Šuplinska skaidro, vai skatīta iespēja sagandētā mācību gada dēļ atstāt visus skolēnus uz otru gadu 18
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai skolās varētu atgriezties visi skolēni, Covid-19 saslimšanas rādītājam Latvijā būtu jāsamazinās vairākas reizes. Patlaban tā sauktā divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā ir 608 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem.
Pat ja saslimšana samazinātos trīskārt un būtu aptuveni 200 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem, klātienes izglītības process joprojām būtu ļoti riskants, vakar atzina valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Salīdzinoši drošs izglītības process esot iespējams vien tad, ja būtu mazāk par 50 saslimušo uz 100 000 iedzīvotājiem.
Par sejas maskām nav lemts
Kamēr saslimšanu ierobežot nav izdevies, valdība jau otrdien konceptuāli vienojās un šodien plāno pieņemt vairākus lēmumus, kas saistīti ar mācībām ārkārtas situācijā.
Ministri vienojušies, ka pirmo četru klašu skolēniem ziemas brīvlaiks beigsies tikai 25. janvārī. Toties pirmklasniekiem nebūs ierastā februāra brīvlaika, bet būs par nedēļu ilgāk jāmācās pavasarī.
2.–4. klašu skolēniem mācību gads tiks pagarināts par divām nedēļām. Ja jaunāko klašu skolēnu vecāki nevar veikt darba pienākumus pagarinātā brīvlaika dēļ, viņiem būs tiesības saņemt pabalstu.
5. un 6. klašu skolēni mācības atsāks, kā plānots, 11. janvārī, taču tās būs attālinātas. Tāpat attālināti turpinās mācīties pārējie skolēni, profesionālo skolu audzēkņi un studenti.
Runājot par klātienes mācībām, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska teica, ka, lai ierobežotu Covid-19 izplatību skolās, būs regulāri jāveic telpu dezinfekcija un vēdināšana, jānēsā sejas maskas un jāievēro distance.
Kaut arī tika savākti gandrīz 28 tūkstoši iedzīvotāju parakstu pret masku lietošanu jaunāko klašu skolēniem un Saeima jau pērn uzdeva valdībai pārskatīt šo lēmumu, pagaidām tas nav darīts.
I. Šuplinska vakar sacīja – kā atsevišķu jautājumu valdība, visticamāk, to neskatīs arī turpmāk, taču varētu to apspriest, runājot par mācību organizēšanu kopumā.
U. Dumpis piebilda, ka skolām arī jāuzlabo tas, kā tiek atklātas un izolētas ar koronavīrusu sasirgušo kontaktpersonas. Iepriekš bijuši gadījumi, kad skolotājs turpina nākt uz darbu, kamēr nav oficiāli atzīts par kontaktpersonu, kaut par saskarsmi ar saslimušo zinājis jau iepriekš.
Tāpat infektologs izteica pieļāvumu, ka pēc mediķu vakcinācijas, kad atbrīvosies siekalu testi, skolotājus reizi nedēļā varētu testēt ar tiem.
No eksāmeniem vēl neatsakās
Pagaidām nav arī skaidrības par centralizēto eksāmenu norisi. Vai tie būs, atkarīgs no tā, kad varēs atsākt klātienes mācības. Ja izlaiduma klašu skolēniem atsāksies mācības līdz pavasara brīvlaikam, eksāmeni būs. Visticamāk, gan tikai 12. klasēm un tikai trīs obligātie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, turklāt svešvalodas eksāmens no marta tiktu pārcelts uz maiju.
Savukārt 9. klašu absolventi kārtotu tikai latviešu valodas eksāmenu mazākumtautību skolām un tikai pēc pašu vēlēšanās. Diagnosticējošie darbi 3. un 6. klasēm gan pagaidām tiek plānoti, un tos skolēniem vajadzētu rakstīt klātienē līdz 12. martam.
Ministre atgādināja, ka skolu darbs ierobežots jau kopš pērnā gada oktobra un tas devis pozitīvu efektu, jo skolas vecuma bērnu vidū saslimšana samazinājās.
U. Dumpis teica, ka joprojām mazāka saslimšana ir vecuma grupā līdz 10 vai 12 gadiem. Šajā vecumā skolēni biežāk inficējušies no pedagoga un aiznesuši slimību no skolas uz mājām. Savukārt pusaudži slimo tikpat bieži kā pieaugušie un inficē viens otru.
Valdība atļaus mācīties mazāk
Runājot par attālināto mācību organizēšanu, I. Šuplinska atgādināja, ka attālinātās mācībās jāsamazina apgūstamās vielas apjoms. Valdībā plānots pieņemt noteikumus, kas oficiāli atļaus mazāku stundu skaitu, nekā prasa izglītības standarts. Tā kā jaunais izglītības standarts paredz mācību vielas apguvi trīs gadu ilgā posmā, acīmredzot tiek cerēts, ka šogad zaudēto skolēni varētu atgūt turpmākajos mācību gados.
Atzīstot, ka viena no lielākajām attālināto mācību problēmām ir kvalitatīvas izglītības nodrošināšana, I. Šuplinska norādīja, ka valdībā nav apspriesta iespēja sagandētā mācību gada dēļ atstāt visus skolēnus uz otru gadu.
“Nav tā, ka mācību procesa nodrošināšana nemaz nav iespējama, ir tikai samazināts apgūstamās vielas apjoms. Dzīve nav melnraksts, un arī šo mācību gadu nevaram norakstīt,” tā I. Šuplinska.
Jāpiebilst, ka skolu aptaujas arī liecina, ka attālinātajām mācībām joprojām ir nepietiekams tehnoloģiskais nodrošinājums, pedagogiem būtiski palielinājies darba apjoms, atšķirībā no pavasara pandēmijas viļņa šobrīd valda daudz lielākas bailes par iespējamu saslimšanu.
Ministre arī atklāja, ka joprojām plānots, ka šā gada vasarā notiks Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Taču nenotiks klātienes skates: kolektīvi savu gatavību svētkiem pierādīs, iesūtot video. Svētku pasākumi notikšot visā Latvijā, un katru dienu plānota tikai viena svētku norise.
