Gapoņenko piesauktie «starptautiskie atzinumi» nav politiski bezkaislīgi 0
Šonedēļ Latvijā bija ieradušies divi EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) pārstāvji. Atšķirībā no “augstajiem komisāriem”, kas arī ik pa laikam te iegriežas, šie, protams, ir daudz zemāka līmeņa izpildītāji un arī viņu amatu nosaukumi nav tik skanīgi.
Bet tas nekas, jo rezervē vienmēr ir vārdiņš “eksperti”, kas uzreiz piešķir tādu kā svarīgumu viņu teiktajam. Biroja misija it kā bijusi novērot pērn notikušās 11. Saeimas vēlēšanas, kas atzītas par demokrātiskām, tiesiskām un citādi pozitīvi vērtējamām. Nu tad jau lieliski! Bet, pag, “eksperti” izvelk no galda apakšas sarakstu ar ieteikumiem, kur cita starpā lasāmi mudinājumi vairāk izmantot “mazākumtautību” (lasi – krievu) valodu, atvieglot naturalizāciju, piešķirt automātisku pilsonību nepilsoņu bērniem… Paši “eksperti” skaidro, ka tie jau tikai tādi vienoti standarti, pie kuriem viņi pieturas, un tādus pašus ieteikumus saņem daudzas Eiropas valstis. (Bet kā noprotams, ne visas tos ņem vērā, jo šie jautājumi ir katras valsts iekšējā lieta. EDSO citu līdzīgu organizāciju ietikumiem ir tikai rekomendējošs raksturs.) Tomēr ļaunas mēles jau sen elš, ka tik politiski bezkaislīgi šie eksperti nav – ne velti augstie komisāri, apciemojot Latviju, neaizmirst iegriezties arī Krievijas vēstniecībā, bet pēc vizītēm Baltijas valstīs nereti tūlīt sēžas lidmašīnā, lai lidotu uz Maskavu, kur viens no apspriežamajiem tematiem noteikti ir “krievvalodīgo situācija Latvijā un Igaunijā”.
Zīmīgi, ka šajās dienās Latviju apmeklējušā EDSO/ODIHR pārstāvja Armīna Rabitiša vizītkarte, ko no viņa saņēma “Latvijas Avīzes” korespondents Ģirts Vikmanis, drukāta divās valodās. Līdzās angļu valodai gan nav A. Rabitiša (Austrija) dzimtā vācu valoda, ne arī Eiropas diplomātiskajās aprindās bieži lietotā franču valoda, bet tieši krievu valoda.
Uz šādu organizāciju atzinumiem atsaucas Aleksandra Gapoņenko organizācija “Par godīgumu un taisnīgumu” (kā noprotams, bez viņa tur ir vēl divas kundzes no “Saskaņas centra”, bet pagaidām nav līdzšinējo domubiedru Lindermana un Osipova), kas izsludinājusi īpašu sūdzību kampaņu par nepilsoņu smago dzīvi Latvijā. “Nepilsoņiem ir liegtas virkne politisko, ekonomisko un sociālo tiesību,” teikts organizācijas paziņojumā. Tiesa, sākot šķetināt, kādas lielas pārestības Latvijas nepilsoņi izjūt, vienīgā izrādās vēlēšanu tiesību trūkums un ierobežojums ieņemt atsevišķus amatus, kas arī visās citās pasaules valstīs pienākas tikai pilsoņiem. Toties nepilsoņiem ir pat viena otra privilēģija, par ko pilsoņi var tikai sapņot, piemēram, bezvīzu ceļošana uz Krieviju vai īpašas atlaides kādā Rīgas lielveikalā. Un arī pilsonība galu galā nav nekāds lorda tituls, jo naturalizācijas noteikumi Latvijā ir diezgan vienkārši. Protams, ne jau tādiem kā Gapoņenko, kurš pat savas politiskās ieceres valsts valodā nespēj izskaidrot.
