Galviņš – Ozoliņa pēctecis 0
Hokeja komandai Rīgas “Dinamo” trīs gadus bija kapteinis ar lielo burtu – Sandis Ozoliņš. Tagad par viņa pēcteci iecelts Guntis Galviņš. Vērtējot no malas – negaidīti. Jā, talsenieks jau iepriekšējā sezonā kļuva par aizsardzības līderi, un nekad nav bijis šaubu, ka Galviņš var aiz sevis pavilkt komandu laukumā. Bet ģērbtuvē un sadzīvē?
Pleci kļuvuši smagāki
Galviņu par kapteini izraudzīja komandas galvenais treneris Peka Rautakallio, konsultējoties ar saviem asistentiem. “Viņš grib būt kapteinis, rāda komandai piemēru, katru dienu smagi strādā treniņos, teicami spēlē. Guņa ir labs kapteinis mūsu komandai,” par lēmuma pareizību pārliecināts galvenais treneris. Kapteiņa asistenti ir Mārtiņš Karsums un Raitis Ivanāns.
Gadu pirms “Dinamo” atjaunošanas Galviņš sezonas pirmajā pusē pameta komandu “Rīga 2000”, jo bija sagājis ragos ar tās toreizējo galveno treneri Normundu Sējēju. Nākamajā vasarā Sējējs jau bija pie “Dinamo” ratiem, tāpēc sākumā Galviņam iedeva tikai pārbaudes laika līgumu. Taču talsenieks jau toreiz bija pieejamo Latvijas aizsargu pirmajā četrniekā, tāpēc viņu nevarēja nepaņemt.
Šodien ar spēli Prāgā pret “Lev” Galviņš sāks piekto sezonu “Dinamo” kreklā. Jau pavisam citā statusā, ar kuru pagaidām apradis tikai daļēji. “Droši vien tikai pēc sezonas varēšu pateikt, ko nozīmē būt par kapteini. Nekad šāda loma man nav uzticēta, daudz kas jāmācās – jāpievērš komandai papildu uzmanība, jāuzmundrina, jābūt saiknei starp treneriem un hokejistiem. Pleci kļuvuši smagāki,” atzīst Guntis Galviņš.
Pēc treniņu nometnes Valmierā Rautakallio izsaucis Gunti uz pārrunām, piedāvājis kapteiņa godu un devis laiku pārdomām. “Pāris dienas padomāju un piekritu, taču arī pateicu trenerim, ka vēl esmu jauns un viens netikšu galā,” atceras 26 gadus vecais aizsargs. “Spēlētājam ir vieglāk – izej laukumā, izdari savu darbu, un viss, bet kapteinim vēl jāpalīdz pārējiem, jākontaktējas ar kluba vadītājiem. Galva pilna arī ar citām ziņām, ne tikai hokeju. Bet vienlaikus tā ir arī liela cieņa, pavisam noteikti nenāksies nožēlot, ka piekritu.”
Var savākt arī leģionārus
Pekas piedāvājums Gunti neesot pārsteidzis, jo jau iepriekšējā sezonā esot jutis lielu trenera uzticību un par komandas kapteini iecelts ticis jau vienā Špenglera kausa izcīņas spēlē. Komandas personāls atceras, ka puisis tad kļuvis nopietnāks un ar uzdevumu ticis galā.
“Dinamo” treneris Artis Ābols: “Galviņš ir pretrunīga, tomēr diezgan spēcīga un harismātiska personība, ar izteiktu savu “es”. Iepriekšējā sezona viņam bija ļoti laba, tādēļ nolēmām, ka tas viss kopā varētu labi saliedēt komandu.” Viņsezon Galviņš kļuva par “Dinamo” rezultatīvāko aizsargu (54 spēlēs 8+22 un +11 lietderība), tagad viņa loma būs vēl atbildīgāka. Jau agrāk Guntis daudz kontaktējies ar “Dinamo” leģionāriem, tāpēc angļu valoda problēmas nesagādā un spējot savākt arī ārzemnieku galu.
Jau no “Dinamo” pirmsākumiem Galviņa pārziņā ir ģērbtuvē skanošās mūzikas repertuārs. “Dīdžejam būt ir viņa mūža darbs, un nekas nav mainījies,” smej pārinieks aizsardzībā Krišjānis Rēdlihs. “Guntis uzklausa un reizēm izpilda arī citu spēlētāju vēlmes, bet principā viņam ir savs domu gājiens, repertuāru atjauno katru nedēļu.”
Komandas biedri teic, ka Galviņa iecelšana par kapteini nav izbrīnījusi. “Viņš ilgus gadus spēlē “Dinamo” un bijis viens no līderiem. Pelnīti kļuva par kapteini un, manuprāt, tiks galā. Viņam piemīt līdera īpašības, kas ir ļoti svarīgi kapteinim, var uzmundrināt komandu,” teic uzbrucējs Juris Upītis.
Liels pārbaudījums
Kļūstot par Sanda Ozoliņa pēcteci Rīgas “Dinamo” kapteiņa amatā, jāņem vērā arī priekšgājēja spēcīgā aura. Situāciju zināmā mērā var salīdzināt ar Latvijas prezidenta krēslu, kurā Valdis Zatlers nomainīja Vairu Vīķi-Freibergu.
Juris Upītis gan norāda, ka komanda Sanda teikto nebūt nav klausījusies atplestām mutēm: “Mēs visi komandā esam vienādi, īpaši neinteresē, kur kāds iepriekš ir spēlējis un ko izdarījis. Man pilnīgi vienalga, vai kapteini sauc Ozoliņš vai Galviņš, abus uzklausu līdzvērtīgi.”
“Ja nu kas jāmaina Latvijas hokejā, tad vispirms domāšana. Spēlētājs nevar vienmēr cerēt, ka kāds ienāks ģērbtuvē un pateiks, ka jādara tas, tas un tas. Viņiem jābūt gataviem spēlēt. Te ir laiks un telpa, kur katrs savā ziņā var būt par kapteini – ar savu piemēru,” Rautakallio cer, ka nepieciešamības gadījumā katrs dos savu ieguldījumu kaujinieciskas atmosfēras radīšanā, negaidot īpašu kapteiņa vai trenera uzrunu.
Ābols uzskata, ka Galviņu nemaz nevar salīdzināt ar Ozoliņu: “Sandis ir vienīgais Latvijas hokejists, kas izcīnījis Stenlija kausu, spēlētājs ar vārdu pasaules hokeja mērogā. Viņš jebkurā komandā ir Sandis Ozoliņš, kuru pārējie uzlūko ar lielu pietāti. Kapteiņi ir dažādi – vieni klusē, otri runas saka, trešie ir paraugi ar savu spēli. Guntis ir trešais variants, ar lielu neatlaidību, cīņassparu. Skaidrs, ka šī sezona viņam būs liels pārbaudījums, jo ne visiem kapteiņa atbildība ļauj parādīt labāko spēli laukumā.”
Ozoliņa autoritāte īpaši izpaudusies “Dinamo” iepriekšējā galvenā trenera Jūliusa Šuplera laikos. Ar Rautakallio situācija mazliet mainījās. Kā saka komandas pārstāvji – tagad arī galvenais spēj kārtīgi pateikt, ko sagaida no spēlētājiem laukumā.
Publiskās uzrunas
Guntis Galviņš atzīst, ka iepriekšējos gados esot šo to iemācījies arī no Sanda. “Komandas cieņa un respekts gan vēl jāiegūst. Visu laiku jābūt piemēram, katru dienu augstā līmenī. Jābūt nopietnākam. Nevar vairs skraidīt apkārt un muļķoties,” tā Guntis.
“Galviņš nemaz nemēģina atdarināt Ozoliņu, un tas arī nebūtu iespējams. Viņi ir pilnīgi dažādi cilvēki,” saka Krišjānis Rēdlihs. “Guntim patīk būt par kapteini, uzņemties līdera lomu. Tagad viņš cenšas pāriet nākamajā pakāpē, un domāju – būs labs kapteinis.”
Guntis nav no runīgākajiem sportistiem. Taču kā Latvijas populārākās sporta komandas priekšstāvim nāksies arī publiskos pasākumos ņemt rokās mikrofonu. “Man jau tādas lietas ne īpaši patīk, bet, ja jādara, tad jādara,” viņš gatavs arī šiem pienākumiem.
