“Gandrīz katrai lielajai Eiropas tautai ir savs vizionārs. Mums Latvijā tas ir Eižens Finks.” Izdota grāmata par Latvijas slavenākā pareģa dzīvi 152
Mūsu rokās atkal nonākusi jauna grāmata par leģendāru personību – slavenāko latviešu pareģi Eiženu Finku. Par to saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar grāmatas autoriem – rakstnieku Pāvilu Raudoni un rakstnieku, izdevniecības “Jumava” vadītāju Juri Visocki.
Kā radās ideja par grāmatu
Radošais duets Pāvils Raudonis un Juris Visockis sadarbību sāka “Latvijas Leģendu” grāmatu sēriju. “Veidojās tāds radošais duets. Likās, ka vēl kaut ko vajag,” atbildot uz jautājumu par iedvesmu grāmatas tapšanai, sarunu iesāk Juris Visockis.
Otra līnija, kas iezīmēja vēlmi rakstīt grāmatu, bija pirms vairākiem gadiem iznākušas izdevniecības “Jumava” grāmatas, kurās pieejami avīžraksti par Eiženu Finku. “Šie divi faktori salikās kopā un, kā es jau aizkadrā atzinos, vēlāk jau Finks nelaida vaļā,” stāsta Visockis.
“Redziet, ir sekojoša lieta. Gandrīz katrai lielajai Eiropas tautai ir savs vizionārs vai tāds cilvēks, kas ir redzējis cauri gadsimtiem, cauri laikam, kā Nostradams un citi. Mums Latvijā arī tāds cilvēks ir dzīvojis un tas ir Eižens Finks,” piebilst Pāvils Raudonis.
“Raidījuma ievadā Jūs teicāt, ka daudzi zina Finka biogrāfiju. Esmu pārbaudījis – ļoti maz zina Finka biogrāfiju. Viņš ir dzimis vilcienā, viņš ir bijis bārenis, bijis cirkā un kritis. Arī dokumentāli atradām, ka Valmierā viņš strādājis par mācekli un mācījies pie slavenā Johana Sarkangalvja. Tālāk Rīga un vēl un vēl. Beigās viņš nonāk Azerbaidžānas Demokrātiskajā Republikā. Un vēstniece man teica, ka viņš ir valdības sarakstos… Tā kā tas tiešām ir neticams stāsts, ko centāmies izstāstīt, un, lai Finks mums piedod, jo mums šķiet, ka ir izdevies izstāstīt,” uzsver Visockis.
Finks un viņa pareģojumi
“Viņam ir bijuši pāri pa 1000 pareģojumiem. Daži bijuši tādi sadzīviski, sīki, bet arī cilvēkiem derīgi, un daži tādi, kas pareģoja mūsu tautas nākotni,” atklāj Raudonis un pastāsta vienu no tiem:
Latvijas tautu gaida lielas pārmaiņas, kad gada skaitļi būs lasāmi no abām pusēm vienādi.
“1991. gads, kad mēs izcīnījām un atjaunojām savu neatkarību, un 2002. gads, kad mūs uzaicināja pievienoties NATO un Eiropas Savienībai. Tas tomēr izmainīja mūsu dzīvi. Iedomājieties, cilvēks pareģoja to!” skaidro Raudonis.
Vēl kāds interesants un mūsdienu kontekstā svarīgs pareģojums ir par kaimiņvalsti Krieviju.
“Mēs runājām par to, ko meklējām arhīvos. Tur ne tikai ir tie paredzējumi, kas ir piepildījušies, bet ir arī tādi, par kuriem tas piepildījums vēl tikai nāks vai nenāks – to mēs pārliecināsimies nākotnē,” turpina Raudonis un nolasa Finka pareģojumu par Krieviju:
Varenā Krievija sabruks kā kāršu namiņš… Pēdējās Krievijas robežas es redzu tikai ap Maskavu, Ļeņingradu un Baltkrieviju. Tur paliks visi lielie mahinatori, kuri negribēs strādāt, un viņi kļūs pēdējie nabagi. Tad, meklējot labāku dzīvi, krievu tauta izklīdīs pa visu pasauli…
“Līdz Krievija neuzsāka karu Ukrainā, tas likās pilnīga fantastika. Tagad es nebūtu tik pārliecināts, ka šis pareģojums nepiepildīsies,” piemetina Raudonis.
Visu sarunu ar grāmatas autoriem skaties video!
