Galvenais sekretārs: “Huawei” pieder tikai un vienīgi uzņēmuma darbiniekiem 3
Autors: Dzjans Sjišens (Jiang Xisheng), Huawei valdes galvenais sekretārs.
Novembra vidū Zviedrijas administratīvā tiesa atlika spēkā stāšanos lēmumam, ar kuru aizliegtas Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja “Huawei” tehnoloģijas valsts 5G mobilo sakaru tīklā.
Sākotnējo aizliegumu Zviedrijas telekomunikācijas regulators PTS pamatoja ar apgalvojumu, ka Ķīnas varas iestādes var ietekmēt un izdarīt spiedienu uz Huawei un ZTE uzņēmumiem īpašumtiesību struktūras dēļ. Lai gan netika iesniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu, PTS skaidroja, ka Huawei vai ZTE telekomunikāciju iekārtu izmantošana 5G telekomunikāciju tīklā var kaitēt Zviedrijas drošībai.
Līdzīgas bažas nezināšanas pēc tiek izteiktas arī citās valstīs, tādēļ Huawei sagatavoja Zviedrijas iedzīvotājiem ieskatu Huawei struktūrā, atbildot uz jautājumu – kam pieder Huawei?
Šādi pārpratumi var nozīmēt, ka Zviedrijas iedzīvotāji un uzņēmumi nevarēs izmantot Huawei novatorisma priekšrocības.
Diemžēl pārpratumus arī veicina prese. Tā, piemēram laikrakstā Dagens Industri publicēts ievadraksts 10. novembrī nāk ar šādu apgalvojumu: “Ķīnai būtu jāatver Huawei ārvalstu īpašniekiem.” Tā noteikti bija labi domāta rekomendācija, bet tā simbolizē dziļu neizpratni par to, kā mūsu kompānija ir strukturēta un pārvaldīta.
Huawei dibināts 1987. gadā, un es tur sāku strādāt 1989. gadā. Tolaik bankas īsti negribēja aizdot naudu maziem un jauniem uzņēmumiem. Huawei risinājums kapitāla nodrošināšanā bija pārdot uzņēmuma daļas tā darbiniekiem.
Tas ir process, kurš turpinās vēl šobaltdien. Strādnieki daļas nopērk ar savu naudu, un atbilstoši daļu skaitam, tie katru gadu saņem dividendes. Strādnieki ievēl Pārstāvju komisijas biedrus, kur katram cilvēkiem ir viena balss atbilstoši katrai daļai.
Komisija izvēlas uzņēmuma valdi. Huawei darbinieki līdz ar to piedalās peļņas un riska procesā, un tas uzņēmumam nodrošina apgrozījumu, kas nepieciešams ilgtermiņa izaugsmei, vienlaikus veidojot pamatus tā pārvaldīšanai un menedžmentam.
Fakts, ka Huawei pieder privātpersonām, nozīmē, ka tam nav jātiek galā ar īstermiņa spiedieniem, kādi ir raksturīgi uzņēmumiem, kuru akcijas tiek tirgotas biržā un kuru dalībnieki sagaida, ka katru ceturksni tiks sasniegti peļņas mērķi.
Huawei ir brīvs no šāda spiediena un tāpēc var ilgtermiņā saglabāt uzsvaru uz pētījumiem un attīstību, vienlaikus darbiniekiem ar daļām ļaujot pelnīt vairāk naudas.
Huawei dibinātājam un izpilddirektoram Rens Žengfejs (Ren Zhengfei) patlaban pieder apmēram viens procents Huawei daļu. Pārējās daļas kontrolē Huawei arodbiedrība, kura ir platforma faktam, ka uzņēmums pieder tā darbiniekiem. Ķīnā ir raksturīgi un pamatoti izveidot arodbiedrības kā daļu pārvaldīšanas platformas.
Mediji labprāt šo procesu apraksta kā miglainu, bet patiesībā tas īpaši neatšķiras no tā, ko redzam citos uzņēmumos pasaulē, kuri pieder to strādniekiem – John Lewis Partnership (universālveikalu grupa Lielbritānijā), Essilor (Francijā bāzēta starptautiska optikas kompānija) u.c.
Fakts arī ir tāds, ka mūsu īpašnieku struktūru izmanto daudzi uzņēmumi Zviedrijā. Pērn Eiropas pētījums par uzņēmumiem uzrādīja, ka 11 procentiem Zviedrijas privātuzņēmumu ir darbinieku daļu īpašuma shēmas.
Tas ir vairāk nekā divreiz Eiropas vidējais rādītājs. Iespējams, ka šis modelis atbilst zviedru egalitārai izpratnei. Darbinieki saņem dažādu algu pamatojoties uz darbu, kādu tie dara, bet arī pastāv caurredzams peļņas pārdales mehānisms.
Cilvēki jūt spēku, rūpējās par darba kvalitāti un nepārtraukti domā par to, kā uzlabot savu darbavietu. Atsevišķi eksperti Eiropā ir secinājuši, ka Huawei ievieš “darbinieku kapitālismu.”
Mūsu nelabvēļi apgalvo, ka mēs kļuvām par globāliem līderiem tāpēc, ka saņēmām atbalstu no valdības. Nē, uzņēmuma veiksmes pamatā ir pretējais iemesls. Esam neatkarīgs uzņēmums un sekojam uzņēmējdarbības, nevis politikas loģikai. Kopš dibināšanas 1987. gada līdz pat 2000. gadu sākumam Huawei konkurēja ar Ķīnas valsts īpašuma uzņēmumiem, daudzi no kuriem samazinājās līdz nenozīmīgumam vai arī pazuda pavisam.
Šādi rezultāti nebūs pārsteigums kapitālistiem, kuri saprot, ka vairums uzņēmumu, kuri pieder valstij vai kurus kontrolē valsts, mēdz zaudēt konkurētspēju birokrātijas un efektivitātes trūkuma dēļ.
Tas ir īpaši bijis augsto tehnoloģiju industrijā. Kāpēc Ķīnā šī industrija ir attīstījusies tik ātri un tik labi? Varbūt tas ir daļēji tāpēc, ka kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, Ķīna ir atvērusi tirgu un nodrošinājusi gludu spēles laukumu tādiem uzņēmumiem kā Ericsson, Nokia, Motorola, Siemens u.c.
PTS paziņojums man atgādināja pagājušā gadsimta 60. un 70. gadus, kad Ķīnā bija politiski nemieri. Mana ģimene tika klasificēta kā zemes īpašnieki, un tas gandrīz liedza manu iespēju iestāties universitātē.
Ceru, ka PTS spēks veikt objektīvu, godīgu un faktos pamatotu vērtējumu, tad pieņemot lēmumus, kuri dos priekšrocības visai Zviedrijai.
Huawei durvis vienmēr būs atvērtas zviedru politiķiem, pētniekiem, žurnālistiem un citiem, kuri vēlas apmeklēt uzņēmumu un tā darbinieku daļu īpašuma plāna (ESOP) telpu. Tā mēs varēsim mainīties domām par sistēmu, kādu uzņēmums ir veidojis pēdējo trīsdesmit gadu laikā.
Tikmēr fakti nav mainījušies. Huawei biznesu un investīciju lēmumus neietekmē neviena valsts iestāde, un Huawei nepieder nevienam citam kā tikai un vienīgi tā darbiniekiem.
