– Kas ietver jūsu pieminēto atturēšanas politiku? 8
– Atturēšanas politikas būtība ir izvairīties no līdzīgiem notikumiem, kas norisinās Ukrainā. Tā ietver sevī būtisku pretrunu – jūs attīstāt ļoti spējīgus bruņotos spēkus, bet arī apzināties, ka tos jums varbūt nekad nevajadzēs pielietot. Tās mērķis ir pārliecināt potenciālo agresoru, ka agresija nav ceļš, kuru izvēlēties. Esmu pārliecināts, ka Latvija šajā jomā ir spēcīga.
– Nākamajā gadā Latvija aizsardzības nozarei paredzējusi tērēt 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tomēr IKP prognoze iepriekš bijusi optimistiskāka, un tas nozīmē, ka Latvija aizsardzībai tērēs par 24 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Kā to uztvers NATO?
– Lēmumi attiecībā uz Latvijas aizsardzības izdevumiem ir valdības darīšana, bet ne NATO jautājums. Mēs NATO esam savstarpēji vienojušies, ka valstis aizsardzībai tērē divus procentus no IKP. Latvijas izvēlētais ceļš: nākamgad aizsardzībai atvēlēt 1,7 procentus no IKP parāda pareizo virzienu, lai pamazām sasniegtu nepieciešamos divus procentus.
– Latvija iegādājusies CVRT bruņumašīnas no Apvienotās Karalistes. Kā britu armijas pārstāvim jums droši vien ir viedoklis par to spējām?
– Karjeras laikā esmu izmantojis šīs bruņumašīnas. Tās ļoti labi atbilst Latvijas apvidus apstākļiem. CVRT bruņumašīnas labi darbojas mīkstos un purvainos apstākļos, tām ir labas manevrēšanas spējas, un tās ir lieliski piemērotas mežainai valstij. Tās ir ideālais variants Latvijas vajadzībām.
– Baltijas valstis ir satraukušās par ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa izteikumiem, ka viņš, kļūstot par prezidentu, varētu ierobežot ASV finansējumu valstīm, kuras maz tērē aizsardzībai. Kāds ir jūsu vērtējums?
– ASV un Kanādas apņemšanās un saistības aizsardzībā šobrīd ir tikpat nemainīgi spēcīgas kā visas iepriekšējās desmitgades.Neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta ASV attieksme attiecībā uz Vašingtonas līgumu paliks nemainīga, nav pazīmju, ka šajā ziņā kas mainīsies.
– Jūs esat asimetriskās karadarbības piekritējs. Paskaidrojiet vairāk par šo konceptu…
– Mēs esam piedzīvojuši, kā Krievija izmanto hibrīdkaradarbību Krimā un Austrumukrainā, izmantojot militāros, paramilitāros un ar militāro jomu nesaistītus līdzekļus. Es uzskatu, ka mums ir jāattīsta hibrīdveida atturēšanas politika, kas ietver ideju par asimetrisku atbildi. Hibrīdā atturēšanas politika sniedzas pāri militārajām spējām, tā ietver visu sabiedrību un tajā darbojošos spēkus.
– Eiropas futbola čempionāta laikā piedzīvojām nemierus tribīnēs Krievijas un Anglijas futbola spēles laikā, un vēlāk tie turpinājās Marseļā. Bija versija, ka Krievija to bija izmantojusi kā hibrīdkara elementu.
– Jau uzsvēru, ka Krievija izmanto nemilitārus līdzekļus un nepieciešama atbilstoša atbilde. Slikta futbola līdzjutēju uzvedība ir jautājums, kas attiecas uz iekšlietu struktūrām un policiju. Neizteikšu spriedumu tam, kas notika futbola spēles laikā. Tomēr, ja mēs skatāmies plašāk uz Krievijas darbībām, mums jābūt gataviem tam, ka tiek izmantoti gan militārie, gan nemilitārie līdzekļi, kuri sader kā cimds ar roku.
