Cerība uz tandēmu. Vai līdzās teorētiķim Gerhardam nozari stūrēs praktiķis Grasbergs? 0
Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki Kasparu Gerhardu (“VL”/”TB”/LNNK) jaunajā statusā kā Zemkopības ministrijas vadītāju pagaidām vērtē piesardzīgi, taču ar zināmu optimisma devu, kam pamatā cerība uz viņa spēju ieklausīties padomdevējos.
Gerhards ir komandas spēlētājs, profesionālis ar bagātu politisko pieredzi, kas ir svarīga kvalitāte jebkuram, akcentē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā (LPUF). Starp citu, Gerhardam pārtikas rūpniecība nebūt nav sveša lieta, jo savulaik 1991. gadā savu karjeru viņš sāka kā AS “Selga” izpilddirektors, šajā amatā nostrādājot līdz 1993. gadam. “Viņš ir cilvēks ar lielu pieredzi ministriju vadībā, ar zināšanām, kā pārņemt komandas vadību un motivēt. Ieņēmis augsta ranga ierēdņa amatus, kas palīdzēs sastrādāties ar komandu,” atgādina federācijas vadītāja Ināra Šure. Viņa uzsver, ka ministram būs jātur rūpe par pārtikas rūpnieku interesēm, jo nozare dod 20% no kopējā eksporta. “Svaigs skats varētu palīdzēt izkustināt problēmas, kas nozarei liedz vēl sekmīgāk kāpināt apjomus eksporta tirgos, piemēram, darbaspēka problēma un situācija ar slimības lapu apmaksu, kas mūsu uzņēmējus nostāda nevienlīdzīgās pozīcijās ar Lietuvas un Igaunijas ražotājiem,” saka Šure.
To, ka Gerhards iepriekš nav bijis saistīts ar lauksaimniecības nozari, LPUF vadītāja kā šķērsli nesaskata – ieklausoties ekspertu viedokļos, visu iespējams apgūt. Tomēr svarīgi būs kompromisu meklējumi, un kādam būšot jāsper solis pretī, lai rastu pārtikas nozarei labākos risinājumus. “Ceram, ka atradīsim kopsaucējus un to paveiksim gana ātri. No federācijas puses esam gatavi skaidrot nozares aktualitātes un uzņēmējiem svarīgākos jautājumus,” tā Šure.
Pēc kooperācijas principiem
Tikmēr Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzīst – tas labi, ka nozari vadīs ministrs ar pieredzi vides jautājumos. Taču reālu vērtējumu varēs sniegt tikai pēc kāda laika, izvērtējot padarītos darbus. “Sagaidām iesākto darbu secīgu turpinājumu, tostarp izpratni par kooperācijas lomu lauksaimniecībā un kooperatīvu ietekmes palielināšanas iespējām ne tikai Latvijā, bet arī plašāk. Jaunās valdības visām ministrijām vēlam strādāt pēc kooperācijas principiem – savstarpēji sadarbojoties, jo tādā veidā ir iespējama vispusīga attīstība. Savukārt valdībai vēlam turēties pie izstrādātās deklarācijas nosacījumiem un veiksmīgi to realizēt,” saka asociācijas vadītājs.
Būs jāmeklē miljoni…
Konkrētāks gaidās ir Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Proti, valdībai jāsameklē finansējums pārejas posma valsts atbalstam līdz Eiropas Komisijas noteiktajam līmenim – tātad jau šogad tie ir papildus 11,2 miljoni, bet 2020. gadā – 28,3 miljoni eiro. Tikai tā zemniekiem varēs nodrošināt vienlīdzīgāku konkurenci un izvairīties no atbalsta samazinājuma salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tāpat ministram būs jāturpina priekšgājēja iesāktais attiecībā uz PVN samazināšanu. Jānis Dūklavs “izkaroja” samazināto nodokli dārzeņiem, savukārt Gerhardam jāpanāk samazinājums arī svaigai gaļai, maizei, olām un piena produktiem. Vēl viena prasība – jāatvieglo sezonas strādnieku piesaiste no citām valstīm, par ko jau ilgstoši diskutēts līdz šim notikušajās tikšanās reizēs. “LOSP galvenais uzstādījums ir, lai jaunais ministrs redz laukuma kopainu, lai kopīgi ar nozares organizācijām spētu identificēt galvenās problēmas, uzturēt profesionālu komunikāciju. Pagaidām mūs neapmierina neziņa par sasniedzamajiem mērķiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku nākamajam 2020–2027. gadu periodam,” rezumē Treibergs.
To, ka jaunajam ministram Briselē nebūs viegli panākt labvēlīgākus nosacījumus zemniekiem, atzīst visi nozares pārstāvji, vienlaikus mēģinot pavilkt budžeta deķīti uz savu pusi. Tā arī jaunie zemnieki bažīgi, vai izdosies noturēt līdzšinējo atbalsta paketi, kas paredzēja, piemēram, vienreizēju 15 000 eiro maksājumu. “Ministram īpaši būs jāpacīnās par piešķīrumu jaunajiem zemniekiem. Ceram, ka Gerhards ar savu komandu aktīvi piedalīsies sarunās Briselē, lai samazinātu mūsu saimnieku diskrimināciju salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm. Tāpat jārod iespējas, kā uzlabot jauno zemnieku stāvokli vispār, lai laukos atgrieztos jaunieši. Zināms, ka ES nākamajā periodā viena no prioritātēm ir atbalsts jaunajiem zemniekiem un paaudžu nomaiņai laukos, tam tiek prognozēti vismaz 2% no kopējās naudas aploksnes, kas ir vērā ņemams apjoms. Tāpēc ceru, ka sadarbībā ar jauno Zemkopības ministrijas vadību varēsim pašreizējo sistēmu sakārtot, kā arī padarīt pārskatāmu un pieejamāku jaunajiem uzņēmējiem,” teic Latvijas Jauno zemnieku kluba vadītājs Kārlis Ruks.
Tandēmā ar “balto kardinālu”
Neoficiālās sarunās vairāki nozares pārstāvji gan atzīst, ka lielas cerības labvēlīgā lietu virzībā saista ne tik daudz ar jauno ministru, bet gan ar ZM parlamentārā sekretāra darbību. Šim amatam varētu tikt virzīts Jānis Grasbergs. 33 gadus vecais zemnieks Kocēnos veiksmīgi vada saimniecību “Zilūži”, kas ierindota Latvijas produktīvāko ganāmpulku topā un ir populāra arī ar pašu ražotiem un tirgotiem piena produktiem.
Grasbergs pazīst drēbi, par ko liecina fakts, ka saimniecība veiksmīgi izstūrēta cauri piena krīzēm, strādā ar pusotra miljona apgrozījumu, turklāt jaunais zemnieks sākotnēji pats tika minēts kā iespējamais zemkopības ministra amata kandidāts.
Nozarē cer, ka Grasbergs, būdams pieredzējis praktiķis, spēs dot lietišķus padomus teorētiķim Gerhardam, līdz ar to pildot tāda kā baltā kardināla lomu un kopīgiem spēkiem izstūrējot cauri gaidāmajām politiski smagajām ES lauksaimniecības budžeta bangām un spējot aizstāvēt Latvijas zemnieku intereses.
