Ilmārs Stūriška: Gandrīz kā monarhijā 0
Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), pasteidzinot prezidenta vēlēšanas – pārceļot tās no rudens uz martu, pieņēmusi sliktu lēmumu. Tas tulkojams visnotaļ nepārprotami – viss ātri tika sakārtots, lai pie varas paliktu pašreizējā vadība. Aldons Vrubļevskis, kurš organizāciju vadījis četrus termiņus kopš 2004. gada, jau pateicis, ka vairs nekandidēs, bet tagad lieliska iespēja iznākt priekšplānā ir viņa labajai rokai – ģenerālsekretāram Žoržam Tikmeram.
No statūtu viedokļa lēmums ir korekts, taču godīgas spēles princips paslaucīts zem tepiķa.
Sporta saime “LA” atzina, ka Tikmers sarunas par savām iespējām un to, kāda varētu izskatīties viņa komanda, uzsācis jau pirms pāris mēnešiem, tikmēr potenciālajiem konkurentiem dotas vien divas nedēļas, lai saliktu visu pa plauktiņiem, un tas ir daudz par maz.
Atņemot laiku, tiek laupīta iespēja atrast labāko vadītāju. Pjēra de Kubertēna olimpiskie ideāli pievilti.
Pēc darbības atjaunošanas 1988. gadā LOK vadījuši vien divi cilvēki – Vrubļevskis un pirms tam tikpat ilgu termiņu Vilnis Baltiņš. Nopietna konkurence prezidenta vēlēšanās bija vien pirms astoņiem gadiem, kad uz amatu pretendēja Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols. Viņš toreiz uzsvēra un arī tagad atzīst, ka valsts nozīmīgāko sporta organizāciju drīkst vadīt, maksimums, trīs termiņus jeb 12 gadus, vēlāk jāatbrīvo ceļš jaunām idejām. LOK gadījumā gan rodas sajūta, ka vara tiek pārmantota kā monarhijā. Jo Vrubļevskis bija ģenerālsekretārs Baltiņa laikā, savukārt Tikmers ir viens no LOK pirmajiem cilvēkiem kopš 1992. gada. Vēlēšanas, protams, notiek, bet šoreiz ar sašķobītiem demokrātijas principiem.
LOK šobrīd palikusi bez vairākiem Izpildkomitejas locekļiem, un tās skaidrojums, ka nepieciešamas steidzamas vēlēšanas, lai iegūtu pilnvērtīgu mandātu un atbalstītu sportistu gatavošanos vasarā gaidāmajām Tokijas olimpiskajām spēlēm, raisa vien smīnu.
Sportistiem, lejot sviedrus treniņos un piedaloties sacensībās, ir pilnīgi vienaldzīgi, cik un kādi cilvēki reizumis sapulcējas uz sēdēm Elizabetes ielas kantorī. Svarīgs ir tikai finansiālais atbalsts, bet tas vismaz attiecībā uz Tokiju jau sen sadalīts un skaidri zināms, kurš ar ko var rēķināties.
Savukārt naudas nodrošināšana ilgtermiņā atkarīga no ikdienas darba un spējas uzrunāt, pirmkārt, sponsorus, otrkārt, attiecību veidošanā ar valsti. Nākamajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija plāno sporta budžeta samazinājumu un Vrubļevska pēctecim ar jauno komandu gaidāms karsts laiks.
Līdz šim LOK prezidenta vēlēšanas ierasti notikušas pēc vasaras olimpiskajām spēlēm, kas bijis kā atskaites brīdis paveiktajam darbam. Var piekrist, ka tas nav objektīvākais laiks punktu likšanai uz i, jo rezultāti vienās spēlēs ir pārāk plaši manipulējams rādītājs. Pirms četriem gadiem publiskajā telpā bija daudz diskusiju, kāpēc netika iegūta neviena medaļa Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Vasaras spēlēs tukšā palikām pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas un citā situācijā Vrubļevskis varbūt arī zaudētu vēlēšanās, tomēr kādreizējais slēpotājs Roberts Raimo īstu konkurenci nespēja veidot.
Olimpisko sporta veidu federāciju vadītājiem, kas vēlēs LOK vadību, vairāk rūp sava druva un tur par tikšanu pie teikšanas ir daudz lielāki cīniņi. Cik dzirdēts, tad, ja arī bez Tikmera vēl kāds pretendēs uz prezidenta krēslu, tad olimpiskais vicečempions airēšanā uzvarēs pat bez piedurkņu atrotīšanas.
