņēmums sadarbojas ar tūkstošiem meža īpašnieku, caur kuru mežiem iet dažāda sprieguma elektrolīnijas, un ka praktiski ar visiem tiekot panākta vienošanās par to, ka viņu mežā notiks trašu tīrīšana.
Vēlmes gan esot dažādas. A. Kacēvičs: “Ir meža īpašnieki, kas grib, lai mēs kokus sazāģētu un vēl aizvestu un nokrautu sētā, bet ir arī tādi, kuri saka – dieva dēļ, neķerieties klāt, mēs labāk zinām, kādā garumā tie jāsazāģē, lai varētu pārdot.”
A. Kacēvičs skaidro, ka visi darbi tiek veikti saskaņā ar likumu, kas paredz, ka nozāģētie koki pieder meža īpašniekam un nesagarināti jānoliek pēdējā aizsargjoslas metrā.
Bez līguma un ciršanas apliecinājuma
Taču vienam no lielākajiem meža īpašniekiem Kurzemes pusē Modrim Fokerotam par AS “Sadales tīkls” darbu ir savs viedoklis: “Kad es redzu šo bezsaimnieciskumu, man vienkārši gribas piedzerties! Egles, priedes, apses un arī pa ozolam – viss, kas gadījies nevietā elektrolīniju attīrītāju ceļā, nu guļ, visā garumā iegāzts mežā un lemts sapūšanai. Principi, kā tiek izvēlēti bīstamie koki, man arī nav īsti skaidri.”
M. Fokerots stāsta, ka zemsprieguma elektrolīnijai paredzētā aizsargjosla ir 13 m plata. Esot izmērījis – reāli vairākās vietās, kopā 280 m garumā, aizsargjosla izcirsta kailcirtē 27 m platumā. Tā kā viņa mežos elektrolīniju kopgarums esot apmēram desmit kilometru, tad katrs nozāģētās joslas metrs platumā un desmit kilometru garumā dodot vienu hektāru kailcirtes. Ja papildus nozāģē 10 – 15 m platu joslu, tad papildus sanāk 10 – 15 ha.
M. Fokerots arī atgādina, ka ciršana notikusi dabas aizsardzības parkā, kur šīs darbības vispirms bija jāsaskaņo ar Dabas aizsardzības pārvaldi un par bīstamajiem kokiem, kas atrodas ārpus trases, jāizņem ciršanas apliecinājums. Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vecākā vides inspektore Aiva Karlsone apstiprina, ka saskaņojumu par bīstamo koku ciršanu neviens nav prasījis.
Trašu tīrītājiem esot arī jānoslēdz līgums ar meža īpašnieku, taču praktiski viss notiekot vienkāršāk – atskanot telefona zvans un tiekot paziņots – mēs tur cirtīsim, saka M. Fokerots.
Viņš nav samierinājies, ka viņa īpašumā trašu malās nocirstie koki sapūst, tāpēc sagarinājis tos pats un no meža izvedis. Meža īpašnieks domā, ka AS “Sadales tīkls” nozāģētos kokus pēc vienošanās ar meža īpašnieku atzarotu un sagarumotu, pievedot pie ceļa, un tad, vienojoties ar meža īpašnieku, varētu arī pārdot.
Taču R. Skrebs uzskata, ka, šādi strādājot, trašu tīrīšana ļoti ieilgtu un visi darbi plānotajos četros piecos gados paveikti netiktu. Kas attiecas uz līgumu slēgšanu par trašu tīrīšanu ar pašiem meža īpašniekiem, R. Skrebs apgalvo, ka uzņēmums esot atvērts sarunām. Līdz šim sadarbības līgums noslēgts tikai ar AS “Latvijas valsts meži” (“LVM”), kuru apsaimniekotajā teritorijā bīstamo un cērtamo koku iezīmēšana notiek kopā ar “LVM” pārstāvi un arī likvīdā koksne no meža tiek izvesta.
Viedoklis
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks: “Nepieciešami Ministru kabineta noteikumi, kas skaidri pateiktu, kādai jāpaliek vietai pēc koku ciršanas elektrolīniju trasēs un tā saucamo bīstamo koku ciršanas aizsargjoslās – vai koki ir jāsagarumo vai ne, kā tiem jābūt sakrāmētiem, lai to savākšana neradītu meža īpašniekam papildu izdevumus. Ir jārada iespēja meža īpašniekam vienoties ar darba izpildītājiem par to, lai situācijās, kad savākt atsevišķus kokus sanāk ļoti dārgi, to pēc vienošanās ar meža īpašnieku varētu darīt darba izpildītāji, samaksājot īpašniekam koku vērtību. Šādus priekšlikumus Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai esam iesnieguši jau pagājušā gada novembrī.”
