Gan tradīcijas, gan mūsdienas. Brīvdabas muzeja gadatirgus apvieno visas paaudzes 0
Jau kopš 1971. gada Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs katru gadu jūnija pirmajā nedēļas nogalē rīko amatnieku gadatirgu, kura pamatmērķis ir uzturēt tautas amatniecības tradīcijas. Šeit var iegādāties ar rokām gatavotas sadzīves lietas, drēbes, rotas, mēbeles, dārza skulptūras, pirts piederumus u. c., kas pēc tradicionālajām tehnoloģijām tapušas no dabiskajiem materiāliem.
Lietām ir pievienots sirds siltums, jo bez mīlestības neviens meistars nevarētu ilgi nostrādāt šajā nogurdinošajā profesijā. Jocīgā kārtā gadatirgus apvieno sevī gan tradīcijas, gan mūsdienas, jo ar rokām, no dabiskiem materiāliem gatavotas lietas ir ļoti mūsdienīgas un “zaļas”, planētas ilgtspēju veicinošas. Gadatirgus ir nozīmīgs arī pasaules kultūras kontekstā, jo maz ir tādu vietu, kur tā tiek kultivētas un vienkopus demonstrētas senās aroda prasmes. Piedevām Latvija atrodas robežjoslā, kurā jūtama lielo kaimiņu tautu slāvu, ģermāņu, somugru un skandināvu ietekme, kas mūsu atkal uzplaukstošo amatniecības tradīciju padara interesantāku.
Pieredzes apmaiņas vieta
Savā četrdesmit deviņu gadu pastāvēšanas laikā gadatirgus ir kļuvis par īstiem svētkiem dalībniekiem un patiešām kuplajam apmeklētāju skaitam. Gadatirgū ne tikai pērk un pārdod, tā ir satikšanās un profesionālās pieredzes apmaiņas vieta dažādu paaudžu tautas lietišķās mākslas izstrādājumu darinātājiem no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem un arī ārzemēm. Vienlaikus gadatirgus ir amatniecības sasniegumu skate un iespēja meistariem izstādīt un pārdot savus labākos izstrādājumus. Iespējams, gadatirgus ir otrs nozīmīgākais pasākums latviskas identitātes stiprināšanai pēc Dziesmu svētkiem. Tieši pateicoties gadatirgum, pieaudzis amatniecības prestižs un, ar katru gadu savstarpējās konkurences mudināts, aug izstrādājumu profesionālais līmenis. Ir divi gadatirgi. Vasaras sākumā izstādās meistari, kas turas tradicionālās amatniecības ietvaros, rudens pusē savu varējumu demonstrē meistari, kuriem tuva ir arī mūsdienīgāka forma, materiāli un paņēmieni. Šobrīd Brīvdabas muzejā vasarā notiek divi gadatirgi, tomēr neatkārtojami burvīgās muzeja gaisotnes cienītāji vēlētos vēl kādu… Jo katrs viesis ne tikai apmeklē tirgu, viņš ienirst arī tur valdošās latviskās mentalitātes dziļumos.
540 amatnieki
Arī šogad gadatirgus piedāvā apmeklētājiem dažādus tradicionālus, skaistus un noderīgus darinājumus, pulcējot vairāk nekā 540 labākos Latvijas amatniekus, no kuriem 57 gadatirgū piedalījās pirmo reizi. Kopēja tirgus taka stiepās ap 2,5 km. Tirgus laikā netika aizmirsta ne ēdināšana, ne izklaide. Vairāk nekā 185 Latvijas zemnieki un pārtikas ražotāji piedāvāja gan visu iemīļotas, gan mazāk ierastas garšas. Par tautisku ēdināšanu rūpējās 18 prominenti uzņēmumi, šeit varēja nobaudīt daudzu labāko Latvijas alus darītavu produkciju. Savu “ieliņu” bija aizņēmuši grāmatu tirgotāji. Gadatirgus laikā bija iespējams arī saplānot vasaras atvaļinājumu vai kādu piedzīvojumiem bagātu ceļojumu, jo muzeja celiņos viesojās tūrisma informācijas centri no visas Latvijas. Pasākuma laikā viesi varēja atpūtināt kājas un noklausīties gadatirgus kultūras programmu, ko veidoja skanīgi un jestri dažādu deju un muzikālo kolektīvu priekšnesumi. “Slepena” žūrija no muzeja darbinieku vidus katru gadu piešķir atzinības rakstus vairākās kategorijās. Diplomu par tradīciju uzturēšanu šogad saņēma Baiba un Einārs Dumpji, kā atraktīvākais tika novērtēts Rasmas un Gunāra Igauņu stends, bet diplomu par labāko stenda iekārtojumu saņēma kuldīdzniece Madara Apiķe.
