Latvijā gadā tiek stacionēti vismaz desmit tūkstoši pacientu ar diagnozi hipertensija. Piemēram, Lielbritānijā ar šādu diagnozi pacientus ārstē ambulatori, dzerot zāles un savlaikus samazinot asinsspiedienu, un neradot situāciju, ka cilvēku ar ātro palīdzību aizved uz stacionāru. 0
Novērsts infarkts un insults ir ieguvums, tāpēc būtu jāsarēķina, cik tādus gadā iespējams novērst, nevis jāskatās tikai, ka medikaments maksā dārgi, norāda Behmane un piebilst, ja par katru slimību grupu uztaisītu šādu pētījumu, tad varētu atrast, kur ir tie ieguvumi. Ja papildus ieguldītu hipertensijas ārstēšanā, tad varētu racionālāk izmantot stacionāriem piešķirto finansējumu.
Psoriāzes pacients Māris Ošlejs ir neizpratnē, kāpēc mūsdienīgos bioloģiskos medikamentus valsts apmaksā tikai tad, kad psoriāzes slimniekam slimība jau sasniegusi psoriātisko artrītu un viņš ir kļuvis par invalīdu. Bet vidēji smagi slimiem pacientiem šīs zāles valsts neapmaksā. Ošleju pēc ilgiem laikiem ir uzklausījusi veselības ministre Anda Čakša un apsolījusi parūpēties, lai 40 zvīņēdes pacientu varētu saņemt valsts apmaksātus bioloģiski aktīvus preparātus.
V. Dzērve nenodarbojas ar pacientu apskatīšanu katru dienu kardioloģijas klīnikā, bet ir pētnieks un redz visu panorāmu, kas attiecas uz kardioloģiju.
“Viena no medicīniskām procedūrām, par kuru pirms divdesmit gadiem pat nesapņoja, tagad ir transkatetra aortas vārstuļu implantācija. Ja aortas vārstulis sašaurinās, kas parasti notiek cilvēkiem, kuriem ir pāri 60 un 70 gadiem, tad ir iespējams caur artēriju tajā vietā, kur atrodas nolietotais vārstulis, implantēt jaunu. Apmēram 30% pacientu, kuriem ir šī patoloģija, nevar saņemt ķirurģisku palīdzību, jo viņiem ir dažādi sarežģījumi, tāpēc viņiem būtu nepieciešama šī medicīniskā procedūra. Esam rakstījuši vēstules augstākajām valsts amatpersonām, ka Latvijā gadā vajadzētu apmēram simts šādu procedūru un ka tam ir nepieciešams finansējums. Taču valsts nespēj nodrošināt šo programmu, un cilvēki kļūst invalīdi un nomirst,” stāsta V. Dzērve.
Augstākajām valsts amatpersonām jau kopš 2012. gada tiek rakstītas vēstules arī par antikoagulantu apmaksu mirdzaritmijas pacientiem, kas varētu novērst 283 insultu un 170 invaliditātes gadījumu, bet atbilde ir, ka naudas nav.
