Franks Gordons: Krievijas ebrejiem atgādina, “kas viņus izglābis” 19
Labi atceros, kā t. s. vēlīnā staļinisma periodā visiem bija “jāzubrī” “VK(b)P vēstures īsais kurss”, kas tika laists apgrozībā 1938. gada 1. oktobrī un kura metiens jau pēc deviņiem gadiem pārsniedza 35 miljonus eksemplāru. Tagad Maskavas apgāds “MGIMO-Universitet” izdevis kopdarbu “Lielā Uzvara” 15 sējumos. Pēc satura rādītāja spriežot, šie 15 sējumi būs tāds kā garu garais “īsais kurss” attīstītā putinisma laikmetam, atspoguļojot mūsdienu Krievijas oficiālo laicīgo reliģiju.
Šajā kopdarbā (autoru kolektīva vadītājs – A. I. Podberjozkins) esot aplūkoti “visi Lielā Tēvijas kara aspekti”. Piemēram, ceturtajā sējumā, ko sauc “Kara citādā seja”, vēstīts “par kolaborāciju un nodevējiem”. Bet desmitais sējums, kā tiek vēstīts, “pilnībā veltīts Staļinam, viņa izcilajai lomai, vadot Padomju Savienību”. Viss skaidrs…
Kopdarba anotācijā pasvītroti “Padomju Savienības tautu (!) varoņdarbi un upuri, aizstāvot neatkarību (!), glābjot cilvēces civilizāciju no fašisma”.
Un, ja nu runa ir par glābiņu, prezidents Vladimirs Putins paudis gandarījumu par to, ka Krievijas ebreju kopienas vadība ierosinājusi ik gadu pēc jūdu reliģiskā kalendāra neatkarīgi no 9. maija svinēšanas īpašā “glābiņa un piemiņas dienā” apliecināt pateicību par to, ka padomju armija “izglābusi ebrejus no fašisma”. Manuprāt, tas skan kā liekulības izpausme. Daudziem maniem tautiešiem Baltijā, Bukovinā, Besarābijā, Galīcijā, mēģinot bēgt no uzbrūkošā Lielvācijas karaspēka, pie “vecās PSRS robežas” ceļu aizsprostoja, var teikt, NKVD “zonderkomandas”, piespiežot tos atgriezties un nolemjot drošai nāvei. Un, kad uzbrukošās padomju divīzijas pēc Staļingradas kaujas iztrieca Lielvācijas karaspēku no iekarotās teritorijas, tur vairs nebija ko glābt: vairāki miljoni manu tautiešu līķu jau gulēja neskaitāmās bedrēs vai bija pārpelnoti Aušvicā.
