Valsts galvojumu izsniegšana jaunajām ģimenēm kavējas 0
Kārtējo reizi kavējas kopš jūlija solītais valsts atbalsts, galvojot par jaunajām ģimenēm ar bērniem, kuras gribētu aizņemties naudu pirmajam mājoklim – jau uzceltam vai jauna celtniecībai.
Latvijas Attīstības finanšu institūcijas “Altum” (agrākā Hipotēku un zemes banka) pārstāve Sandra Eglīte gan apgalvo, ka galvojumu programmas īstenošanā īpašu problēmu it kā neesot, ar tām komercbankām, kas būtu ieinteresētas izsniegt šādus kredītus, jānoslēdz sadarbības līgumi. Tā kā ar katru banku noslēgto līgumu saturs varot atšķirties, esot vajadzīgs laiks noteikumu saskaņošanai.
Šāds līgums pašlaik top, piemēram, ar “Swedbank”, kas līdz šim bijusi viena no lielākajām hipotekāro kredītu izsniedzējām valstī. “Swedbank” pārstāve Kristīne Jakubovska stāsta, ka par šiem galvojumiem bankas klienti jau taujājot. Kopš 12. septembra interesentiem piedāvā reģistrēties internetbankā, lai viņi pirmie saņemtu informāciju, kā ar valsts atbalstu varētu iegūt aizdevumus mājokļa iegādei.
Valsts galvojumu izsniegšana, kā šķiet, kavējas ne tikai līgumu saskaņošanas procedūru dēļ, kā to apgalvo bankās. To kavē baņķieru pretošanās Maksātnespējas likuma grozījumiem, kuri trešajam, galīgajam lasījumam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija sagatavoti jau pirms deputātu vasaras brīvdienām. Likuma grozījumi paredz krietni saīsināt parādu saistību dzēšanas termiņu, tāpat to sākotnējā redakcija paredzēja ieviest tā saukto nolikto atslēgu principu bankā ieķīlātajai mantai.
“Ceram, ka Saeima pirmsvēlēšanu gaisotnē nepieņems tādus Maksātnespējas likuma grozījumus, kas samazina kredītu pieejamību un padara šo programmu bezjēdzīgu,” saka “Swedbank” Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Ainars Balcers.
Arī Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) publiski devusi Saeimai mājienu, ka Maksātnespējas likuma grozījumos jāievēro kreditora un aizņēmēja intereses, tā, lai neapgrūtinātu iespējas ģimenēm saņemt kredītu pirmā mājokļa iegādei. Tādējādi pat muļķim top skaidrs, ka solītās valsts atbalsta programmas īstenošanas sekmīgs iznākums būs atkarīgs no tā, kādi būs Maksātnespējas likuma grozījumi, kurus trešajā un galīgajā lasījumā Saeimā plāno skatīt 25. septembrī.
Par pūliņiem ievirzīt valsts galvojumus baņķieriem vajadzīgajās sliedēs liecina arī tas, ka šodien LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis paraksta sadarbības memorandu par mājokļu kreditēšanas atbalsta programmu jaunajām ģimenēm. No memoranda satura redzams, ka ministrija, to parakstot, apņemtos veicināt finanšu resursu pieejamību mājsaimniecībām mājokļu apstākļu uzlabošanai ne tikai šīs valsts atbalsta programmas ietvaros, bet gādātu par tādu “juridisko vidi”, kāda izdevīga bankām.
Uzziņa
Noteikumi par valsts galvojumiem personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki nepilngadīgi bērni
Par ģimenēm valsts vārdā galvotu “Altum”, bet pašam aizņēmējam aizdevuma saņemšanai jādodas uz to komercbanku, kurai ar “Altum” būs noslēgts sadarbības līgums.
Valsts galvojums nozīmētu to, ka par galvojuma tiesu kredīta ņēmējam samazinātos banku prasītā pirmā iemaksa.
Galvojums nenozīmē, ka saruktu bankas izsniegtā aizdevuma kopsumma – tā kopā ar procentiem aizņēmējam būs jāatdod bankai tik un tā.
Galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – ja ģimenē ir viens bērns – 10% apmērā (maksimālais galvojuma apmērs – 10 000 eiro); ja divi – 15% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 15 000 eiro); ja trīs vai vairāk – 20% (maksimālais galvojuma apmērs – līdz 20 000 eiro).
Sagatavotie noteikumi neparedz ne vecuma ierobežojumu, ne arī to, ka ģimenei jābūt oficiāli reģistrētai.
Viedoklis
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Viktors Valainis: “Bankas pūlas apturēt Maksātnespējas likuma grozījumu pieņemšanu, šajā nolūkā šantažējot valdību un parlamentu ar valsts programmu pirmā mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm. Banku pārstāvji neoficiāli norāda, ka banku līdzdalība šajā programmā būšot atkarīga no Maksātnespējas likuma grozījumiem.
Bankas ir ieinteresētas, lai Latvijā saglabātos vecā sistēma, kas no cilvēka izsūc pēdējo. Taisnīgi būtu, ja cilvēks par kredītu atbild tikai ar savu ķīlu, nevis ar savu dzīvi, ienākumiem un personisko galvojumu. Pašlaik bankas jau sen ir atguvušas gan kredītos izsniegto naudu, gan par sviestmaizi pašas uzpirkušas atsavinātos dzīvokļus un pārdevušas tos ar milzu peļņu, vienlaikus turpinot piedzīt naudu no savulaik nelaimē nokļuvušajiem cilvēkiem.
Uzsvēršu, ka Maksātnespējas likuma grozījumi nemaz neparedz “nolikto atslēgu principa” ieviešanu, tie tiks virzīti citā likumā. Bankas atklāti melo, ka Maksātnespējas likuma grozījumi paredz šāda principa ieviešanu, kas tādējādi it kā apdraudot visu kreditēšanas sistēmu.”
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa: “Valsts atbalsts mājokļa iegādei būs piemērotākais risinājums tām ģimenēm, kam šobrīd nepietiek savas naudas kredīta pirmās iemaksas segšanai. Valsts galvojums nenozīmē, ka ģimenei no valsts puses tiks piešķirta nauda – šī būs iespēja nezaudēt laiku pirmās iemaksas uzkrāšanai. Piemēram, ja ģimene ar diviem bērniem gribēs iegādāties padomju laika sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā par kopējo summu 44 100 eiro, banka novērtēs ģimenes maksātspēju un kredīta saņemšanai tiks noteikta nepieciešamā pirmā iemaksa 25% apmērā no kopējās kredīta summas. Valsts atbalsta programmas ietvaros būs iespēja saņemt galvojumu 15% apmērā. Tas nozīmē, ka ģimenei pašai būs nepieciešams nodrošināt pirmo iemaksu tikai 10% apmērā. Mājokļa iegādei un kredīta saņemšanai vēl jārēķinās arī ar darījuma noformēšanas izmaksām.”
