“Šeit būs pilnīgi citāda izpildīšanas maniere”. Garančas un Paula paslēpes 0
Tā nu sanācis, ka viņiem abiem – maestro Raimondam Paulam un slavenajai latviešu operdziedātājai Elīnai Garančai – šogad apaļas jubilejas, operdīvai tieši 16. septembrī. Bet 18. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks Raimonda Paula un Elīnas Garančas unikāls radošās sadarbības vakars – koncerts “Baltās paslēpes”, kas būs viens no centrālajiem Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas “Tête-à-tête 2016” pasākumiem.
Koncertā, kurš tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri, pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos jaunas, tieši Elīnai Garančai komponētas Raimonda Paula dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju. Abi mākslinieki uz koncertskatuves satiksies pirmo reizi. Muzikālā vakara programmā – vokālie opusi, instrumentālās improvizācijas un sarunas. Koncertu būs iespēja klausīties Latvijas Radio programmas “Klasika” tiešraidē.
“Tāda dziedātāja kā Elīna Garanča… Sadarbojoties ar viņu, jādomā par repertuāru, kas viņai būtu tuvāks – viņai nav jādzied tas, ko mēs te parasti dziedam. Viņa var nodziedāt jebko, jo Elīnas spēks mīt lieliskā melodiskajā risinājumā, tehniski viņai problēmu nav nekādu!” tā par sadarbību stāsta R. Pauls.
Elīna Garanča pēdējos desmit gados sevi pierādījusi kā viena no spožākajām zvaigznēm pasaules opermūzikā. Kritika viņu slavē par nozīmīgu mecosoprāna lomu ikonisku interpretējumu. Māksliniece dziļi iejūtas katrā lomā – skaistā balss izstaro spēku un siltumu, mijiedarbojoties ar karalisko stāju un pievilcību. Elīna Garanča uzstājas pasaules vadošajos opernamos. Kopš 2005. gada viņa ir ierakstu kompānijas “Deutsche Grammophon” māksliniece, trīs no viņas sešiem soloalbumiem saņēmuši “ECHO Klassik” balvu.
– Kas jums ataust atmiņā no vissenākiem laikiem, varbūt jūsu agras jaunības, saistībā ar maestro Raimondu Paulu?
E. Garanča: – Cik atceros sevi, tik atceros arī maestro. Varbūt pirmās apzinātās atmiņas ir par dziesmu “Dāvāja Māriņa”, kaut kad “Mikrofona aptaujas” ierakstos vai televīzijas koncertos. Bet ļoti mīļa ir viņa mūziklu mūzika – īpaši “Māsa Kerija” un “Meža gulbji”.
– Daudzi vai raud, dzirdot, piemēram, “Svētvakaru” aktiera Andra Bērziņa dziedājumā. Kas visvairāk no Paula radītā iespaido jūsu kā klausītājas sirdi? Un kāpēc?
– Maestro raksta brīnišķīgas melodijas, kas piedevām vēl ātri pielīp un paliek atmiņā. Kā pianistam maestro piemīt unikāls klavierpiesitiens, kas raksturīgs tikai viņam. Pēc pirmajām divām trim skaņām uzreiz kļūst skaidrs, kurš pianists ir pie instrumenta. Viņa pirkstiem pakļaujas faktiski jebkuras klavieres. Tas ir unikāli.
– Viena no pasaules izcilākajām operdziedātājām Elīna Garanča un izcilākais latviešu populārās mūzikas autors un pianists Raimonds Pauls – kā sākās šī sadarbība? Vai tā viscaur noritēja rāmā harmonijā vai izšķīlās arī kāds zibens?
– Mēģinājumi notika absolūtā harmonijā, cieņā un pietātē. Mūsu sadarbība aizsākās Latvijas Radio programmas “Klasika” jubilejas projektā, kur daudzi latviešu mūziķi ierakstīja pazīstamas vai gluži jaunas šūpuļdziesmas. Viena no daudzajām dziesmām projektā bija arī mūsu. Man sadarbība ar Raimondu Paulu ir ļoti mīļa, tā nākusi īstajā laikā. Tas, ka maestro uzrakstīja vairākas dziesmas speciāli man, izraisa sajūsmu un milzīgu pateicību.
