Ganāmpulka pārraudzīšana robotizētā fermā 0
Robota menedžmenta sistēma ļauj saimniekam analizēt dažādus datus un parametrus par katru dzīvnieku. Ar govju slaukšanu automātiskajās slaukšanas iekārtās jeb robotos saistīti vairāki pozitīvi aspekti – katrs dzīvnieks tiek slaukts individuāli, tas savukārt samazina stresa ietekmi slaukšanas laikā. Pozitīva pieredze rada govīm labsajūtu, un tās labprāt apmeklē slaukšanas robotu. Robota slaukšanā govis pašas plāno savu laiku. Ja govs nejūt negatīvu pieredzi, tā ātri apgūst slaukšanas iekārtu.
Piena atdeves ātrums
Izslaukums, slaukšanas reižu skaits, starpslaukšanas intervāls, slaukšanas stobriņu pielikšanas biežums katrā slaukšanas reizē, slaukšanas laiks ir tikai daži parametri, kurus saimnieks var analizēt. Saimnieki vēlas samazināt slaukšanai veltīto laiku, bet ar nosacījumu, ka taupītais laiks neatstāj ietekmi uz govs veselību. Palielinot dzīvnieku ražīgumu, veidojas grūti savienojumi parametri – taupīts laiks un lielāks izslaukums. Nepareizi mēģinot taupīt laiku, var veidoties tesmeņa iekaisumi un mastīti, kas tālāk jau rada nopietnus izdevumus vai pat zaudējumus.
Saimnieki, mainot dažādus parametrus, var pielāgot slaukšanas sistēmu konkrētajam dzīvniekam. Polijas zinātnieki veikuši salīdzinājumu, kurā analizēti slaukšanas procesu raksturojošie parametri divās saimniecībās, kurās izmanto robotizēto slaukšanu. Salīdzinot pirmpienes ar vecāko laktāciju govīm, varēja secināt, ka vecāko govju piena atdeves ātrums bija lielāks – pirmpienēm vidēji 2,47 kg/min, bet vecāko laktāciju govīm 2,61 kg/min. Tā kā vecāko laktāciju govīm vidējais izslaukums bija augstāks – katrā slaukšanas reizē 10,99 kg (pirmpienēm 9,85 kg), slaukšanas laiks vecāko laktāciju govīm bija par 17 sekundēm ilgāks. Gan vecāko laktāciju govis, gan pirmpienes vidēji tika slauktas trīs reizes dienā.
Analizējot rādītājus pa laktācijas fāzēm, augstākais izslaukums vienā slaukšanas reizē bija līdz 100. laktācijas dienai – attiecīgi 11,35 kg, bet laktācijas beigu fāzē samazinājās līdz 9,45 kg. Piena atdeves ātrums lielākais bija laktācijas vidus fāzē (100.–200. laktācijas diena), kad tas sasniedza 2,75 kg/min. Mazākais piena atdeves ātrums tika novērots laktācijas sākuma fāzē – vidēji 2,49 kg/min.<.
Slaukšanas reižu skaits
Šajā pētījumā iesaistītajās saimniecībās katram robotam tika paredzētas 60 govis, taču zinātnieki norāda, ka ir saimniecības, kurās vidēji katram robotam ir paredzētas 52 govis. Vidējam izslaukumam vienā reizē vajadzētu variēt no 10 līdz 11 kg. Ja izslaukums vienā reizē ir pārāk liels, tas paildzina govs uzturēšanos robotā, līdz ar to kavē veiksmīgu pārējo govju kustību cauri robotam. Samazinot dzīvnieku skaitu uz vienu robotu, var palielināt slaukšanās reižu skaitu īpaši augstražīgiem dzīvniekiem, tādejādi izlīdzinot govju plūsmu kūtī.
Slaukšanās reižu skaita palielināšana virs četrām reizēm var atstāt ietekmi uz dzīvnieka veselību, jo pupu un tesmeņa mīkstie audi tiek pakļauti paildzinātai vakuuma ietekmei. Ilgākā laika periodā tas rada asinsvadu plīsumus un tesmeņa iekaisumus.
Polijas zinātnieki uzsver, ka, rūpīgi sekojot piena kvalitātes rādītājiem, izmantojot robotizēto slaukšanu, ir izdevies samazināt somatisko šūnu skaitu pienā. Ar somatisko šūnu skaitu līdz 100 tūkst. 1 ml piena robotizētajā slaukšanā vidēji ir 25% dzīvnieku, kamēr slaukšanas zālē 22%. No 100–200 tūkst. 1 ml robotizētajā slaukšanā vidēji bija 29% govju, izmantojot slaukšanas zāli, 22%. Slaukšanas zālē novēroja vairāk govju ar somatisko šūnu skaitu virs 200 tūkst. 1 ml piena.
Dzīvmasas izmaiņas
Vēl viens būtisks rādītājs, kam ļauj sekot slaukšanas robota Lely Astronaut menedžmenta sistēma, ir govs dzīvmasas izmaiņas. Dzīvmasas izmaiņas ir svarīgs rādītājs, kas ļauj spriest par govs veselības stāvokli. Laktācijas sākumā, kad govs vielmaiņa vēl nav pielāgojusies intensīvai barības uzņemšanai un piena ražošanai, svarīgi laikus pamanīt izmaiņas govs veselībā. Dzīvmasas krišanās var liecināt par to, ka govs neuzņem pietiekamā daudzumā barību, jo, piemēram, ir klibums un dzīvnieks jūt sāpes, līdz ar to nelabprāt pārvietojas, kā arī par dažādām vielmaiņas slimībām. Izprotot saistību starp kalcija maiņu, negatīvo enerģijas bilanci un dzīvmasas izmaiņām, var novērst smagāku saslimšanu un radītos zaudējumus. Govis, kurām ir pazemināts kalcija līmenis un dažādas vielmaiņas slimības, var zaudēt līdz pat 5 kg dzīvmasas. Vecāko laktāciju govīm dzīvmasas izmaiņas ir lielākas salīdzinājumā ar pirmpienēm. Pamanot dzīvmasas izmaiņas menedžmenta sistēmā, dzīvnieks jāizmeklē individuāli, noskaidrojot dzīvmasas samazināšanās iemeslus. Jāatzīmē, ka pirmajās 30 laktācijas dienās visas govis nedaudz zaudē dzīvmasu.
Ja saimnieks labi pārvalda saimniecībā izmantoto menedžmenta sistēmu, tad ganāmpulka pārvaldīšana ir ērta, tā ļauj taupīt gan laiku, gan naudu.
Robotizētās slaukšanas sistēmas strauji attīstās, tiek arī pilnveidotas to menedžmenta sistēmas. Piemēram, firmas Lely menedžmenta sistēma T4C (Time for cows) ļauj veiksmīgi pārvaldīt savu ganāmpulku, kontrolēt slaukšanas procesu, kā arī savienot un apmainīt datus starp Lely Astronaut slaukšanas robotu un Lely Vector automātisko ēdināšanas sistēmu.
