“Gandrīz vai tiesu darbi.” Barikāžu dalībnieki pret birokrātijas barikādēm 36
Ministru kabineta neizdarības dēļ joprojām nav sācis darboties 1991. gada barikāžu dalībnieku statusa likums, kuru Saeima pēc vairāku gadu garām diskusijām pieņēma pagājušā gada vasarā.
Sākotnējie likuma varianti paredzēja barikāžu dalībniekiem maksāt arī īpašu pensiju, bet šāda iecere tika pretrunīgi vērtēta ne vien politiskajās aprindās, bet arī sabiedrībā. Tādēļ galu galā tika pieņemts likuma variants, kurš paredzēja barikāžu dalībniekiem izsniegt vien apliecību, kas apliecina konkrētās personas dalību stratēģiski svarīgu objektu aizsardzībā 1991. gada janvārī un augustā. Taču šī iecere sadūrusies ar šķērsli, kas vēl grūtāk pārvarams nekā betona bloki, prettanku “eži” un dzeloņstieples – Latvijas valdības birokrātiju.
Saeimas pieņemtais un Valsts prezidenta izsludinātais likums paredzēja, ka apliecības dalīs 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, bet MK līdz 2017. gada 31. decembrim izdos noteikumus, kuros nosaka apliecības paraugu, kā arī izsniegšanas un reģistrācijas kārtību. Kaut arī valdībai šo noteikumu sagatavošanai tika dots aptuveni pusgads laika, tas joprojām nav izdarīts.
“Situācija tāda, ka gandrīz vai tiesu darbi,” niknojās viens no likuma autoriem Romualds Ražuks (“Vienotība”). Pēc viņa skaidrojuma, noteikumi iesprūduši, jo Nacionālās apvienības vadītajai Tieslietu ministrijai esot bijuši iebildumi. Piemēram, esot jānosaka atbildīgā institūcija, kur varētu pārsūdzēt apliecības nepiešķiršanu vai piešķiršanu. Taču neviena ministrija nav vēlējusies uzņemties šo pienākumu. Tāpat neviena institūcija īsti nevēlas no sava budžeta finansēt šādas apliecības (likumā noteikts, ka izdevumi tiek segti no valsts budžeta, bet netiek konkretizēts naudas avots).
Ierēdņu atteikšanās ievērot parlamenta pieņemtu likumu un nevēlēšanās pildīt savus pienākumus vakar izraisīja īstu sašutuma vētru Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. “Šitie negribēja, tie nevarēja, citi atteicās! Vai jums pašiem tas nešķiet smieklīgi? Man varbūt negribas maksāt nodokļus? Es varbūt negribu ievērot satiksmes noteikumus? Likums ir pieņemts un jums tas ir jāpilda tāpat kā visiem pārējiem!” klātesošos Valsts kancelejas ierēdņus norāja deputāts Andris Bērziņš (ZZS). Viņam piebalsoja arī ārpusfrakciju deputāte Silvija Šimfa, kuru esot pārņēmušas “svētas dusmas” par valdības rīcību: “Vai tiešām ierēdņiem, ministriem nav nekādas daļas par valsts godu un pašcieņu. Vai tiešām viņi nesaprot, ja nebūtu bijušas barikādes, tad šobrīd mēs nevarētu savā valstī atzīmēt Latvijas simtgadi?”. Savukārt “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri piedāvāja vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) ar atgādinājumu, ka Latvija tomēr ir parlamentāra valsts, kurā arī valdībai ir jāievēro likumi.
Komisija nolēma vērsties pie Ministru prezidenta ar nopietnu vēstuli ar aicinājumu nodrošināt, lai likumā dotais uzdevums tiktu izpildīts mēneša laikā.
Pagaidām barikāžu dalībnieka apliecības sabiedriskā kārtā piešķir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība ar apņemšanos nomainīt tās pret oficiālām apliecībām, kad valdība būs tikusi galā ar savām birokrātijas problēmām. Neoficiālās sarunās atsevišķi Saeimas un valdības pārstāvji pauž bažas, ka par barikāžu dalībniekiem varētu pieteikties personas, kas patiesībā 1991. gada notikumos nemaz nepiedalījās vai arī piedalījās pavisam epizodiski. “Pagaidām gan likums neparedz nekādu pensiju vai citus sociālos labumus, bet cerot uz tādiem nākotnē uzrodas ļoti daudz baļķa nesēju,” sūkstījās kāds parlamenta pārstāvis.
