Gan Dziesmu svētki, gan alus festivāls 0
Laikā, kad Mežaparka estrādes rekonstrukcijas projekts tikko kā izkustējies no mūžīgā sastinguma zonas, “Kultūrzīmes” viesojās Tallinas Kadriorga Dziesmu svētku estrādē, kurā dziesmas “lielās dienas” laikā parasti vienkopus sanāk ap simts tūkstošiem skatītāju un vienlaikus uzstājas ap astoņpadsmit tūkstošiem dziedātāju. 1988. gadā “Nakts Dziesmu svētkos” ik nakti esot ieradušies līdz pat ap 300 tūkstošiem skatītāju. Savukārt 1969. gadā, kad atzīmēja Dziesmu svētku simtgadi, uz skatuves atradušies rekorddaudz – 24 500 – dziedātāju. Parka kopējā teritorijā teorētiski iespējams atrasties gandrīz visiem Igaunijas iedzīvotājiem – 1 miljonam 300 tūkstošiem.
Noskaidrojām, kā igauņi apsaimnieko savu estrādi, kas pati spēj nopelnīt līdz pat deviņdesmit procentiem ikdienas izdevumu. Lai gan Rīgas un Tallinas Dziesmu svētku estrādes ir dzimušas aptuveni vienā un tajā pašā laikā – Mežaparka estrāde tika uzbūvēta 1955., bet Tallinā un Viļņā – 1960. gadā, to ietilpība un apsaimniekošanas metodes pamatīgi atšķiras. Pārliecinājāmies, ka igauņu piemērs Latvijai varētu būt pamācošs pēc tam, kad beigsies Mežaparka estrādes rekonstrukcija un būs jādomā, kā tai izdzīvot.
Apliecinot igauņu pragmatisko pieeju estrādes apsaimniekošanai Dziesmu svētku starplaikos, Tallinas Kadriorga Dziesmu svētku estrādes direktors Riho Rēmuss intervijā “Kultūrzīmēm” cita starpā teic: “Parks nevar pastāvēt un attīstīties tikai reizi četros gados un pārējā laikā būt slēgts. Organizējot dažādus, nenoliedzami arī finansiāli izdevīgus pasākumus, ir iespējams segt līdz pat deviņdesmit procentiem ikdienas izdevumu. Alus festivāla tradīcija ir nostiprinājusies un uzskatu, ka kauss alus nevienam neliek zaudēt savu cilvēcisko cieņu.”
Diānas Jances sarunu ar Riho Rēmusu un reportāžu no Tallinas Kadriorga Dziesmu svētku estrādes lasiet 26. jūlija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
