Šoreiz organizatoriem gludi vis negāja, tie gandrīz notizlojās un sabojāja lampu! Egila Līcīša feļetons 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Reizi gadā vasaras vidū visi ceļi ved uz Cēsīm. Kā nu kurais nokļūst maršruta galapunktā, gleznainajā Vidzemes pilsētiņā. Dažs atsoļo kājām vai pārvietojoties pa dzelzceļu. Ministrus atvizina limuzīnos, citi atbrauc saspiedušies pārpildītā autobusā vai atlido uz slotas, bet te jābūt visiem, kam ir, ko teikt, un katram, kas ar mieru klausīties.
Notiek sarunu festivāls “Lampa”, kas pulcē globālos spēlētājus un Latvijas pirmos amatvīrus un amatsievas, viedokļu līderus un saviesīgu pasākumu personas, asprāšus un domātājus, vadošos sorosītus un galvenos liberāļus.
Var teikt, ka vienuviet sanācis “tautas ģēnijs”.
Cēsu pils pakājē no saviem augstumiem nolaižas pat Olimpa dievi, partiju vadītāji, sadarbības padomes locekļi, valsts likteņa lēmēji. Cilvēki meklē skapī vasarīgu izejamo kārtu, saģērbjas godu drānās, etnogrāfiskajos tērpos vai zīmolu drēbēs, “Šanel” kleitiņās un iziet parkā parādīt sevi, paskatīties uz citiem. Ja vēl salidojumu nemaitā nokrišņi – nu ko, izdevies divdiennieks brīvā dabā, svaigā gaisā, aizmūkot no pilsētas putekļiem un tveices!
Šogad uz 33 skatuvēm notikumu krellēs aizritēja 666 raibi pasākumi, starp kuriem daudzi Rammšteinas apspriedes vai Madrides samita līmenī. “Lampa” nav tikai fosforescējošs punktiņš, bet gada notikums nr. 1, kura sekmīgai sarīkošanai – lai kvēldiegs nepārdeg un abažūrs nesūbē – netaupa ne valsts līdzekļus, ne fondu, ne privāto naudu.
Tur vizionāri meklē izejas no sociālām un ekonomiskām problēmām, apskata jaunus sabiedrības sakārtošanas veidus, apsver posta piemeklētās kopienas nākotnes izredzes un projektē Latvijas gatavību skarbajai krīzei. Diskusijās noskaidro mediju uzvedību karalaika apstākļos, no skatuves apmāca samuraju goda kodeksam, zaļā pļavā proponē izjust cieņu pret savu organismu, bet teltī stāsta un rāda, kā foršāk mīlēties.
Viss progresīvais sācies, pumpurojies un aizmeties “Lampā” – vegānisma kults, cieņpilna attieksme pret mazajiem brāļiem, dzīvnieciņiem, te pirmoreiz mastā uzvilkts varavīksnes karogs. “Lampa” iededz gaismu, paplašina garīgos horizontus, līdzīgi kā, piemēram, “Kniede”, būtu pasākums par sabiedrības saliedētību vai “Atslēga” – par atbrīvotības meklējumiem.
“Lampa” ir meduspods cilvēku paļāvības izmantotājiem, kuri, liesmainā daiļrunībā uzstājoties no tribīnes, vēlēšanu gadā spēj savākt astronomisku potenciālo balsotāju peļņu, un mušpapīrs “fokusgrupām”, jo atbraukušajiem viesiem, pat festivāla pārdomu namiņos sēžot, kad vaigos iemetas spiediena sārtums, smadzenēs turpina jaukties dažādi viedokļi un pa galvu lēkā visādas idejas.
“Lampu” nedrīkst nobastot it neviens Latvijas demokrātiskai sabiedrībai piederīgais, un starp kreisi liberālas ievirzes partijām valda tīri kā komunistiska disciplīna – Cēsīs jābūt obligāti!
Rīcībkomiteja uzspridzināja smirdbumbu, aicinot politisko partiju līderu diskusijā par aktualitātēm piedalīties toksisko Ždanoku.
Bet šoreiz organizatoriem gludi vis negāja, tie gandrīz notizlojās un sabojāja lampu!<
Ak vai, kāds tracis sacēlās un protestēšana gāja vaļā līdz sociālo tīklu pažobelēm! Apstākļos, kad visplašākās sabiedrības aprindas izteikušās, ka vēlētos redzēt slēgtu Tatjanas Arkadjevnas vadīto Krievu savienību, kad tauta signalizējusi, ka krievpartija ir invazīvās sugas pārstāvis Latvijā, “Lampa” piedāvā Kremļa ietekmes aģentei Ždanokai skatuvi un auditoriju!
Cilvēki neizpratnē jautāja – ko jaunu pateiks persona, kura 30 gadu garumā cīnījusies pret Latvijas neatkarību un kuru izmācīs tikai kaps?
Apmeklētāji tvēra pēc programmiņām, raudzījās, kurā vieta, kādā laikā gaidāma čekista Jura Savicka uzstāšanās “KGB – gods un slava” vai uz scēnas kāps arī krievu rubuļu tīkotājs Miks Indrašis. Tomēr festivāla saimnieki centās glābt Ždanokas seju, kā Rietumu partneri tiecas pestīt Putinu no iesēšanās dubļu peļķē.
Ždanoka tak vēlēta eiroparlamentāriete, forumā tiek veicināta tieša saskarsme starp atnākušajiem cilvēkiem un politiķiem, jārēķinās, ka jāspēj sadzīvot arī ar nepatīkamiem viedokļiem. Par laimi, piecas minūtes pirms divpadsmitiem Ždanokas līdzdalību atcēla.
Acīmredzami pārliecināja ar zvanu no augšas, ka Olimpa dievu sanāksmē viņa nevēlama persona.
Citādi no augstumiem nenokāps ne zibeņmetis Zevs ar kundzi Hēru, neparādīsies skaistulis Apollons un no Gaujas putām neiznirs Afrodīte.
Organizatori skaidrojās, ka ielūgums Ždanokai liegts sakarā “ar izskanējušiem aicinājumiem uz vardarbību”. Kā vēlreiz apstiprinot, cik politiķa dzīvība ir lēta manta. Tā tik skaties, piešaus indi tavā kafijas krūzē vai iegāzīs pa pauri ar pusķieģeli.
