Raķešu triecieni Eiropai, Suvalku koridora ieņemšana, iebrukums Baltijas valstīs. Publicēts iespējamais Krievijas uzbrukuma scenārijs NATO valstīm 395
Eiropas valdības viena pēc otras ir izteikušas nopietnus brīdinājumus saviem iedzīvotājiem, lai tie sāktu gatavoties iespējamam karam ar Krieviju. Britu izdevums “Daily Mail” publicējis iespējamo Krievijas uzbrukuma scenāriju NATO, kas izveidots kopā ar bijušo militāro amatpersonu un drošības ekspertu komandu, un varētu realizēties līdz 2044. gadam.
Krievijas iebrukums sāktos ar masveida kiberuzbrukumiem, kas izraisītu būtiskus infrastruktūras un satelītu darbības traucējumus. Pēc tam Krievija sāks masveida raķešu triecienu pret infrastruktūru visā Eiropā: lidostām, jūras spēku bāzēm, loģistikas centriem utt. Sāksies sauszemes operācija. Prioritāte būs mēģinājums ieņemt Suvalku koridoru, kam sekos uzbrukums Baltijas valstīm vai Polijai.
Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Bens Hodžess pauda uzskatu, ka pat neliels uzbrukums vienīgajai sauszemes robežai starp kontinentālo Eiropu un Baltijas valstīm – varētu radīt milzīgas problēmas NATO.
Ģenerālis Hodžess sacīja, ka gadījumā, ja Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam vai viņa pēctecim izdosies bloķēt Suvalku koridoru, viņi izmantos to un Baltkrieviju kā sākumpunktu savas ofensīvas otrajai fāzei.
Šī otrā fāze ietvertu tūkstošiem Krievijas karavīru, tanku un īpašo spēku nosūtīšanu uzbrukumam vienai no Baltijas valstīm.
Hodžess apgalvo, ka pēc tam, kad Putins būtu uzbrucis kādai valstij NATO austrumu flangā, Krievija paņems pauzi un nogaidīs, lai redzētu, kā NATO reaģēs.
Un, ja NATO vilcināsies, Putins neapstāsies, prognozē ģenerālis Hodžess.
Dažu dienu laikā pēc sauszemes invāzijas un gaisa uzbrukuma NATO austrumu flangam Putins izvērsīs savus Krievijas Jūras kara flotes spēkus svarīgai misijai – pārņemt kontroli pār Arktiku “Ja viņi mūs no tā atvienotu, tas būtu postoši,” saka ģenerālis Hodžess.
Karam var pievienoties arī Krievijas sabiedrotie, piemēram, Irāna, kas rada nopietnus draudus Tuvajos Austrumos, jo tai ir biedējoša militārā vara un resursi, lai izstrādātu kodolieročus, kas, pēc ģenerāļa Hodžesa teiktā, visticamāk, notiks tuvākajos gados.
Ķīna ir vēl viens drauds – lai gan, iespējams, ne tieši Eiropai. Ir maz ticams, ka Pekina iebruktu Eiropas karadarbības teritorijā, lai atbalstītu Krieviju konfliktā ar NATO spēkiem, taču scenārijs, kurā Ķīna izmanto iespēju un uzsāk iebrukumu Taivānā, cenšoties atgūt kontroli pār suverēno, pašpārvaldīto salu – kamēr NATO ir koncentrējusies draudiem no Maskavas -, noteikti ir ticams.
Un, ņemot vērā Pekinas vēlmi nostiprināt piekļuvi Arktikas plašajiem resursiem un nodrošināt kuģošanas ceļus ārpus Rietumu kontroles robežām, ir iespējams, ka Ķīna varētu sniegt atbalstu Kremlim, kad tas izvērsīs karu ar Eiropu.
Putins jau iepriekš paudis, ka Padomju Savienības sabrukums 90. gadu sākumā bija katastrofa, tāpēc analītiķi sagaida, ka viņa pirmie uzbrukuma mērķi būs bijušās padomju valstis.
Kremļa retorika attiecībā uz Baltijas valstīm un citām Austrumeiropas valstīm – vietām, kas kādreiz pakļāvās Kremlim, bet tagad lielākoties atbalsta Rietumu vērtības un institūcijas – kopš 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi arvien naidīgāka.
Tā kā Maskavas spēki jau saskaras ar sīvu pretestību Ukrainā, analītiķi neuzskata, ka Kremlim pietiktu spēka turpmāku konfliktu gadījumā iegūt lielas Eiropas valstu teritorijas, taču tās redzeslokā atkal varētu nonākt austrumu bloka valstis pat, ja tās neizdotos iekarot, tad notiktu mēģinājumi tās sagraut un destabilizēt tur situāciju ar mērķi iedragāt aliansi.
Maskavas uzvara varētu novest pie to prorietumniecisko valdību gāšanas, kuras brīvprātīgi un demokrātiski pievienojušās Eiropas Savienībai un NATO, aizstājot tās ar Krievijas marionetēm vai partijām, kas vairāk sliecas pievienoties Kremlim, un tādējādi izjaucot aliansi.
Eksperti uzskata, ka galvenais, kā Rietumi var novērst Krievijas uzbrukumu, ir atturēšana, kas prasa, lai NATO un tās dalībvalstīm būtu bruņotie spēki, kas ir ne tikai gatavi atvairīt jebkuru Krievijas spēku iebrukumu, bet arī pietiekami spēcīgi, lai pārspētu Maskavas armiju līdz tādai pakāpei, ka Kremlis nevēlētos sākt uzbrukumu vispār.
“Atturēšana ir gan militāro spēju nodrošināšana, gan signalizēšana ienaidniekam par gatavību izmantot šīs spējas, gan apņēmība to īstenot līdz galam,” skaidro eksperts Sems Krannijs-Evanss.
Viens no šiem signāliem ir plašākās NATO mācības kopš Aukstā kara laika, kurās piedalīsies 90 000 karavīri. Tā ir demonstrācija Krievijai, ka Eiropa un NATO spēj mobilizēt lielus spēkus.
“Krieviem būtu jātic, ka [NATO] ir iespējas un ka viņi ir gatavi izmantot šīs iespējas, lai viņus sakautu,”
ģenerālis Hodžess atzina. Viņš uzsvēra, ka karš notiktu tikai tad, ja Krievija sajustu, ka NATO nav gatava vai vienota.
“Krievi respektē tikai spēku. Ja viņi sajutīs vājumu, tad viņi turpinās virzīties uz priekšu,” viņš teica.
