NATO ģenerālis Bredšovs novērtē Latvijas iepirkto bruņutehniku un armijas spējas 8
NATO sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis sers Adrians Bredšovs intervijā vērtē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku spējas un to, kāda būtu atbilstošākā rīcība, atbildot uz Krievijas provokatīvajām darbībām.
– Kas mainīsies, kad Latvijā tiks izvietots NATO sabiedroto spēku bataljons Kanādas vadībā?
– Tas apliecina ļoti būtisku apņemšanos – karaspēks no otras Atlantijas okeāna puses garantēs drošību un aizsardzību Eiropas valstij, kura ietilpst aliansē. Tas tieši norāda, ka NATO ir transatlantiska alianse, un parāda, ka Kanāda un ASV iesaistās Eiropas aizsardzībā. Arī militāri tas ir reāls spēks, lai tiktu galā ar ierobežotu konvencionālu militāru iebrukumu. NATO lēmums ļoti acīmredzami norāda, ka ikviena konvencionāla naidīga darbība, kas tiks vērsta pret Latviju, ir vērsta arī pret visu aliansi.
– Krievija regulāri rīko “pēkšņos vingrinājumus” (“snap exercises” – angļu val.) netālu no Baltijas valstu robežām, gar valsts teritoriālo ūdeņu robežu kursē Krievijas militārie kuģi un iznīcinātāji. Jūsuprāt, kāda ir atbilstošākā atbilde šādām agresīvām Krievijas darbībām?
– Vislabākais ir saglabāt vēsu prātu, palikt nelokāmi uzticīgiem kolektīvās aizsardzības principam un tam, ka mēs esam aizsardzības alianse. Mēs neatbildam uz negaidītām agresīvām aktivitātēm, taču paliekam nelokāmi uzticīgi mūsu principiem. Ja arī kāda agresija notiks, mēs atbildēsim ar lielu apņēmību.
– Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers uzsvēris, ka nepieciešama savstarpēja ieroču kontrole starp NATO un Krieviju. Kā jūs lūkojaties uz šo ideju?
– Jebkas, kas var vecināt caurspīdīgumu un savstarpēju uzticību, ir laba lieta. Krievija pašlaik tērē milzīgu naudu aizsardzībai, neproporcionāli tās vajadzībām palielinot savas militārās spējas. Mēs vienmēr esam veicinājuši aktivitātes, kas ir vērstas uz ieroču kontroli – visas NATO valstis ir parakstījušas līgumu par konvenciālajiem spēkiem Eiropā (CFE), kura mērķis ir arī ieroču kontrole, lai izvairītos no jaunas bruņošanās sacensības. (Krievija no šī līguma saistībām ir atteikusies. – Ģ. V.). Šobrīd mums ir svarīga atturēšanas politika, un ir būtiski, lai Krievija to saprot.
– Kā jūs vērtējat Latvijas bruņoto spēku spējas?
– Esmu bijis saskarē ar Latvijas NBS karavīriem starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā. Jūsu armiju raksturo augsta profesionalitāte, mērķtiecība un apņemšanās. Latvijas NBS sniedz lielu ieguldījumu NATO.
– Bet kādas ir jūsu domas par Latvijas NBS spējām stāties pretim iespējamai Krievijas agresijai?
– Esmu pilnībā pārliecināts, ka Latvijas NBS ar milzu apņēmību cīnīsies pret iespējamu konvencionālo agresiju. Tāpat esmu pārliecināts, ka jūsu armija šādā gadījumā izmantos apvidus priekšrocības. Tāpēc ir veikti attiecīgi militārās tehnikas iepirkumi. Kamēr darbojas sabiedroto saistības palīdzēt Latvijas aizsardzībai, NBS apņēmībai aizstāvēt valsti nevajag mazināties.
