Foto – Olga Bikova

Galvenajā lomā – smiekli
 0

Rīgas Krievu teātrī pirmizrādi piedzīvojusi jauna, Izraēlas viesrežisora Jevgeņija Arjē iestudētē ebreju rakstnieka un provokatīvā dramaturga Hanoha Levina luga “Jakišs un Pupče”, ko paši izrādes veidotāji nodēvējuši par ļoti skumju komēdiju ļoti smieklīga orķestra pavadījumā. 


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums
7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā
DHL lidmašīnas avārija Viļņā: traģisks negadījums vai Krievijas sabotāža? Publicēta pilotu un lidojuma kontrolieru saruna pirms traģēdijas… 152
Lasīt citas ziņas

“Liriska komēdija ar savdabīgu skumju piedevu, kādas mūsu teātrī neuzved bieži,” tā par topošo izrādi teic galvenā varoņa, Jakiča lomas atveidotājs, aktieris Anatolijs Fečins. Viņa varonis ir nabadzīgs, turklāt vēl neglīts jauns cilvēks, kurš mēģina nodibināt savu sabiedrības šūniņu, proti, ģimeni, taču tas izrādās gana grūts uzdevums sabiedrībā, kur izskatam ir tik milzīga nozīme, raisot ne vienu vien pārdzīvojumu un pārpratumu. Tomēr kāzas ar līgavu, vārdā, Pupče (Jekaterina Frolova), tiek nosvinētas, taču ģimenes laime nepienāk: Jakišam neizdodas ieraudzīt sievā savu sapņu sievieti. Lai palīdzētu jaunajam pārim izveidot pilnvērtīgu ģimenes dzīvi, iesaistās radi…

“Šī nav sadzīves komēdija, drīzāk kaut kas no klaunādes,” piebilst A. Fečins. Tomēr autora un režisora humora izjūta ir universāla, manuprāt, saprotama un uztverama ikvienam. Jevgēņijs Arjē ir starptautiski pazīstams režisors – kad uzzinājām, ka būs iespēja strādāt kopā ar viņu, satraukums bija pamatīgs – to gribēja visi. Uzskatu, man ir laimējies, turklāt vēl dota iespēja spēlēt galveno vīriešu lomu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr, kā uzsver režisors J. Arjē, kuram šī Rīgas Krievu teātrī ir jau trešā izrāde, šoreiz galvenajā lomā ir… smiekli.

“Mūsu dzīve ir nejēdzīgu situāciju, mazu un lielu drāmu, bet reizēm pat traģēdiju virtene. Vienīgais, kas mūs samierina ar to, ir ironija. Smiekli,” saka režisors. J. Arjē uzskata – izcilais rakstnieks Hanohs Levins rakstījis šo lugu, “rotājies” ar klauna degunu.

“Kas notiek ar cilvēku, kad tas uzliek šo degunu? Viņa acis plaši atveras: vai patiesi viss ir tik muļķīgs, neveikls un kroplīgs, kā izskatās? Un viņš – līdzīgi kā bērns – iepazīst pasauli no jauna.”

Strādāt kopā ar Izraēlas viesrežisoru ir bauda – viņš esot īsts ideju ģenerators, turklāt nemitīgi nostādot aktierus neveiklās situācijās, no kurām pašiem jāizķepurojas, stāsta Krievu teātra aktieri. “Ļoti ceru, smieklu būs daudz, tomēr vēl vairāk ceru, ka mūsu stāsts liks arī aizdomāties, paraudzīties apkārt un ieraudzīt tos, kas mums apkārt. Būs ne tikai smieklīgi,” piebilst A. Fečins.

Izrāde ievedīs skatītāju kāzās, kurās, saprotams, jāskan arī “dzīvajai” mūzikai. Kompozīciju autors Avi Benjamins ir režisora J. Arjē kolēģis, komponists un teātra “Gešer” muzikālais vadītājs. Savukārt par kāzu dekorācijām jeb skatuves iekārtojumu parūpējies teātra “Gešer” galvenais mākslinieks Mihails Kramenko, kurš veidojis scenogrāfiju Nacionālajam teātrim “Gabima”, Haifas teātrim, Izraēlas Nacionālajai operai, viņš ir arī Izraēlas Teātra akadēmijas prēmijas “Labākā scenogrāfija” laureāts.

Reklāma
Reklāma

 

VARBŪT NODER

Režisors – Jevgeņijs Arjē (Izraēla).

Režisora palīdze – Inga Grams.

Scenogrāfs un kostīmu mākslinieks – Mihails Kramenko (Izraēla).

Komponists – Avi Benjamins (Izraēla).

Dziesmu tekstu autors – Jevgeņijs Terļeckis (Izraēla).

Horeogrāfe – Olga Žitluhina.

Gaismu mākslinieks – Igors Kapustins (Igaunija).

Lomās: Anatolijs Fečins, Jekaterina Frolova, Vadims Grosmans, Tatjana Lukašenkova, Dmitrijs Palēss, Olga Ņikuļina, Jevgeņijs Čerkess vai Andrejs Možeiko, Jakovs Rafalsons, Boriss Ploskihs, Aleksandrs Poliščuks, Raivo Kokiņš un Segejs Gorbačenoks.

 

UZZIŅA

Jevgeņijs Arjē – dzimis Maskavā, strādājis Ļeņingradas un Maskavas teātros. 1990. gadā pārcēlies uz Izraēlu un nodibinājis savu teātri “Gešer”. Vairākkārtīgi atzīts par Izraēlas “Gada labāko režisoru”. Par izrādi “Ienaidnieki. Mīlestības vēsture” pēc Īzaka Baševisa-Zingera romāna saņēmis “Zelta maskas” speciālo prēmiju. Izrādes Rīgā: “Dārgā Jeļena Sergejevna” (1982),”Ciematiņš” (2002), “Vergs” (2004).

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.