Gan projektiem, gan virzībai tirgū! Latvijas uzņēmumi saņems 113,5 miljonus eiro 8
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda finansējums paredz ievērojamu piešķīrumu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, attīstībai, kā arī to virzībai tirgū.
Programmā “Privāto pētniecības un attīstības (P&A) investīciju motivācija” Latvijas uzņēmumi saņems 113,5 miljonus eiro, kas būs pieejami laikā no 2023. gada līdz 2026. gada 30. jūnijam. Šo investīciju mērķis ir sekmēt jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, kā arī veicināt sadarbību starp nozarēm un paaugstināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru tautsaimniecībā.
Kādi projekti var rēķināties ar atbalstu? Pirmkārt, to varēs saņemt jauniem produktiem un tehnoloģijām nepieciešamās eksperimentālās izstrādnes un rūpnieciski komersantu individuālie pētījumi. Tāpat arī – sadarbības projektu pētījumi starp diviem vai vairāk komersantiem vai starp komersantu un zinātnisko institūciju. Investīcijas plānotas arī starpnozaru pētījumiem, kā arī starptautiskiem pētījumiem, piemēram, “Apvārsnis”, “Eureka”, “Eurostars” (dalības maksa, sadarbības veidošana, semināri u. c.). Visos gadījumos atbalsta intensitāte būs 25–80% atkarībā no P&A projekta veida un komersanta statusa.
Vienlaikus Ekonomikas ministrijā atzīst, ka kopējā ainā izaicinājumu netrūks. Šā brīža situācija ir tāda, ka Latvijas kopējie izdevumi P&A jomā būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Piemēram, 2019. gadā tie bija 195 miljoni eiro un veidoja 0,64% no valsts IKP, kamēr ES šis rādītājs bija 2,13%. Tātad ieguldījumu ikgadējā izaugsmes dinamika ir lēna. Saglabājoties esošajām tendencēm, Nacionālajā attīstības plānā definētais mērķis 2027. gadam – paaugstināt P&A izdevumus līdz 1,5% no IKP – visticamāk, netiks sasniegts. Tomēr nozīmīgākais izaicinājums P&A finansēšanā ir zemā uzņēmējdarbības sektora iesaiste. Uzņēmēju finansējums veido aptuveni ceturtdaļu no kopējiem ieguldījumiem P&A (0,16% no IKP 2019. gadā), kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji ES, kur uzņēmēji nodrošina vairāk nekā pusi no kopējā P&A ieguldījumu finansējuma.
Piešķīrumi klasteriem
Latvijā patlaban biznesa klasteru organizācijas apvieno vairāk nekā 500 mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī zinātnes un pētniecības institūcijas (piemēram, Latvijas koka būvniecības klasteris, Tīro tehnoloģiju klasteris “Cleantech”, Zaļo un viedo tehnoloģiju klasteris “Green Tech” u. c.). No valsts un ES naudas tiek finansēti 14 klasteri, kā arī astoņi kompetences centri, bet nākotnē plānota to konsolidācija. Proti, ar Atveseļošanas fonda investīcijām pasākumā “Klasteru programma” un pasākuma “Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros” tiks izveidoti pieci inovāciju klasteri viedās specializācijas jomās.
Šajos klasteros tiks iesaistīts plašs jau pastāvošo sadarbības tīklu loks, veicot tādas aktivitātes kā finansējuma piešķiršana jaunu, inovatīvu produktu izstrādei un attīstībai; eksporta veicināšanas aktivitātes; tīklošanās un pieredzes apmaiņas aktivitātes; atbalsts dalībai ES līmeņa pētniecības programmās un starptautiskos sadarbības tīklos; atbalsts Latvijas uzņēmumu iesaistei ES industriālajās aliansēs. Līdz ar to komersantiem tiks nodrošināts atbalsts ne tikai jaunu produktu izstrādē, bet arī šo produktu virzīšanai starptautiskajā tirgū.
Vērienīgi plāni
“Visas veiktās investīcijas ir ļoti labs piemērs, kā izveidot un attīstīt ražošanu Latvijas lauku reģionā,” teic SIA “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris. Uzņēmums atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenē un ir vienīgais ēveļskaidu plātņu ražotājs Baltijā. Rūpnīca uzbūvēta 2015. gadā, pārņemot 55 gadu fibrolīta ražošanas pieredzi no Jelgavas rūpnīcas. Sākot darbu Jaunlaicenē, uzņēmums investēja 5,5 miljonus eiro, kur daļa no ieguldījuma tika iekļauta ES struktūrfondu projektā. Tika uzstādītas pēcapstrādes iekārtas, kas veic plātņu kalibrāciju, apzāģēšanu, profilēšanu, šķirošanu, krāsošanu un sagatavošanu nosūtīšanai klientiem vajadzīgā izmērā un tonī. Toreiz no struktūrfonda projekta uzņēmums ieguva 0,6 miljonu lielu ES grantu.
Savukārt šogad “Cewood” sper nākamo soli, ražotnes paplašināšanā tuvāko divu gadu laikā ieguldot 20 miljonus eiro, no kuriem līdzās pašu līdzekļiem un banku kredītam lielākā daļa būs tieši ES fondu finansējums. Patlaban rūpnīcas kapacitāte ir 1,7 miljoni kvadrātmetru plātņu gadā, bet pēc paplašināšanas ražošanas apjomi trīskāršosies. “Visu sešu darbības gadu laikā, pakāpeniski attīstot ražošanu un veicinot realizāciju, esam paplašinājuši darba režīmu no vienas maiņas ar 30 darbiniekiem līdz triju maiņu darbam ar 120 darbiniekiem. Esam kļuvuši par vienu no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem reģionā. Rūpnīcai tiek piesaistīti galvenokārt vietējie reģiona darbinieki, kam cenšamies nodrošināt maksimāli labākus darba apstākļus un atalgojumu, kas ir lielāks par vidējo,” stāsta I. Ūdris.
Viņš arī norāda, ka liek cerības uz Atveseļošanās fonda atbalstu tehnoloģiju attīstībai. “Ar potenciālu struktūrfondu atbalstu esam sākuši infrastruktūras attīstības projektu, kura ietvaros tiek būvētas ēkas ražošanas paplašināšanai. Paralēli šobrīd intensīvi strādājam pie tehnoloģiskās ražošanas līnijas, nepieciešamajām iekārtām, mehanizācijas un automatizācijas. Arī šeit iespēju robežās mēģināsim piesaistīt kādus ES atbalsta pasākumus. Pašreiz notiek darbs ar bankām par iespējamo līdzekļu piesaisti, kā arī visu šo procesu salāgošanu ar EU fondu atbalsta pasākumiem.”
Novērtē investīcijas novadā
Būtiski faktori “Cewood” rūpnīcas vietas izvēlē bija ērtā transporta plūsma līdz Rīgas ostai, pieejamais darbaspēks, kā arī pašvaldības atsaucība. Jautāts, kā vērtē strauji augoša inovatīva uzņēmuma pienesumu reģiona attīstības stratēģijā, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers, norāda, ka “Cewood” ražotnes atvēršana ir ļoti nozīmīgs pēdējās desmitgades notikums. Tik liela apjoma investīcijas austrumu pierobežā ienākot reti, tādēļ pašvaldība to novērtē.
“Mums ir ļoti svarīgi, lai novadā strādātu progresīvi uzņēmēji, kas saskata potenciālas izaugsmes un inovāciju iespējas un izmanto tās. Te noteikti kā piemēru varu minēt “Cewood”, kā arī “Alūksnes putnu fermu”, “4 Plus” un vēl vairākus citus uzņēmumus,” tā Dz. Adlers. Viņš atzīst, ka pašvaldība ir izmantojusi visas iespējas, lai sniegtu atbalstu “Cewood” attīstībai, izveidojot industriālo zonu blakus teritorijā, palielinot elektrības jaudu, izbūvējot asfaltētu ceļu. Uzņēmumam turpinot investēt attīstībā, tiks vērtētas nākamās atbalsta iespējas.
“Novada attīstības pamatā ir veiksmīgi, lieli, eksportspējīgi uzņēmumi, kas var nodrošināt labi apmaksātas darba vietas. Ražošanas attīstība rada iespēju veidoties citiem uzņēmumiem, kas nodrošina pakalpojumus gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Katra darba vieta ražošanā rada vismaz divas jaunas darba vietas pakalpojumu nozarē, tādēļ pašvaldība turpinās aktīvu darbu pie ES finansējuma piesaistes komercdarbības veicināšanai,” saka Dz. Adlers.
Fonda nauda – dzīvokļu būvniecībā
Viņš arī teic, ka, vērtējot uzņēmējdarbības attīstību novadā, ļoti aktuāls ir jautājums par dzīvojamo fondu. Tieši tur plānots piesaistīt ES Atveseļošanās fonda finansējumu.
“Bez labi apmaksātām darba vietām cilvēkiem vajadzīgi arī mūsdienīgi sadzīves apstākļi un kvalitatīva dzīves vide, tādēļ cerīgi raugāmies uz Atveseļošanās fonda piedāvātajām iespējām. Novadā jau esam uzbūvējuši jaunu kultūras centru, šā gada beigās būsim nodrošinājuši iedzīvotājiem mūsdienām atbilstošu sporta infrastruktūras piedāvājumu.
Strādājam pie tā, lai novada ģimenēm būtu vienlīdzīgas iespējas nodrošināt bērniem augsti kvalitatīvu, attīstību veicinošu izglītības ieguves procesu bērnudārzos un skolās labi apmaksātu un motivētu pedagogu vadībā. Tāpat ceram, ka piepildīsies arī valdības dotie solījumi un tiks noasfaltēti vairāki novada iedzīvotājiem un uzņēmumiem nozīmīgi valsts ceļu posmi. Visi šie aspekti ir būtiski, lai novada teritorija būtu pievilcīga gan uzņēmumiem, gan tajos strādājošajiem speciālistiem.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
Kāpēc privāto pētniecības un attīstības investīciju finansēšanā vērojama zema uzņēmējdarbības sektora iesaiste?
