Padoms zemniekam. Galviņkāpostu uzglabāšanas ekonomika 0
Analizējot pēdējo gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) bruto seguma aprēķinus, nākas secināt, ka galviņkāpostu ilgstoša uzglabāšana audzētājam nereti rada zaudējumus.
Pēc bruto seguma 2016. gadā, pārdodot vēlo galviņkāpostu ražu tieši no lauka, audzētājs varēja gūt bruto peļņu 1778 EUR/ha (ja vidējā ražība 40 t/ha un vidējā realizācijas cena 0,17 EUR/kg). Turpretī 2017. gadā ar ražību 45 t/ha un realizācijas cenu 0,13 EUR/kg bruto segums bija tikai 451,28 EUR/ha, 2018. gadā ar ražību 40 t/ha – 440,70 EUR/ha. Kāpostu uzglabāšana tikai 2 mēnešus ilgi (tas ir, līdz gadumijai, ja vāc oktobrī) samazināja bruto segumu līdz 1209 EUR/ha 2016. g. un radīja zaudējumus 88,72 EUR/ha un 39,3 EUR/ha attiecīgi 2017. un 2018. g. Ja kāpostu uzglabāšana ilgst vismaz līdz marta beigām (tas ir, 5 mēnešus), zaudējumi ir vēl lielāki.
Latvijā komerciālas galviņkāpostu platības ir ļoti stabilas un jau vairākus gadus turas 550–600 ha līmenī. Lielākā daļa kāpostu tiek audzēti uzglabāšanai un turpmākai realizācijai svaigā veidā vai skābēšanai ziemas periodā. Lai gan daudzi zemnieki nezina ne tikai savas produkcijas pašizmaksu, bet pat novāktās ražas daudzumu rudenī un uzskaita tikai pārdotās preces daudzumu, nebūtu iespējams neievērot tik lielus zaudējumus, ja tie būtu patiesi.
Vai aprēķinos pieļauta kļūda? Vai tie patiesi ir gaužām tālu no realitātes? Vai tomēr faktiskie zaudējumi paliek neievēroti un tos nosedz peļņa no citu produktu ražošanas?
Mēģināsim kopīgi aprēķināt uzglabājamo galviņkāpostu pašizmaksu un analizēt to.
Pašizmaksas struktūra
Šajā rakstā izmantotie dati atšķiras no bruto seguma 2018. gada datiem, lai pievērstu lasītāja uzmanību šķietamiem sīkumiem. Tāpat kā LLKC bruto seguma aprēķinos visas cenas norādītas bez PVN.
Uzglabāšanai paredzēto galviņkāpostu optimālā augu biezība ir atkarīga no konkrēta hibrīda, bet lielākajai daļai tā ir tuvu 35 000 augu/ha. Vismaz ar tādu aprēķinu zemnieki mēdz pasūtīt un iegādāties sēklas. Vieni audzētāji zina, cik tieši izstāda katra hibrīda dēstus 1 ha, citi rīkojas pēc principa cik izauga, tik iestādīju.
Dēstu cena (vai pašizmaksa) ir ļoti lielā mērā atkarīga no siltumnīcas apkures izmaksām un roku darba patēriņa. Audzējot kasetē, jārēķina arī kasešu cena, arī tad, ja kasetes tiek izmantotas gadu desmitiem. Praksē tās tomēr tik ilgi neizmanto, vidēji 5–10 gadus atkarībā no materiāla. Latvijā izplatītākas ir daudzgadīgas Somijā ražotas kasetes, ko izmanto daudzi lielaudzētāji, un firmas Teku/Pöppelmann plānsienu kasetes, kas ir lētākas, bet ar īsāku kalpošanas laiku. Tāpat daži audzētāji izmanto Polijā pirktos dēstus. Izmaksas roku darbiem ir atkarīgas no sējas paņēmiena un laistīšanas veida. Sējot ar rokām un laistot ar šļūteni, tās ir lielākas, nekā sējot ar sējmašīnu (kaut vai primitīvu) un laistot ar stieni. Cits nopietns izmaksu postenis ir kūdras substrāts un tā piegāde. Ja izmanto pirkto, izmaksas šķiet augstākas, bet rūpnieciski ražotie substrāti parasti ir vienmērīgāk sajaukti nekā pašu gatavotie un nodrošina lielāku stādīšanai piemēroto dēstu iznākumu.
Aprēķinos pieņemsim, ka 1000 dēstu cena ir 50 EUR/1000 gab. (LLKC bruto segumos 2016. –2018. tā neizprotamu iemeslu dēļ svārstās no 49,80 līdz 60 EUR/1000 gab.). Tāpat kā LLKC aprēķinos pieņemsim, ka mēslošanai izmantoti kompleksie mēslojumi (12–8–16) 400 kg/ha, kālija hlorīds 200 kg/ha un superfosfāts 200 kg/ha, kaut gan no agrotehnikas viedokļa labāks būtu kālija sulfāts. Tiek paredzēta papildmēslošana caur lapām ar Omex Bio–20 (2 l/ha). Izdevumi mēslošanas līdzekļiem 2018. g. veidoja 220,54 EUR/ha.
Augu aizsardzības shēma bruto segumos vairs netiek paskaidrota, pieminēti vien herbicīdi un insekticīdi. Fungicīdi, kas ir nepieciešami, lai izaudzētu veselīgus, uzglabāšanai piemērotus kāpostus, tiek ignorēti, tāpat kā kalciju saturošie mēslojumi. Pavisam ir paredzēti 6 smidzinājumi sezonā, ar ko praksē parasti nepietiek. Viena smidzinājuma veikšana 2016. g. izmaksāja 28,50 EUR/ha, bet 2017. un 2018. g. – 19,38 un 19,94 EUR/ha. Pavisam augu aizsardzības pasākumi 2018. g. izmaksāja 314,44 EUR/ha.
Aprēķinā ir paredzēti izdevumi tīkla maisiem (ietilpība 15 kg), bet ne konteineriem. Izdevumi maisiem ir vienreizēji, konteineru izmaksas praksē tiek sadalītas vairākos gados atkarībā no to amortizācijas laika. Konteineru cena ir atkarīga no materiāla (koka vai metāla), ražotāja (pašu gatavotie vai pirktie) un nolietošanās. Šajā aprēķinā pieņemta cena 15 EUR/sezonā. Koka daļas paaugstināta gaisa mitruma apstākļos mēdz pūt, bet naglas rūsēt, tāpat, saliekot konteinerus vienu virs otra, kā pagādās (sevišķi uz nelīdzenas grīdas), nereti priekšlaikus sabojājas pirmā stāva konteineru daļas. Konteineru ietilpība ļoti lielā mērā ir atkarīga no galviņu lieluma un formas. Atsevišķiem hibrīdiem (piemēram, ‘Unifor’ F1 un ‘Kilazol’ F1) ietilpst 570–580 kg galviņu standarta konteinerā, kurā parasti ietilpst 500–520 kg citu šķirņu galviņu, jeb par 10% vairāk. Aprēķinā ir pieņemts, ka vidēji konteinerā ietilpst 500 kg kāpostu.
LLKC aprēķinā ir pieņemts, ka 1 tonnas uzglabāšana aukstuma kamerā izmaksā 6 eiro mēnesī. Šeit salīdzināsim uzglabāšanu divus un piecus mēnešus (no oktobra beigām līdz marta beigām).
Uzglabāšanas laikā kāposti elpo, tādēļ zaudē masu. Lai samazinātu svara zudumus, tos uzglabā temperatūrā tuvu 0 oC. Šādos apstākļos svara zudumi ir minimāli un veido 1,5–2% mēnesī. Ja kāposti ir inficēti ar pelēko vai balto puvi, bakteriozi u. tml., tripšu invadēti vai pārāk jutīgi pret zemu temperatūru (kas ir raksturīgi atsevišķiem hibrīdiem), ražas zudumi mēdz būt ievērojami lielāki, līdz pat 30–50% piecu mēnešu laikā.
LLKC aprēķinos ir pieņemts, ka 1 tonnas kāpostu transportēšanas izmaksas ir 0,13 EUR/km, pārvadājot 6 t 140 km attālumā (tā tas tradicionāli tiek aprēķināts bruto segumā). Šeit runa ir par gatavā produkta transportēšanu pircējam, neņemot vērā ražas pārvešanu no lauka uz glabātavu. Faktiskās izmaksas mēdz būt augstākas atkarībā no lauku lieluma un to attāluma no glabātavas. Tieši uz šī izmaksu posteņa rēķina svaigo galviņkāpostu pašizmaksa nelielajās saimniecībās, kur lauki atrodas glabātavas tuvumā, mēdz būt zemāka nekā lielsaimniecībās, kas dažkārt ir spiestas augu sekas dēļ audzēt ražu kaimiņu pagastā.
Ir svarīgi atcerēties, ka uzglabājamie galviņkāposti jāvāc ar rokām, kaut gan roku darbs nav lēts un trūkst cilvēku, kas to varētu darīt. Ar kombainu novāktas galviņas vairāk sasitas un vairāk bojājas uzglabāšanas laikā. Turklāt kāpostu kombaini ir dārgi.
Ja galviņkāpostu ražība ir 40 t/ha, realizējot oktobrī no lauka, tiešās izmaksas uz 1 ha 2018. g. bija 5237,00 eiro un 1 kg produkcijas pašizmaksa 0,13 eiro. Ja vidējā ražība ir 60 t/ha, izmaksas uz 1 ha pieaug uz ražas novākšanas un transportēšanas rēķina līdz 6507,00 EUR/ha, bet pašizmaksa samazinās līdz 0,11 EUR/kg. Atcerēsimies, ka faktiskā pašizmaksa ir augstāka. Tai klāt nāk algas saimniecības administrācijai, kā arī sociālais nodoklis, tāpat biroja uzturēšana un dažas citas saimniecības kopējās izmaksas. Jo lielāka ir saimniecība, jo lielākas ir arī šīs parasti neuzskaitītās sadalāmās izmaksas. (Tieši tāpēc būtu ļoti noderīgi zināt zinātniski aprēķināto saimniecības optimālo lielumu.)
Pašizmaksas struktūrā (sk. 1. tab.) galvenie pašizmaksas posteņi atkarībā no ražības ir dēsti (27–33%), ražas novākšana (22–26%) un transportēšana (14–17%), kā arī sagatavošana realizācijai (9–11%). Tieši šo posteņu optimizēšana dod iespēju reāli samazināt ražošanas izmaksas, nevis mēslojums un augu aizsardzības līdzekļi, uz kā rēķina zemnieki dažkārt cenšas ietaupīt. (Cita lieta, ja mēslojums un AAL jāiegādājas brīdī, kad ražotājam trūkst apgrozāmo līdzekļu.) Lai kāpostu ražošana būtu rentabla, pietiek, ja pārdošanas cena oktobrī un novembrī būtu virs pašizmaksas. Pēc biedrības Latvijas dārznieks ražotāja cenas monitoringa datiem, galviņkāpostu cena 2016.–2018. g. oktobrī svārstījās no 0,17 EUR/kg (2016. gadā) līdz 0,30 EUR/kg (2018. gadā neražas dēļ visā Eiropā). Ar pašizmaksu 0,12–0,14 EUR/kg ir izdevīgi iespējami vairāk pārdot tieši rudenī, diemžēl tirgus ietilpība to neļauj
Puves palielina zaudējumus.
Tieši rudenī gūta peļņa nosedz ziemas nestos zaudējumus. Būtu interesanti salīdzināt kāpostu pārdošanas apjomus pa mēnešiem, bet katrā saimniecībā tie ir atšķirīgi.
Pašizmaksa uzglabājot
Kas notiek ar pašizmaksu, ja kāposti tiek uzglabāti? Salīdzināsim to uzglabāšanas izmaksas divu un piecu mēnešu laikā (sk. 2. tab.), pieņemot ideālo variantu, ka svara zudums ir tikai elpošanas dēļ (parasti tie ir daudz lielāki).
Jau pēc divu mēnešu uzglabāšanas 1 kg produkcijas pašizmaksa pārsniedz 0,14 EUR/kg, bet pēc pieciem mēnešiem tā pārsniedz 0,18 EUR/kg.
Pēc biedrības Latvijas dārznieks ražotāju cenas monitoringa datiem, vairākus pēdējos gadus galviņkāpostu cena rudens–ziemas sezonā ir stabila un turas 0,16–0,18 EUR/kg līmenī, ļoti nedaudz pieaugot sezonas beigās. Izņēmums ir pēdējā 2018./2019. g. sezona, kad pērnā sausuma dēļ visā Eiropā galviņkāpostu trūka un cenas pirmo reizi pa vairākiem gadiem bija pietiekami labas, tāpēc ilgstoša uzglabāšana atmaksājās.
Kā var samazināt tiešās izmaksas?
Galviņkāpostiem ir augsta ražība, tādēļ pašizmaksas vai vidējās realizācijas cenas izmaiņas pat tikai par 0,01 EUR/kg var pārvērsties peļņā vai zaudējumos, kas no hektāra mērāma pat trīs un četru ciparu skaitļos. Vidējā uzglabājamo kāpostu ražība Latvijā ir ap 70 t/ha, bet skābējamiem hibrīdiem (ko arī uzglabā vairākus mēnešus, pakāpeniski pārstrādājot) tā pārsniedz pat 100 t/ha, bet pērn sausuma dēļ ražība bija zemāka, tāpēc šoreiz aprēķinos tiek salīdzināta ražība 40 t/ha (kā tas ir LLKC Bruto seguma aprēķinos) un 60 t/ha.
Lielākie izmaksu posteņi ir izdevumi par uzglabāšanu, konteineriem, ražas novākšanu un transportu. Uzglabāšanas izdevumus lielākoties veido telpu uzturēšana un elektroenerģijas patēriņš ventilatoru un dzesētāju darbināšanai. Tos var mazināt, vienīgi racionālāk izmantojot telpu, proti, pareizi izvietojot konteinerus. Konteineru ietilpība ir atkarīga no galviņu lieluma un formas. Sīkākas, apaļākas galviņas satilpst vairāk nekā lielas, plakani apaļas. Ir selekcionēti hibrīdi, kas dod iespēju palielināt konteineru (tātad arī kameras telpas) izmantošanas efektivitāti par 10%. Tas ļauj attiecīgi pazemināt galviņkāpostu pašizmaksu.Analizējot pēdējo gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) bruto seguma aprēķinus, nākas secināt, ka galviņkāpostu ilgstoša uzglabāšana audzētājam nereti rada zaudējumus.
Cita iespēja mazināt uzglabāšanas izmaksas ir optimāla konteineru izvēle. Pašlaik gandrīz katrā saimniecībā konteineru iegādes cena, kā arī konteineru izmēri un kvalitāte ir atšķirīgi. Visvairāk variē pašdarināto koka konteineru cena, kvalitāte un kalpošanas ilgums. Atkarībā no materiāla un montāžas darba viena konteinera iegādes cena ir no EUR 50 līdz pat EUR 100 un kalpošanas laiks no 3–4 līdz 6–7 gadiem. Atsevišķās saimniecībās izmanto relatīvi lētus paštaisītos metāla konteinerus, tādēļ tur uzglabājamo kāpostu pašizmaksa ir ievērojami zemāka.
Optimizēt darba organizāciju ir grūtāk, jo uzglabājamo galviņkāpostu novākšana ar kombainu pasliktina to uzglabāšanas spējas, tādēļ tik un tā raža jāvāc ar rokām. Transporta darbu izmaksas ļoti lielā mērā ir atkarīgas no lauku atrašanās vietas un ceļu stāvokļa. Lietainajā 2017. gada rudenī ražas transportēšana no lauka izmaksāja daudz vairāk nekā parasti.
Puves palielina zaudējumus
Svara zudumi puves dēļ pat tikai 15% no sākotnējās masas palielina kāpostu pašizmaksu pēc piecu mēnešu uzglabāšanas līdz 209 EUR/t ar ražību 40 t/ha un līdz 183,0 EUR/t ar ražību 60 t/ha. Ja zudumi ir 20%, pašizmaksa pieaug līdz 218,00 EUR/t un 191 EUR/t atkarībā no ražības.
Lai mazinātu puves radītos ražas zudumus, jāizvēlas pareizs fungicīds un tas arī atbilstoši jālieto. Svarīgi laikus precīzi noteikt slimības ierosinātāju, jo tieši no tā ir atkarīga augu aizsardzības shēmas efektivitāte. Tāpat jāņem vērā, ka sabalansēta mēslošana veicina augu dabisko imunitāti. Ir zinātniski pierādīts, ka kāpostu izturību pret infekcijas slimībām palielina optimālais nodrošinājums ar kalciju (svarīgas ir arī proporcijas K:Ca, Mg:Ca un NH4:Ca) un sēru, kā arī mikroelementiem.
Cits svarīgs faktors ir šķirņu izvēle. Ne vienmēr ražīgākā šķirne nodrošina zemāku pēc uzglabāšanas realizēto galviņkāpostu pašizmaksu. Pirms dažiem gadiem Holandē tika salīdzināta sešu uzglabājamo galviņkāpostu hibrīdu (‘Rivera’ F1, ‘Unifor’ F1, ‘Unico’ F1, ‘Reaction’ F1, ‘Kilazol’ F1, ‘Bingo’ F1, ‘Storema’ F1 un ‘Colmar’ F1) ražība oktobrī uz lauka un februāra beigās, pēc četru mēnešu uzglabāšanas 0 oC temperatūrā. Rudenī pati ražīgākā bija šķirne ‘Bingo’ F1 (130 t/ha), bet februāra beigās slimību (gredzenplankumainības un baltkreves) dēļ tās ražība saruka par 25% līdz 98 t/ha. Savukārt rudenī mazāk ražīga hibrīda ‘Storema’ F1 (120 t/ha) ražība februārī bija 114 t/ha. Līdz ar to ‘Bingo’ F1 ražas pašizmaksa Latvijas apstākļos būtu 115 EUR/t un ‘Storema’ F1 – 101 EUR/t. Starpība ir būtiska!
Latvijā lielākus ražas zudumus uzglabāšanas laikā izraisa citas infekcijas, arī pieejamo fungicīdu klāsts ir cits, tādēļ mūsu zemniekiem pašiem jāvēro, kuri hibrīdi vislabāk uzglabājas konkrētas saimniecības apstākļos.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”
