Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas 5
Grūti saprast, kāpēc Nacionālās apvienības (NA) spicesvīri tā sasteidza ziņu par pabalstu kuplajām ģimenēm 2018. gadā – būšot 100 eiro trešajam un katram nākamajam bērnam. Acīmredzot mēli svilināja uzvara, ar koalīcijas partneriem izvirzīto ultimātu izkaulējot nākamā gada budžetā 28 miljonus demogrāfijas veicināšanai. Bez šaubām, laba vēsts un apstiprinājums, ka dzimstības kuplināšanas karogu pacēlušais politiskais spēks vairs neaprobežosies ar teorētiskām tukšrunām par tautas ataudzes stimulēšanas veidiem. Taču jauko iespaidu ļoti drīz saduļķoja ne vien labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) paziņojums par aprēķiniem, kas liecina: no pieejamā finanšu resursa varētu izspiest labi ja 75 eiro katram pēc otrā bērna dzimušajiem, vairāk nesanāks. Tad arī atklājās NA līksmajā paudumā noklusētais. Proti, jāizslēdz no bērnu skaitīšanas ģimenē pieaugušo vecumu sasniegušās atvases, lai trešais un pat ceturtais automātiski pārtaptu otrajā, tad jau pārpalikums dabūšot solītos 100 eiro, un tas būšot arī taisnīgi.
Piesauktajā metodē, protams, ir sava loģika. Bet, izmantojot šo olekti, nākamgad daļai daudzbērnu ģimeņu pasliktinātos materiālā situācija. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jau steidzis sabiedrību nomierināt, ka nepieļaus ienākumu samazinājumu kuplajām saimēm. Debates par to vēl sekos, gan apspriežot jauno budžetu Saeimas frakcijās un komisijās, gan jo īpaši kvēli parlamenta sēdē, kam jāapstiprina galīgie cipari. Taču diezin vai kāds no deputātiem uzdrošināsies iebilst pret demogrāfijai nepieciešamo materiālo sviru, un Mārim Kučinskim nevajadzēs stostīties, meklējot aizbildinājumus, kāpēc rokas par īsām, lai sasniegtu garo mēļu iezīmētos horizontus.
Tiesa, politiķu solījumus sabiedrība jau iemācījusies vērtēt, laižot cauri pieredzes un vēlēšanu priekškara noskaņu filtram. Bet šajā gadījumā mieles īpaši rūgtas, jo ir skaidrs, ka tukšais māneklis glītajā iesaiņojumā bijis noslēpts apzināti – acīmredzot cerībā, ka 100 eiro lielā pabalsta cipara finansiāla seguma apšaubījums nāks drusciņ vēlāk, apspriežot budžetu citu partiju frakcijās. Tad NA varētu sacīt: darījām, ko spējām, bet “viņi” apgrieza spārnus.
Diemžēl demogrāfijas veicināšanas sakarā politiķi galvenokārt skar pabalstus un to apjomu, sašaurinot apvārsni. Lai ģimenes noskaņotu audzināt vairākus bērnus, līdztekus rocības celšanai nepieciešamas izmaiņas veselības aprūpē, izglītības jomā un arī sabiedrības attieksmē. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) personāls dimdina trauksmes zvanus. Pērn mediķi vairāk nekā 300 reižu ziņojuši atbildīgām iestādēm par mazajiem pacientiem, kurus uz dziednīcu atveduši sociāli nelabvēlīgi apstākļi ģimenē, vecāku paviršība un bezatbildība. Lai gan jau šis cipars Latvijas apstākļiem ir satraucošs, vēl pamatīgāk belž statistikas papildinājums. Pagājušajā gadā BKUS palīdzība bija nepieciešama kopumā 21 838 no tiešas un netiešas vardarbības (nepieskatīšanas dēļ gūtas traumas u. tml.) cietušiem bērniem. Pēdējos piecos gados šis skaitlis nemainās. Vēl precīzāk – gadā cieš vairāk bērnu nekā piedzimst. Uz tāda fona zīmēta nākotne izskatās ļoti drūma.
